13. pants

Dubultās sodīšanas nepieļaujamības

princips ir attiecināms uz krimināltiesību jomu.

Satversmes tiesa jau vairākkārt norādījusi, ka

krimināllietas jēdzienam Konvencijas izpratnē piemīt autonoma

nozīme, kas var atšķirties no šā jēdziena izpratnes Latvijas

nacionālajās tiesībās (sk. Satversmes tiesas

2002. gada 20. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2001-17-0106 6.1. punktu un 2008. gada

5. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-04-01

10.1. punktu). ECT ir norādījusi uz trim alternatīviem

kritērijiem, pēc kuriem var konstatēt, vai lietai piemīt

krimināllietas pazīmes (sk. ECT 1976. gada

8. jūnija sprieduma lietā "Endžels un citi pret

Nīderlandi" 81. - 82. punktu). Kritēriji ir

šādi:

1) konkrētā tiesību pārkāpuma kvalifikācija nacionālajā

tiesību sistēmā;

2) pārkāpuma raksturs;

3) sankcijas atbilstība vai neatbilstība

krimināltiesībām pēc tās veida vai smaguma.

Lai lietu atzītu par pielīdzināmu krimināllietai

Konvencijas izpratnē, pietiek ar to, ja kaut viens no minētajiem

kritērijiem norāda uz lietas krimināltiesisko raksturu

(sk. Satversmes tiesas 2002. gada 20. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2001-17-0106 6.1. punktu). Tāda

pati pieeja izmantojama, vērtējot, vai uz nodarījumu ir

attiecināms Konvencijas Septītā protokola 4. pants

(sk., piemēram, ECT 2009. gada

16. jūnija sprieduma lietā "Ruotsalainens pret

Somiju" 43. punktu).

Nedz APK 201.12 pantā paredzētais

administratīvais sods, nedz likuma "Par nodokļiem un

nodevām" 32. pantā paredzētā soda nauda Latvijas

nacionālajās tiesībās netiek uzskatīta par kriminālsodu. Tomēr

sankcijas par kontrabandu un par izvairīšanos no nodokļu un tiem

pielīdzināto maksājumu veikšanas ir paredzētas ne vien APK

201.12 pantā un likuma "Par nodokļiem un

nodevām" 32. pantā, bet - ja ir noteikti kvalificējoši

apstākļi - arī Krimināllikuma 190. un 218. pantā. Tādējādi

abiem pārkāpumiem pēc būtības piemīt krimināltiesisks raksturs.

Turklāt gan APK 201.12 pantā paredzētajam

administratīvajam sodam, gan likuma "Par nodokļiem un

nodevām" 32. pantā paredzētajai soda naudai piemīt

sodošā un preventīvā funkcija, kas atbilst arī kriminālsoda

piemērošanas mērķiem (sal.: Krimināllikuma 35. panta

otrā daļa).

Arī lietas dalībnieki un pieaicinātās personas paudušas

vienotu viedokli par to, ka abas minētās sankcijas ir

pielīdzināmas kriminālsodiem Konvencijas izpratnē.

Līdz ar to APK

201.12 pantā un likuma "Par nodokļiem un

nodevām" 32. pantā paredzētie sodi vērtējami dubultās

sodīšanas nepieļaujamības principa kontekstā.