Vairogs4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pieaicinātā persona - Tieslietu
ministrija - norāda, ka dubultās sodīšanas nepieļaujamības
principa pārkāpumi neesot izvērtējami abstrakti, bet gan katras
konkrētās lietas ietvaros. Vērtējot, vai persona ir sodīta
divreiz par vienu un to pašu pārkāpumu, esot jānoskaidro, vai APK
201.12 pantā paredzētais sods un likuma "Par
nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzētais sods tiek
piemēroti par vienu un to pašu pārkāpumu. No pieteikuma izrietot,
ka persona, prettiesiski ievedot valstī preces, vienlaikus
izvairījusies arī no nodokļu samaksas pienākuma. Tādējādi abu
tiesībpārkāpumu pazīmes esot līdzīgas.
Tieslietu ministrija pievienojas Pieteikuma iesniedzējas
un Saeimas viedoklim, ka gan APK 201.12 pantā
paredzētais sods, gan likuma "Par nodokļiem un nodevām"
32. pantā paredzētā soda nauda uzskatāmi par kriminālsodiem
Konvencijas Septītā protokola 4. panta izpratnē. Tas
izrietot no abiem sodiem piemītošās preventīvās un sodošās
funkcijas.
Tieslietu ministrija norāda, ka dubultās sodīšanas
nepieļaujamības princips izriet arī no Eiropas Savienības
Pamattiesību hartas 50. panta, kas ir Latvijai saistošs.
Eiropas Savienības Tiesa, interpretējot attiecīgo normu, esot
atzinusi, ka dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa
piemērošana ir atkarīga no trim nosacījumiem - identiski fakti,
tas pats likumpārkāpējs un tās pašas aizsargātās tiesiskās
intereses.