14. pants

Dubultās sodīšanas nepieļaujamības

princips nosaka tiesības netikt atkārtoti tiesātam un sodītam par

vienu un to pašu nodarījumu. Tomēr ir būtiski noskaidrot tā

nozīmi gadījumos, kad persona ar vienu darbību var izdarīt

vairākus savstarpēji nošķiramus noziedzīgus nodarījumus. Dubultās

sodīšanas nepieļaujamības princips neaizliedz atšķirīgu

nodarījumu iztiesāšanu atsevišķos procesos pat tādā gadījumā, ja

tie izriet no viena prettiesisku darbību kopuma.

(sk. Harris D., O'Boyle M. and

Warbrick C. Law of the European Convention on Human Rights,

2nd ed., Oxford University Press, 2009,

p. 752).

ECT ir atzinusi, ka Konvencijas Septītā protokola

4. panta interpretācija, kas balstītos uz divām atšķirīgām

aizsargātajām interesēm un nodarījuma kvalifikācijām nacionālajās

tiesībās, nevar nodrošināt efektīvu dubultās sodīšanas

nepieļaujamības principa piemērošanu. Minētā norma aizliedz

tiesāšanu un sodīšanu par otru nodarījumu, kas izceļas no tiem

pašiem faktiem vai faktiem, kas pēc būtības ir tie paši. Tādējādi

tiesību normu piemērotājam ir jāizvērtē, vai personas izdarītie

noziedzīgie nodarījumi izriet no vieniem un tiem pašiem

faktiskajiem apstākļiem vai apstākļiem, kas pēc būtības ir vieni

un tie paši, t.i., vai šie apstākļi ir nešķirami saistīti laikā

un telpā (sk. ECT Lielās palātas 2009. gada

10. februāra sprieduma lietā "Sergejs Zolotuhins pret

Krieviju" 78. - 84. punktu).

Līdz ar to dubultās sodīšanas

nepieļaujamības princips aizliedz tiesāšanu un sodīšanu par otru

nodarījumu, kas izceļas no tiem pašiem faktiem vai faktiem, kas

pēc būtības ir tie paši.