10. pants

Satversmes tiesa agrāk nav vērtējusi

tiesību normu atbilstību dubultās sodīšanas nepieļaujamības

(ne bis in idem) principam. Tādējādi visupirms

nepieciešams apskatīt šā principa saturu un izvērtēt, vai tas

izriet no Satversmes normām.

Dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips noteic, ka

personu par vienu un to pašu nodarījumu var tiesāt un sodīt tikai

vienu reizi.

Šā principa mērķis ir novērst personas atkārtotu

tiesāšanu un sodīšanu gadījumos, kad spēkā stājies nepārsūdzams

nolēmums par personas vainu vai arī tā atzīta par nevainīgu.

Tādējādi dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa piemērošanā

nav nozīmes tam, vai pirmajā procesā persona ir atzīta par

vainīgu un tai piemērots sods, jo nepieļaujama ir ne vien

atkārtota soda piemērošana, bet arī atkārtots process. Šādā veidā

tiek nodrošināta tiesiskā stabilitāte un novērsta iespēja, ka

viens un tas pats pārkāpums tiek izskatīts vairākos procesos.

Turklāt dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips izslēdz

iespēju, ka divos procesos varētu tikt izdarīti atšķirīgi

secinājumi par personas vainu. Par dubultās sodīšanas

nepieļaujamības principa pārkāpumu netiek uzskatīta tās pašas

lietas izskatīšana augstākā instancē (sk. Harris D.,

O'Boyle M. and Warbrick C. Law of the European

Convention on Human Rights, 2nd ed., Oxford University Press,

2009, pp. 751-752).

Var piekrist Saeimas viedoklim, ka dubultās sodīšanas

nepieļaujamības principa pārkāpumi parasti tiek vērtēti

atbilstoši konkrētu lietu apstākļiem un vainojamās personas

darbībām (sk. lietas materiālu 35.-36. lpp.). Tomēr

minētais apsvērums neliedz Satversmes tiesai abstrahēties no

atsevišķa gadījuma faktiskajiem apstākļiem un izvērtēt, vai divas

tiesību normas paredz atbildību par vienu un to pašu

nodarījumu.

Apstrīdētās normas neparedz sodu par kādu konkrētu

nodarījumu, bet gan personas pienākumu samaksāt nodokli un soda

naudu neatkarīgi no tai piemērotā soda par pārkāpumiem akcīzes

preču apritē. Apstrīdēto normu atbilstība augstāka juridiskā

spēka tiesību normām ir atkarīga no tā, vai APK

201.12 pantā un likuma "Par nodokļiem un

nodevām" 32. pantā paredzētie sodi tiek vai netiek

piemēroti par vienu un to pašu nodarījumu. Līdz ar to Satversmes

tiesai ir jāizvērtē, vai APK 201.12 pants un

likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pants paredz

atbildību par vienu un to pašu nodarījumu.