Par likuma "Par akcīzes nodokli" 33. panta piektās un septītās daļas vārdu "un soda naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Septītā protokola 4. pantam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Rīgas Tehniskās

universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes

Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta Muitas un

nodokļu katedras profesors Dr.oec. Kārlis Ketners - uzskata,

ka APK 201.12 pantā un likuma "Par nodokļiem

un nodevām" 32. pantā paredzētie sodi ir piemēroti par

muitas režīma neievērošanu un tieši tādēļ V. Ļebedevam

radies arī nodokļu parāds. Abos VID lēmumos pēc būtības esot

konstatēti vieni un tie paši faktiskie apstākļi un ietvertas

norādes uz vienu un to pašu normatīvo aktu pārkāpumiem. Esot

būtiski ņemt vērā, ka muitas kontrole nav pašmērķīga un muitas

režīma nodrošināšanas mērķis citastarp ir arī nodokļu nomaksas

kontrole. Ja personas mērķis, nelikumīgi pārvedot preces pāri

robežai, ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas, tad sakrītot

aizsargātās sabiedrības intereses un abu sodu piemērošanas

mērķi.

No minētajiem apsvērumiem K. Ketners secina, ka

atbilstoši ECT praksei APK 201.12 pantā un likuma

"Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzēto

sodu piemērošana nonāk pretrunā ar dubultās sodīšanas

nepieļaujamības principu.

Secinājumu daļa