3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdētās

normas, - Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) -

nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un uzskata, ka

apstrīdētās normas atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību

normām.

Saeima nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas paplašinātajai

Satversmes 92. panta otrā teikuma interpretācijai, proti,

tam, ka no šīs normas būtu atvasināms arī dubultās sodīšanas

nepieļaujamības princips. Attiecīgo normu Satversmes tekstā

likumdevējs esot ietvēris ar skaidru mērķi - paredzēt nevainīguma

prezumpcijas konstitucionālās garantijas. Arī Satversmes tiesas

agrākajā praksē Satversmes 92. panta otrais teikums esot

analizēts tikai nevainīguma prezumpcijas kontekstā. Ņemot vērā

to, ka dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips formulēts

Konvencijas Septītā protokola 4. pantā, tas Satversmes

sistēmā esot ietverams tās 89. panta interpretācijas ceļā,

nevis paplašinot Satversmes 92. panta otrā teikuma

tvērumu.

Saeima norāda, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību

Konvencijas Septītā protokola 4. pantam, jāņem vērā Eiropas

Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) sniegtā attiecīgās normas

interpretācija.

Ņemot vērā ECT praksē formulētos kritērijus, Saeima

piekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka gan APK

201.12 pantā paredzētais sods, gan likuma

"Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzētā

soda nauda būtu uzskatāmi par kriminālsodiem Konvencijas Septītā

protokola 4. panta izpratnē. Tomēr Saeima nepiekrīt

viedoklim, ka V. Ļebedevs esot divreiz sodīts par vienu un

to pašu nodarījumu.

ECT esot atzinusi, ka Konvencijas Septītā protokola

4. pantā ietverts aizliegums apsūdzēt vai tiesāt par otru

"nodarījumu" tiktāl, ciktāl tas izceļas no identiskiem

faktiem vai faktiem, kas būtībā ir tie paši. Līdz ar to esot

jāvērtē, vai fakti, kas veido to konkrēto faktisko apstākļu

kopumu, kuros iesaistīta apsūdzētā persona, ir nedalāmi saistīti

laikā un telpā, proti, ir tie paši vai būtībā tie paši. Tādējādi

Saeima uzskata, ka jānošķir administratīvais sods, kas paredzēts

par kontrabandu, no soda naudas, kas paredzēta likumā "Par

nodokļiem un nodevām". Kaut arī abās normās kā tiesiskās

sekas esot paredzēts sods, tomēr tās esot piemērojamas diviem

dažādiem tiesību pārkāpumu veidiem - kontrabandai un akcīzes

nodokļa nenomaksāšanai.

Kontrabandas gadījumā nodarījuma objekts esot

tautsaimniecības intereses muitas darbības jomā, objektīvā puse -

aktīva darbība, kas vērsta uz muitošanai pakļautu preču

pārvietošanu pāri muitas robežai, apejot muitas kontroli vai no

tās noslēpjot minētās preces, tās nedeklarējot vai izmantojot

viltotus dokumentus. Savukārt likuma "Par nodokļiem un

nodevām" 32. pantā paredzētais sods tiekot uzlikts par

nodokļu pārkāpumu, proti, par darbību vai bezdarbību, kuras

rezultātā tiek pārkāptas likuma "Par nodokļiem un

nodevām", konkrēto nodokļu likumu un citu nodokļu jomu

reglamentējošu normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību

normas. Šajā gadījumā ar likumu aizsargājamā interese esot

nodrošināt pienācīgu akcīzes nodokļa un arī citu nodokļu nomaksu

valsts budžetā, un šī interese esot principiāli svarīga un

leģitīmi aizsargājama demokrātiskā tiesiskā valstī.