7. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas

Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu

katedras profesors Dr.habil.iur. Uldis Krastiņš - norāda, ka

dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips attiecināms ne vien

uz krimināltiesību jomu, bet arī uz citiem tiesībpārkāpumiem,

kuri pēc savas būtības ir krimināli, taču pārāk maznozīmīgi, lai

uz tiem attiecinātu krimināltiesību un kriminālprocesa

normas.

Gan APK 201.12 pants, gan likuma

"Par nodokļiem un nodevām" 32. pants paredzot

atbildību par tādiem pārkāpumiem, par kuriem ir paredzēta arī

kriminālatbildība, ja vien darbību kaitīgums būtu lielāks un

pastāvētu attiecīgajās Krimināllikuma normās paredzētās

noziedzīgā nodarījuma pazīmes. Tādējādi abi sodi varot tikt

pielīdzināti kriminālsodiem un uz tiem varot attiecināt dubultās

sodīšanas nepieļaujamības principu.

U. Krastiņš arī norāda, ka dubultās sodīšanas

nepieļaujamības princips netiek saistīts ar abu tiesībpārkāpumu

objektīvo pazīmju pilnīgu sakritību. ECT praksē esot atzīts, ka

personu nevar tiesāt un sodīt par to pašu tiesībpārkāpumu, ja tas

pamatots uz identiskiem faktiem vai faktiem, kas pēc būtības ir

tie paši. Lai konstatētu visu pazīmju un faktu sakritību, esot

nepieciešams konstatēt, ka ir viens un tas pats tiesībpārkāpējs,

abu tiesībpārkāpumu fakti ir līdzīgi un ir viena un tā pati

aizsargājamā interese.