Par likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. panta pirmās, otrās daļas un 42. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91. pantam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 42. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam

paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu,

1gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma

2izmantošanu (sal. sk. Satversmes tiesas 2015. gada

313. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014-36-01 15.1.

4punktu).

5Spēkā stāšanās likuma 38. panta pirmajā daļā ir noteikts,

6ka līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam

7uz likuma pamata ir zemes lietošanas tiesības, ciktāl tās

8nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Šāds

9likumisko lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par

10labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, un zemes

11lietošanas tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par

12reālservitūtu, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

13Likumprojekta Nr. 843/Lp13 "Grozījumi likumā

14"Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma

15ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās

16laiku un piemērošanas kārtību"" (turpmāk -

17Likumprojekts) anotācijā norādīts, ka zemes lietošanas tiesības

18ir konstruētas uz lietojuma, apbūves tiesību, nomas tiesību un

19reālservitūta institūtā ietvertajiem noteikumiem. Ņemot vērā to,

20ka dalītais īpašums ir vienota objekta juridiska sadalīšana

21vairākos nekustamā īpašuma objektos, sistēmiski pareizāk būtu šā

22stāvokļa risināšanai izmantot lietu tiesību institūtus. Līdz ar

23to Likumprojekts paredzēja, ka zemes lietošanas tiesības ir uz

24likuma pamata pastāvoša lietu tiesība (sk. likumprojektu

25reģistra datubāzē informāciju par likumprojektu

26Nr. 843/Lp13 "Grozījumi likumā "Par

27atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada,

28mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

29piemērošanas kārtību"". Pieejama: saeima.lv).

30Civillikuma 1130. pants noteic, ka servitūts ir tāda tiesība

31uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā

32aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam

33par labu. Savukārt Civillikuma 1231. pantā paredzēts, ka

34servitūtus var nodibināt ar likumu. Civillikumā nav ietverts

35izsmeļošs reālservitūta veidu uzskaitījums. Šāds secinājums

36izriet gan no Civillikuma noteikumiem, kas regulē reālservitūtus,

37gan arī no doktrīnā paustajām atziņām (sk.: Rozenfelds J.

38Lietu tiesības, Rīga: Zvaigzne ABC 157. lpp.; Sinaiskis V.

39Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības.

40Rīga: Latvijas Juristu biedrība, 1996, 82. lpp.).

41Satversmes tiesa secina, ka ar Spēkā stāšanās likuma 38. panta

42pirmo daļu likumdevējs ir nodibinājis jaunu lietu tiesību

43institūtu - zemes lietošanas tiesības, kam piemērojami

44Civillikuma noteikumi par reālservitūtu. Ar zemes lietošanas

45tiesībām zemes īpašnieka tiesības pēc saviem ieskatiem rīkoties

46ar savu zemi tiek aprobežotas par labu būves īpašniekam. Tā kā

47Pieteikumu iesniedzējiem pieder zeme vai domājamās daļas no

48zemes, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves, zemes

49lietošanas tiesības ierobežo viņu tiesības uz īpašumu. Spēkā

50stāšanās likuma 38. panta pirmā daļa attiecas uz jau pastāvējušām

51attiecībām starp dalītā īpašuma attiecībās esošām pusēm un

52tādējādi ierobežo arī personas tiesisko paļāvību.

53Tādējādi Spēkā stāšanās likuma 38. panta

54pirmā daļa zemes īpašniekam ierobežo Satversmes

55105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietvertās tiesības uz

56īpašumu, kā arī tiesības uz tiesiskās paļāvības aizsardzību, kas

57ietvertas Satversmes 1. pantā.

5812. Izvērtējot kādas tiesību normas atbilstību

59vispārējiem tiesību principiem, jāņem vērā tas, ka šo principu

60izpausme dažādās tiesību jomās var atšķirties. Arī apstrīdētās

61normas raksturs, saikne ar citām Satversmes normām un vieta

62tiesību sistēmā ietekmē Satversmes tiesas īstenoto kontroli.

63Tādējādi, ja lietā apstrīdēta tiesību normas atbilstība gan

64tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, gan arī Satversmes

65105. pantam, apstrīdētās normas atbilstība Satversmes

661. pantam jāvērtē kopsakarā ar Satversmes 105. pantu

67(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada

688. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01

6916.3. punktu).

70Pieteikumu iesniedzēju izteiktie iebildumi izskatāmajā lietā

71ir saistīti ar zemes lietošanas tiesību attiecināšanu uz jau

72ievadītām tiesiskajām attiecībām starp zemes un būves

73īpašniekiem. Tādēļ ir vērtējams tas, vai Spēkā stāšanās likuma

7438. panta pirmā daļa atbilst Pieteikumu iesniedzēju tiesībām

75uz īpašumu kopsakarā ar viņiem piemītošajām tiesībām uz tiesiskās

76paļāvības aizsardzību.

77Tādējādi Satversmes tiesa izvērtēs Spēkā stāšanās likuma

7838. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 105. panta

79pirmajam un trešajam teikumam kopsakarā ar Satversmes

801. pantu.

8113. Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma satversmību,

82visupirms ir jāpārbauda, vai ierobežojums ir noteikts ar

83pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Pamattiesību ierobežojumam

84jābūt noteiktam tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas

85likumdošanas principam (sk. Satversmes tiesas 2021. gada

866. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020-31-01

8715. punktu un 2022. gada 29. septembra sprieduma

88lietā Nr. 2022-08-01 13. punktu).

8913.1. Vērtējot, vai pamattiesību ierobežojums ir

90noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, ir jāpārbauda, vai

91likums ir pieņemts, izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

92normatīvo aktu prasībām. Satversmes tiesai nerodas šaubas par to,

93ka Spēkā stāšanās likuma 38. panta pirmā daļa ir pieņemta un

94izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā

95kārtībā, kā arī ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

96Proti, Spēkā stāšanās likuma 38. panta pirmā daļa tika

97pieņemta 2021. gada 30. septembrī, stājās spēkā

982021. gada 29. oktobrī - vienlaikus ar Grozījumu likumu

99(sk. likumprojektu reģistra datubāzē informāciju par

100likumprojektu Nr. 843/Lp13 "Grozījumi likumā "Par

101atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada,

102mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

103piemērošanas kārtību"". Pieejama: saeima.lv) un

104tika izsludināta oficiālajā izdevumā "Latvijas

105Vēstnesis" Nr. 200 2021. gada

10615. oktobrī.

10713.2. Satversmes tiesai, turpinot vērtēt, vai

108pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā

109pieņemtu likumu, ir jāpārbauda arī tas, vai likums ir pietiekami

110skaidri formulēts, lai persona varētu izprast no tā izrietošo

111tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tā piemērošanas

112sekas.

113Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka Spēkā stāšanās likuma

11438. panta pirmā daļa, paredzot pāreju uz jaunu reālservitūta

115veidu - zemes lietošanas tiesībām -, radot neskaidru un abstraktu

116zemes īpašnieka tiesību aprobežojumu. Šādu servitūta veidu

117neparedzot nedz Civillikums, nedz citi civiltiesības regulējoši

118likumi.

119Kā jau tika norādīts šā sprieduma 11. punktā, Spēkā

120stāšanās likuma 38. panta pirmā daļa nosaka būves, kas ir

121patstāvīgs īpašuma objekts, īpašnieka zemes lietošanas tiesības,

122un šīm tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par

123reālservitūtu, ciktāl Spēkā stāšanās likums nenosaka citādi.

124Likumdevējs, ieviešot zemes lietošanas tiesības, ir radījis jaunu

125reālservitūta veidu, kas pielāgots dalītiem īpašumiem, kā arī

126Spēkā stāšanās likumā paredzējis zemes lietošanas tiesību

127ietvaru. Spēkā stāšanās likuma 39. pantā ietverti arī

128speciāli noteikumi par zemes īpašnieka pilnvaru apjomu un robežām

129viņa tiesiskajās attiecībās ar būves īpašnieku, paredzot virkni

130aprobežojumu, kādi jāpacieš zemes kā kalpojošā nekustamā īpašuma

131īpašniekam. Spēkā stāšanās likuma 40. pantā ir noteikti būves

132īpašnieka pienākumi, tostarp pienākums rūpēties par lietošanā

133esošo zemi un atbildēt par tās uzturēšanu, uzņemties nastas un

134apgrūtinājumus, kas gulstas uz šo zemi, kā arī tiesības - būvēt

135uz tā lietošanā esošās zemes bez zemes īpašnieka piekrišanas

136palīgēkas, inženierbūves, ceļus, laukumus un ārtelpas elementus.

137Savukārt Spēkā stāšanās likuma 41. pantā noteikti gadījumi, kad

138zemes lietošanas tiesības izbeidzas. Tādējādi persona var izprast

139no Spēkā stāšanās likuma 38. panta pirmās daļas izrietošo

140tiesību un pienākumu saturu un paredzēt šīs normas piemērošanas

141sekas.

142Līdz ar to ierobežojums ir noteikts

143ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.

14414. Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

145apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

146ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

147labad.

148No Saeimas atbildes rakstiem pēc būtības izriet, ka zemes

149lietošanas tiesību noteikšanas leģitīmais mērķis ir aizsargāt

150citu personu tiesības - nodrošināt būves īpašnieka tiesības

151lietot būvi, kas atrodas uz citai personai piederošas zemes.

152Satversmes tiesa, izvērtējot zemes piespiedu nomas institūta

153satversmību, atzinusi, ka no zemes piespiedu nomas institūta

154izrietošajam Satversmes 105. pantā ietverto īpašuma tiesību

155ierobežojumam ir leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību

156aizsardzība. Ja zemes īpašniekam nebūtu noteikti nekādi pienākumi

157pret būves īpašnieku, varētu izveidoties tāda situācija, ka zemes

158īpašnieks nevēlas vai nespēj vienoties ar būves īpašnieku par

159zemes lietošanu. Tādā gadījumā būves īpašnieks nevarētu piekļūt

160savam īpašumam, jo viņam nebūtu tiesiska pamata atrasties uz

161citai personai piederošas zemes un to lietot. Īpašniekam ir jābūt

162nodrošinātai iespējai piekļūt viņa lietai, lai viņš to varētu

163valdīt un lietot, un likumdevēja noteiktā zemes īpašnieka īpašuma

164tiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt būves

165īpašnieka tiesības uz īpašumu, kas ietvertas Satversmes

166105. pantā (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

16713. februāra sprieduma Nr. 2008-34-01

16819. punktu).

169Raugoties no tāda aspekta, proti, ņemot vērā to, ka gan zemes

170lietošanas tiesību institūts, gan piespiedu nomas institūts tika

171izveidots, lai nodrošinātu būves īpašniekam, kura būve atrodas uz

172citai personai piederošas zemes, tiesisku pamatu un iespēju

173īstenot savas tiesības uz īpašumu, var secināt, ka gan no zemes

174piespiedu nomas, gan zemes lietošanas tiesību institūta izrietošā

175Satversmes 105. pantā ietverto īpašuma tiesību ierobežojuma

176leģitīmais mērķis ir citu personu tiesību aizsardzība. Zemes

177lietošanas tiesības nozīmē zemes īpašnieka īpašuma tiesību

178aprobežojumu attiecībā uz to zemes daļu, kura būves īpašniekam

179nepieciešama viņa īpašuma tiesību īstenošanai. Līdz ar to zemes

180īpašnieka tiesību ierobežojuma mērķis ir aizsargāt būves

181īpašnieka tiesības uz īpašumu, kas ietvertas Satversmes

182105. pantā.

183Tādējādi no Spēkā stāšanās likuma 38. panta

184pirmās daļas izrietošajam zemes īpašnieka pamattiesību

185ierobežojumam ir leģitīms mērķis - citu personu tiesību

186aizsardzība.

18715. Noskaidrojot, vai pamattiesību ierobežojums ir

188samērīgs, Satversmes tiesa pārbauda, vai ierobežojums ir

189piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Izvērtējot izraudzīto

190līdzekļu piemērotību leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes

191tiesa pārbauda, vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt

192leģitīmo mērķi.

193Lai nodrošinātu būves īpašniekam tiesības netraucēti valdīt un

194lietot viņa nekustamo īpašumu, kas atrodas uz svešas zemes,

195likumdevējam normatīvajos aktos bija jāparedz tāda kārtība, kas

196būves īpašniekam šādas tiesības nodrošinātu. Būves īpašnieks var

197piekļūt savam īpašumam, to valdīt un lietot tikai tādā gadījumā,

198ja viņam ir tiesības šim nolūkam lietot zemi, uz kuras būve

199atrodas.

200Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ļauj sasniegt šo leģitīmo

201mērķi, jo zemes lietošanas tiesības dod būves īpašniekam iespēju

202lietot zemi, kas nepieciešama, lai viņš varētu realizēt savas

203īpašuma tiesības uz būvi.

204Tādējādi Spēkā stāšanās likuma 38. panta

205pirmajā daļā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots

206leģitīmā mērķa - citu cilvēku tiesību aizsardzība -

207sasniegšanai.

20816. Apstrīdētajās normās noteiktie tiesību ierobežojumi

209ir nepieciešami, ja nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat

210iedarbīgi un kurus izvēloties personu pamattiesības tiktu

211ierobežotas mazāk. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits,

212bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi

213vismaz tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2142010. gada 7. oktobra sprieduma lietā

215Nr. 2010-01-01 14. punktu).

216Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka bijis iespējams izvēlēties

217alternatīvus risinājumus dalītā īpašuma regulēšanai, piemēram,

218paredzot, ka starp zemes īpašnieku un būves īpašnieku pastāv

219personālservitūts un ka šādā gadījumā nekustamā īpašuma nodoklis

220būtu jāmaksā būves īpašniekam. Tāpat likumdevējs esot varējis

221veicināt dalītā īpašuma izbeigšanu.

22216.1. Saskaņā ar Civillikuma 1131. pantu

223servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskajai vai

224juridiskajai personai, ir personālservitūts; savukārt servitūts,

225kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam, tā

226ka to izlieto katrreizējais tā īpašnieks, ir reālservitūts. Katra

227reālservitūta pastāvēšanai vajadzīgi divi nekustami īpašumi, no

228kuriem viens apgrūtināts otram par labu; pirmais ir saistītais

229jeb kalpojošais, otrais ir tiesīgais jeb valdošais (sk.

230Civillikuma 1141. pantu). Reālservitūtus var nodibināt

231arī tā, ka tie pieder tikai noteiktām personām. Tādi servitūti

232uzskatāmi par personālservitūtiem, un tiem piemērojami šo pēdējo

233noteikumi (sk. Civillikuma 1142. pantu). Lai

234nodrošinātu īpašnieka tiesības valdīt un lietot viņam piederošo

235būvi, kas atrodas uz svešas zemes, servitūts saskaņā ar

236Civillikuma 1231. panta 1. punktu var tikt nodibināts

237uz likuma pamata.

238Konkrētajā gadījumā ar Spēkā stāšanās likuma 38. panta

239pirmo daļu ir nodibināts reālservitūts par labu būvei, tādējādi

240nodrošinot būves īpašnieka tiesības lietot viņam funkcionāli

241nepieciešamo zemi. Ja zemes īpašniekam nebūtu nekādu pienākumu

242pret būves īpašnieku, varētu izveidoties tāda situācija, ka zemes

243īpašnieks nevēlas vai nespēj vienoties ar būves īpašnieku par

244zemes lietošanu, tādējādi liedzot būves īpašniekam iespēju

245realizēt savas īpašuma tiesības uz būvi.

246Likumdevējs būves īpašniekam tiesības lietot attiecīgo zemes

247daļu var piešķirt dažādos veidos - nosakot šīm tiesiskajām

248attiecībām piespiedu nomas, reālservitūta vai cita veida tiesisko

249attiecību raksturu. Taču, lai likumdevēja izraudzītais līdzeklis

250būtu piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa

251sasniegšanai, tam noteikti jānodrošina būves īpašniekam tiesisks

252pamats un iespēja piekļūt būvei, lai īstenotu savas tiesības uz

253īpašumu pār būvi. Tādējādi ikviens pamattiesību ierobežojuma

254leģitīmā mērķa sasniegšanai piemērots līdzeklis neizbēgami

255ierobežotu zemes īpašnieka tiesības uz īpašumu līdzīgā

256apmērā.

257Dr. iur. Erlens Kalniņš norādījis, ka, ņemot vērā

258dalītā īpašuma stāvokļa raksturu un būtību, zemes un būves

259katrreizējo īpašnieku savstarpējo likumisko attiecību

260detalizētākai noregulēšanai Civillikumā noteiktais

261personālservitūts nav piemērots. Personālservitūta tiesība ir

262nevis cieši saistīta ar kādu valdošo nekustamo īpašumu un pieder

263tā katrreizējam īpašniekam, bet gan ir nesaraujami saistīta ar

264noteiktu tiesīgo personu, kurai par labu minētā tiesība ir

265nodibināta un ar kuras nāvi izbeidzas arī pati personālservitūta

266tiesība.

267Satversmes tiesa secina: ja zemes lietošanas tiesības tiktu

268nodibinātas personālservitūta veidā, tās vajadzētu katru reizi

269nodibināt no jauna ar katrreizējo būves īpašnieku un šāda kārtība

270nesasniegtu leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē.

271Savukārt Pieteikumu iesniedzēju apsvērums, ka

272personālservitūta nodibināšana nodrošinātu to, ka par nekustamā

273īpašuma nodokļa maksātāju kļūtu būves īpašnieks, nav pamatots.

274Lai arī lietojuma tiesības regulējums paredz, ka lietojuma

275tiesīgais nes visas nastas (sk. Civillikuma

2761218. pantu), šādas lietu tiesības gadījumā atbilstoši

277Nekustamā īpašuma nodokļa likuma regulējumam nekustamā īpašuma

278nodoklis par zemi tik un tā būtu jāmaksā zemes īpašniekam. Arī

279tad, kad piespiedu nomas gadījumā daudzdzīvokļu māju īpašniekiem

280bija uzlikts pienākums kompensēt nekustamā īpašuma nodokli, šā

281nodokļa maksātājs bija zemes īpašnieks, bet būves īpašnieks šīs

282izmaksas sedza saistību ietvaros.

283Tātad, zemes lietošanas tiesības nodibinot kā

284personālservitūtu, pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi

285nevarētu sasniegt tādā pašā kvalitātē.

28616.2. Pieteikumu iesniedzēji vēl norādījuši, ka to

287īpašuma tiesības mazāk ierobežojošs līdzeklis būtu bijusi dalītā

288īpašuma izbeigšanas veicināšana. Tiesas sēdē Pieteikumu

289iesniedzēju pārstāvji norādīja, ka, piemēram, valsts esot

290varējusi izpirkt Pieteikumu iesniedzēju īpašumā esošo zemi un

291nodot to būvju īpašniekiem, tādējādi izbeidzot dalīto īpašumu.

292Savukārt Tieslietu ministrijas pārstāve tiesas sēdē nepiekrita

293tam, ka dalītā īpašuma izbeigšana varētu būt alternatīvs

294līdzeklis, jo, valstij uzņemoties zemes izpirkšanu, tiktu būtiski

295ietekmēts valsts budžets.

296Dalītā īpašuma izbeigšanas veicināšanu izskatāmās lietas

297kontekstā nevar uzskatīt par alternatīvu līdzekli, jo tā tiešā

298veidā neattiecas uz tiesību uz zemi aprobežojumu. Turklāt spēkā

299esošie normatīvie akti jau šobrīd neaizliedz dalītā īpašuma

300attiecībās esošiem būves un zemes īpašniekiem vienoties par zemes

301izpirkšanu un tādējādi izveidot vienotu nekustamo īpašumu. Proti,

302Civillikuma 968. pants nosaka zemes un būves vienotības

303principu, saskaņā ar kuru uz zemes uzcelta un cieši ar to

304savienota būve atzīstama pār zemes daļu. Spēkā stāšanās likuma

30514. panta pirmajā daļā regulētais tāds dalītais īpašums, kurā

306esošā būve ir uzskatāma par patstāvīgu īpašuma objektu, Latvijas

307tiesību sistēmā pastāv kā izņēmums no vispārējā būves un zemes

308vienotības principa. Tādējādi pašlaik Latvijā eksistē tāda

309īpašuma tiesību sistēma, ka uz zemes uzcelta būve ir uzskatāma

310par zemes daļu, tomēr pastāv arī izņēmumi no šā principa un būve

311var būt arī patstāvīgs īpašuma objekts. Spēkā stāšanās likuma

31214. panta otrā daļa jau kopš šā likuma spēkā stāšanās 1992.

313gada 1. septembrī paredz savstarpējas pirmpirkuma tiesības

314dalītajā īpašumā esošo nekustamā īpašuma objektu īpašniekiem.

315Proti, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts, tās pirmpirkuma vai

316izpirkuma tiesības ir zemes īpašniekam. Tādas pašas pirmpirkuma

317vai izpirkuma tiesības ir būves īpašniekam gadījumā, kad tiek

318atsavināta zeme.

319Saeima 2021. gada 25. novembrī pieņēma Piespiedu

320dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas

321likumu, nosakot kārtību, kādā izbeidzams piespiedu dalītais

322īpašums, kurā atrodas daudzdzīvokļu māja un zeme.

323Attiecībā uz Pieteikumu iesniedzēju pārstāvju norādīto, ka

324Pieteikumu iesniedzēju tiesības būtu ierobežotas mazākā mērā, ja

325valsts būtu finansējusi zemes izpirkšanu un nodevusi šo zemi

326būvju īpašniekiem, tādējādi izbeidzot dalīto īpašumu, Satversmes

327tiesa norāda, ka par saudzējošāku nevar tikt uzskatīts tāds

328līdzeklis, kas no valsts prasa papildu finanšu resursus (sk.

329Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā

330Nr. 2016-07-01 24.1. punktu). Ņemot vērā to, ka

331dalītā īpašumā esošu zemes gabalu kadastrālā vērtība

3322019. gada sākumā bija vairāk nekā 1,5 miljardi euro

333(sk. likumprojektu reģistra datubāzē informāciju par

334likumprojektu Nr. 843/Lp13 "Grozījumi likumā "Par

335atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada,

336mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

337piemērošanas kārtību"". Pieejama: saeima.lv), šādu

338zemes gabalu izpirkšana radītu ievērojamu slogu valsts

339budžetam.

340Līdz ar to nav saudzējošāku

341līdzekļu, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi

342varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.

34317. Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību

344leģitīmajam mērķim, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās

345sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma

346rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst

347sabiedrība kopumā (sk., piemēram, Satversmes tiesas

3482017. gada 7. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01

34925. punktu).

350Saeima atbildes rakstā norādījusi, ka, nosakot Spēkā stāšanās

351likuma 38. panta pirmajā daļā zemes lietošanas tiesības,

352likumdevēja mērķis bija taisnīgi līdzsvarot zemes un būves

353īpašnieka savstarpējās attiecības dalītā īpašumā.

35417.1. Likumdevējs, ieviešot zemes lietošanas tiesību

355institūtu, centies nodrošināt būves īpašniekam tiesības

356netraucēti valdīt un lietot viņa nekustamo īpašumu, kas atrodas

357uz svešas zemes. Zemes lietošanas tiesību noteikšanas mērķis esot

358bijis atrisināt ilgstoši pastāvējušo dalītā īpašuma problemātiku

359un radīt piemērotāku līdzekli šādu attiecību regulēšanai.

360Satversmes tiesa uzsver, ka tiesiskās paļāvības aizsardzības

361princips pieļauj un noteiktos apstākļos pat pieprasa pastāvošā

362tiesiskā regulējuma grozīšanu. Grozot tiesisko regulējumu,

363likumdevējam ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai

364īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība (sal. sk.

365Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma

366lietā Nr. 2019-05-01 24.1. punktu).

367Dalītā īpašumā iesaistīto personu savstarpējās tiesiskās

368attiecības iepriekš tika regulētas ar zemes piespiedu nomas

369institūtu, tomēr zemes īpašniekam nevar veidoties aizsargājama

370tiesiskā paļāvība uz to, ka attiecīgās nozares tiesiskais

371regulējums nekad netiks mainīts, likumdevējam izvēloties to

372regulēt ar citu tiesību institūtu. Satversmes tiesa ņem vērā arī

373to, ka Pieteikumu iesniedzēji nav norādījuši tās tiesības, uz

374kuru saglabāšanu vai īstenošanu viņiem izveidojusies paļāvība.

375Proti, tikai tas apsvērums, ka, pēc Pieteikumu iesniedzēju

376ieskata, tiesiskā regulējuma grozīšana nebija nepieciešama, nav

377pietiekams, lai atzītu, ka Pieteikumu iesniedzējiem ir radusies

378aizsargājama tiesiskā paļāvība uz to, ka iepriekšējais dalītā

379īpašuma regulējums paliks nemainīgs.

380Izskatāmajā lietā ir būtiski arī tas, vai likumdevējs, grozot

381tiesisko regulējumu, ir noteicis saudzējošu pāreju uz jauno

382tiesisko regulējumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

38316. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103

38424. punktu). Spēkā stāšanās likuma 42. panta pirmā daļa

385noteic, ka šā likuma 38., 39., 40. un 41. pants stājas spēkā

3862022. gada 1. janvārī. Savukārt saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma

38742. panta otro daļu gadījumā, ja būve ir patstāvīgs īpašuma

388objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2.,

3893. vai 4. punktu un zemes un būves īpašnieku savstarpējo tiesisko

390attiecību saturu jau nosaka vienošanās vai tiesas nolēmums, šā

391likuma 38., 39., 40. un 41. pantu šādām attiecībām piemēro ar

3922023. gada 1. janvāri. Tātad Spēkā stāšanās likuma 38. panta

393pirmajā daļā noteiktās zemes lietošanas tiesības piemērojamas pēc

394aptuveni divus mēnešus gara pārejas perioda gadījumos, kad starp

395pusēm nav vienošanās. Savukārt attiecībā uz tām dalītā īpašuma

396tiesiskajām attiecībām, kurās zemes piespiedu nomas maksu noteica

397zemes īpašnieka un būves īpašnieka vienošanās vai tiesas

398spriedums, likumdevējs noteica vienu gadu un divus mēnešus garu

399pārejas periodu. Šāds laiks ir pietiekams, lai atzītu, ka ir

400nodrošināta tiesiskās paļāvības aizsardzības principam atbilstoša

401un saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu.

40217.2. Viens no galvenajiem zemes reformas mērķiem bija

403atjaunot sociālo taisnīgumu, kas tika pārkāpts, padomju

404okupācijas varai prettiesiski un bez atlīdzības atsavinot

405Latvijas iedzīvotājiem īpašumus. Minēto iemeslu dēļ nelikumīgi

406atsavinātā zeme tika atdota bijušajiem īpašniekiem vai viņu

407mantiniekiem. Taču likumdevējam bija jāņem vērā arī to personu

408intereses, kuru būves atrodas uz citai personai piederošas zemes,

409un tāpēc tika izveidots dalītais īpašums (sk. Satversmes

410tiesas 2003. gada 25. marta sprieduma lietā

411Nr. 2002-12-01 secinājumu daļas 1. punktu un

4122009. gada 13. februāra sprieduma lietā

413Nr. 2008-34-01 19. punktu). Dalītā īpašuma

414tiesiskās attiecības pastāv tad, ja uz vienai personai piederošas

415zemes atrodas citai personai piederoša būve. Lai gan starp dalītā

416īpašumā iesaistītajām pusēm pastāv privāttiesiska rakstura

417attiecības, to brīvība lemt par šo attiecību turpināšanu vai

418izbeigšanu ir ierobežota.

419No vienas puses, likumdevējs, ieviešot zemes lietošanas

420tiesības, ir ierobežojis tāda zemes īpašnieka tiesības, uz kura

421zemes atrodas citai personai piederoša būve. Viņam tika liegta

422iespēja brīvi lemt par savas zemes nodošanu lietošanā citām

423personām. No otras puses, sabiedrība kopumā gūst labumu no tā, ka

424likumdevējs ir izvēlējies zemes lietošanas tiesības kā līdzekli

425zemes īpašnieka un uz viņa zemes esošās būves īpašnieka

426savstarpējo tiesisko attiecību noregulēšanai. Ja arī zemes

427īpašniekam būtu tiesības brīvi lemt par zemes nodošanu lietošanā

428citai personai, viņam nebūtu faktisku iespēju nodot lietošanā

429zemi personai, kura nav uz šīs zemes esošās būves īpašnieks.

430Spēkā stāšanās likuma 38. panta pirmajā daļā ietvertā

431ierobežojuma leģitīmais mērķis ir nodrošināt, lai būves īpašnieks

432varētu valdīt un lietot viņa īpašumā esošo būvi gadījumos, kad

433zeme pieder citai personai. Spēkā stāšanās likumā noteiktā

434kārtība, kas līdzsvaro dažādu personu atšķirīgās intereses,

435atbilst visas sabiedrības interesēm.

436Satversmes tiesa uzskata, ka sabiedrība gūst labumu no dalītā

437īpašuma tiesisko attiecību taisnīga un sakārtota regulējuma. Šāds

438regulējums ne vien nodrošina dalītā īpašuma tiesisko attiecību

439dalībnieku tiesību un likumisko interešu aizsardzību, bet arī

440ievieš skaidrību un paredzamību nekustamā īpašuma tirgū.

441Līdz ar to Spēkā stāšanās likuma 38. panta

442pirmā daļa ir atzīstama par atbilstošu Satversmes

4431. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam

444teikumam.

44518. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Spēkā stāšanās

446likuma 38. panta otrā daļa un 42. panta pirmā daļa

447neatbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam

448un trešajam teikumam.

449Īpašuma tiesības ietver sevī tiesības gūt no lietas ienākumus

450un augļus (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada

45112. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-05-03 7. punktu).

452Ja tiesību normā ir noteikts maksimālais apmērs personas

453iespējamam ienākumam no īpašuma, tad personai Satversmes

454105. panta pirmajā un trešajā teikumā noteiktās tiesības ir

455ierobežotas (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada

45612. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01

45718.2. punktu).

458Spēkā stāšanās likuma 38. panta otrā daļa nosaka zemes

459lietošanas maksu, ko būves īpašnieks maksā zemes īpašniekam par

460zemes lietošanu. Šajā normā ir noteikts konkrēts zemes lietošanas

461maksas apmērs, proti, četri procenti no zemes kadastrālās

462vērtības gadā. Spēkā stāšanās likumā noteiktā zemes lietošanas

463maksa ierobežo apmēru, ko zemes īpašniekam ir tiesības saņemt par

464viņam piederošas zemes lietošanu, ja pušu starpā nav citas

465vienošanās.

466Tā kā Spēkā stāšanās likuma 42. panta pirmā daļa noteic,

467ka šā likuma 38. panta pirmā daļa stājas spēkā

4682022. gada 1. janvārī, tā attiecas uz jau ievadītām

469tiesiskajām attiecībām starp zemes un būves īpašniekiem un

470tādējādi ierobežo arī personas tiesisko paļāvību.

471Līdz ar to Spēkā stāšanās likuma 38. panta otrā daļa un

47242. panta pirmā daļa Pieteikumu iesniedzējiem

473ierobežo Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā

474ietvertās tiesības uz īpašumu, kā arī tiesības uz tiesiskās

475paļāvības aizsardzību, kas ietvertas Satversmes

4761. pantā.

47719. Pieteikumu iesniedzēji nav izteikuši iebildumus un

478arī Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka Spēkā stāšanās

479likuma 38. panta otrā daļa un 42. panta pirmā daļa, tāpat kā

480šā sprieduma 13.1. punktā izvērtētā Spēkā stāšanās likuma

48138. panta pirmā daļa, ir pieņemta, izsludināta un publiski

482pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Satversmes tiesa ir

483pārliecināta arī par to, ka Spēkā stāšanās likuma 38. panta

484otrā daļa un 42. panta pirmā daļa ir pietiekami skaidri

485formulēta, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un

486pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas.

48719.1. Satversmes tiesai, vērtējot, vai pamattiesību

488ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, ir

489jāpārbauda, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts tādā

490likumdošanas procesā, kas atbilst labas likumdošanas

491principam.

492Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Spēkā stāšanās likuma 38.

493panta otrajā daļā un 42. panta pirmajā daļā ietvertais

494īpašuma tiesību ierobežojums neatbilst labas likumdošanas

495principam, jo likumdevējs neesot veicis pienācīgu analīzi un

496neesot ņēmis vērā Satversmes tiesas judikatūru piespiedu nomas

497jautājumos.

49819.2. Izskatāmajā lietā būtiski ir tas, ka Satversmes

499tiesa jau vairākkārt vērtējusi zemes un būvju īpašnieku

500savstarpējās tiesiskās attiecības regulējošu tiesību normu

501satversmību. Citstarp Satversmes tiesa ir vērtējusi arī tieši to,

502vai Satversmei atbilst zemes īpašniekam dalītā īpašuma tiesisko

503attiecību ietvaros noteiktie īpašuma tiesību ierobežojumi.

504Spriedumos lietās Nr. 2008-36-01, Nr. 2010-22-01 un

505Nr. 2017-17-01 Satversmes tiesa vērtēja tādu tiesību normu

506satversmību, kuras ierobežoja piespiedu nomas maksas apmēru. Ar

507šajās lietās vērtētajām normām noteiktais zemes īpašnieku īpašuma

508tiesību ierobežojums tika atzīts par neatbilstošu Satversmes

509105. pantam.

510Spriedumā lietā Nr. 2008-36-01 Satversmes tiesa norādīja,

511ka likumdevējam, jau pieņemot likumu "Par valsts un

512pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", bija pienācīgi

513jāizvērtē, kā vienas iedzīvotāju grupas - dzīvokļu īpašnieku -

514tiesību aizsardzība ietekmēs citas grupas - zemes īpašnieku -

515tiesības uz īpašumu. Likumdevējam bija jāapsver iespēja izmantot

516saudzējošākus līdzekļus pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa

517sasniegšanai (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

51815. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-36-01

51915. punktu).

520Pēc sprieduma lietā Nr. 2008-36-01 spēkā stāšanās Saeima

521noteica lielāku piespiedu nomas maksas apmēru, kā arī uzlika

522daudzdzīvokļu māju īpašniekiem pienākumu kompensēt zemes

523īpašniekiem nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

524Vērtējot šīs izmaiņas tiesiskajā regulējumā, Satversmes tiesa

525lietā Nr. 2010-22-01 secināja, ka likums "Par zemes

526reformu Latvijas Republikas pilsētās" un likums "Par

527valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" ir

528grozīts tikai formāli (sk. Satversmes tiesas

5292011. gada 27. janvāra sprieduma lietā

530Nr. 2010-22-01 13.2. punktu).

531Spriedumā Nr. 2017-17-01, atkārtoti vērtējot piespiedu

532nomas maksas apmēra satversmību, Satversmes tiesa nolēma, ka

533apstrīdētās likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas

534pilsētās" normas neatbilst Satversmes 105. pantam, jo

535tajās noteiktais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar

536pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Satversmes tiesa secināja, ka

537pirms apstrīdēto normu pieņemšanas likumdevēja rīcībā nav bijis

538pienācīgas analīzes par šajās normās ietvertā zemes īpašnieka

539īpašuma tiesību ierobežojuma satversmību (sk. Satversmes

540tiesas 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā

541Nr.2017-17-01 22.3. punktu).

542Tātad, lai izskatāmajā lietā izvērtētu, vai Spēkā stāšanās

543likuma 38. panta otrā daļa un 42. panta pirmā daļa ir

544pieņemta, ievērojot labas likumdošanas principu, Satversmes

545tiesai jānoskaidro, vai likumdošanas procedūras ietvaros

546likumdevējs ir vērtējis zemes īpašnieka īpašuma tiesību

547ierobežojuma satversmību.

54819.2.1. Likumprojekta sākotnējo redakciju ir

549izstrādājusi Tieslietu ministrija, un 2020. gada

55020. oktobrī to ir apstiprinājis Ministru kabinets (sk.

551Latvijas Republikas Ministru kabineta 2020. gada

55220. oktobra protokollēmumu. Pieejams: tap.mk.gov.lv).

553Tieslietu ministrija Likumprojekta anotācijā sniegusi skaidrojumu

554par zemes lietošanas tiesību institūta un no tā izrietošo zemes

555īpašnieka un būves īpašnieka tiesību un pienākumu regulējuma

556piemērotību, nepieciešamību un atbilstību. Proti, lai novērstu

557nevienlīdzīgo attieksmi gan starp visiem būvju īpašniekiem, gan

558zemes īpašniekiem, piedāvāts jauns regulējums, kas visos

559gadījumos dalītajam īpašumam paredz vienādu tiesisko ietvaru -

560zemes lietošanas tiesības - un vienādu zemes lietošanas maksu.

561Tāpat ir izvērtētas dažādas pieejas zemes lietošanas maksas

562noteikšanai un ir sniegti argumenti attiecībā uz zemes lietošanas

563maksas apmēru - četri procenti no lietošanā esošās zemes

564kadastrālās vērtības.

56519.2.2. Likumprojekts vērtēts Saeimas Juridiskajā

566komisijā, un tās 2021. gada 20. aprīļa sēdē tika

567izskatīts Saeimas deputāta priekšlikums diferencēt zemes

568lietošanas maksu atkarībā no objekta, kas atrodas uz zemes. Pēc

569zemes īpašnieku un biedrības "Zemes reformas komiteja"

570pārstāvja, kā arī Saeimas Juridiskā biroja un Tieslietu

571ministrijas pārstāvju uzklausīšanas Saeimas Juridiskā komisija

572neatbalstīja Saeimas deputāta priekšlikumu (sk. Saeimas

573Juridiskās komisijas 2021. gada 20. aprīļa sēdes

574protokolu Nr. 196).

575Saeimas Juridiskās komisijas 2021. gada 12. maija

576sēdē tika diskutēts par zemes lietošanas maksas apmēra

577satversmību. Zemes īpašnieku un biedrības "Zemes reformas

578komiteja" pārstāvis un arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve

579norādīja, ka zemes lietošanas maksa četru procentu apmērā no

580zemes kadastrālās vērtības neesot atbilstoša Satversmes

581105. pantam. Savukārt Tieslietu ministrijas pārstāvis,

582atsaucoties uz Likumprojekta anotāciju, skaidroja, kā veidojas

583zemes lietošanas maksas apmērs (sk. Saeimas Juridiskās

584komisijas 2021. gada 12. maija sēdes protokolu

585Nr. 202).

586Satversmes tiesa secina, ka Likumprojekts apspriests vairākās

587Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs, kurās tika uzklausīti valsts

588institūciju, privāto organizāciju un ieinteresēto personu

589pārstāvji, kas sniedza savu viedokli par Likumprojektā ietverto

590tiesisko regulējumu. Līdz ar to Spēkā stāšanās likuma

59138. panta otrajā daļā un 42. panta pirmajā daļā

592ietvertais pamattiesību ierobežojums ir pieņemts, ievērojot labas

593likumdošanas principu, jo likumdevējs ir vērtējis zemes īpašnieka

594pamattiesību ierobežojuma satversmību un saskanību ar Satversmes

595tiesas judikatūru.

596Līdz ar to ierobežojums ir noteikts

597ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.

59820. Saeima norāda, ka, nosakot zemes lietošanas maksas

599apmēru, esot aizsargātas citu cilvēku - būves īpašnieka -

600tiesības. Zemes lietošanas maksa ierobežojot ne tikai zemes

601īpašnieka, bet arī būves īpašnieka īpašuma tiesības, tātad

602konkrēts šīs maksas apmērs Spēkā stāšanās likumā esot noteikts ar

603mērķi nodrošināt līdzsvaru starp dalītā īpašumā iesaistīto

604personu aizsargājamām interesēm.

605Satversmes tiesa, vērtējot dalītā īpašuma tiesiskās

606attiecības, ir atzinusi, ka zemes īpašnieka pamattiesību

607ierobežojumam, kas izriet no tiesību normā noteikta zemes

608piespiedu nomas maksas apmēra, ir leģitīms mērķis - citu personu

609tiesību aizsardzība -, jo šāds regulējums aizsargā otras dalītā

610īpašuma tiesisko attiecību puses, konkrēti, būves īpašnieka

611tiesības un likumiskās intereses (sal. sk. Satversmes

612tiesas 2009. gada 15. aprīļa sprieduma lietā

613Nr. 2008-36-01 12.1. punktu).

614Spēkā stāšanās likumā noteiktā zemes lietošanas maksa ir

615maksa, ko zemes īpašnieks dalītā īpašuma tiesisko attiecību

616ietvaros saņem no būves īpašnieka par attiecīgās zemes daļas

617lietošanu. Lai arī zemes īpašnieks un būves īpašnieks varētu

618izmantot Spēkā stāšanās likuma 38. panta otrajā daļā

619noteiktās tiesības vienoties par citu zemes lietošanas maksas

620apmēru, zemes īpašniekam ir tiesisks pamats prasīt tikai Spēkā

621stāšanās likumā noteikto zemes lietošanas maksu -

622četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās

623vērtības. Ievērojot to, ka no Spēkā stāšanās likumā noteiktās

624zemes lietošanas maksas izriet savstarpēji saistīti zemes

625īpašnieka un būves īpašnieka pamattiesību ierobežojumi, ir

626secināms, ka likumdevējs vēlējies līdzsvarot dalītā īpašumā

627iesaistīto personu savstarpējās intereses. Proti, Spēkā stāšanās

628likuma 38. panta otrajā daļā un 42. panta pirmajā daļā

629ietvertais zemes īpašnieka pamattiesību ierobežojums ir vērsts uz

630būves īpašnieka tiesību un likumisko interešu aizsardzību.

631Tādējādi Spēkā stāšanās likuma 38. panta

632otrajā daļā un 42. panta pirmajā daļā noteiktajam

633zemes īpašnieka pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

634citu personu tiesību aizsardzība.

63521. Satversmes tiesai jānoskaidro, vai Spēkā stāšanās

636likuma 38. panta otrajā daļā un 42. panta pirmajā daļā

637ietvertais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa

638sasniegšanai, proti, vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var

639sasniegt leģitīmo mērķi.

640Vērtējot dalītā īpašumā iesaistīto personu tiesības,

641Satversmes tiesa ir atzinusi, ka normas, kas nosaka maksājuma

642maksimālo apmēru, ir piemērotas leģitīmā mērķa sasniegšanai

643(sal. sk. Satversmes tiesas 2009. gada 13. februāra

644sprieduma lietā Nr. 2008-34-01 21. punktu un

6452009. gada 15. aprīļa sprieduma lietā

646Nr. 2008-36-01 14. punktu).

647Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ļauj sasniegt leģitīmo mērķi

648- citu personu tiesību aizsardzība -, jo Spēkā stāšanās likumā

649noteiktais zemes lietošanas maksas apmērs liedz zemes īpašniekam

650iespēju pieprasīt no būves īpašnieka zemes lietošanas maksu

651lielākā apmērā, ja vien šīs dalītā īpašuma tiesisko attiecību

652puses nav vienojušās par citu zemes lietošanas maksas apmēru, kā

653arī ietekmē viņa spēju panākt šādu vienošanos.

654Tādējādi Spēkā stāšanās likuma 38. panta otrajā

655daļā un 42. panta pirmajā daļā noteiktais pamattiesību

656ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa - citu cilvēku tiesību

657aizsardzība - sasniegšanai.

65822. Noskaidrojot, vai apstrīdētajā normā ietvertais

659pamattiesību ierobežojums ir samērīgs, Satversmes tiesa pārbauda,

660vai leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda

661pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu tikpat

662iedarbīgi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada

6636. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020-31-01

66419. punktu).

665Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka līdzekļi, kas viņu

666pamattiesības ierobežotu mazāk, būtu, piemēram, šādi: atbrīvot

667zemes īpašnieku no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas;

668paredzēt, ka nekustamā īpašuma nodokli papildus zemes lietošanas

669maksai maksā būves īpašnieks, kā arī noteikt lielāku zemes

670lietošanas maksu.

67122.1. Satversmes tiesa, vērtējot piespiedu nomas maksas

672apmēru, iepriekš ir secinājusi, ka, ņemot vērā zemes īpašnieka

673izdevumus par zemes uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī zemes

674īpašnieka pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli, maksimālo

675nomas maksas apmēru - pieci procenti no zemes kadastrālās

676vērtības - nevar uzskatīt par tādu, kas pildītu atlīdzības

677funkciju (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

67815. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-36-01

67915. punktu). Savukārt ar Spēkā stāšanās likuma 38. panta

680otro daļu par zemes lietošanas maksas apmēru ir noteikti četri

681procenti no zemes kadastrālās vērtības.

682Likumprojekta anotācijā ir sniegts zemes lietošanas maksas

683apmēra pamatojums. Proti, anotācijā izskaidrots, ka konkrētais

684zemes lietošanas maksas apmērs noteikts, saskaitot divas

685komponentes: 1) atlīdzību par nekustamā īpašuma nodokli, ko

686maksā zemes īpašnieks, - 1,5 procentu apmērā no lietošanā

687esošās zemes kadastrālās vērtības gadā; 2) zemes īpašnieka

688ienākumu jeb atlīdzību par viņa īpašuma tiesību ierobežojumu -

6892,5 procentu apmērā no lietošanā esošās zemes kadastrālās

690vērtības gadā (sk. likumprojektu reģistra datubāzē informāciju

691par likumprojektu Nr. 843/Lp13 "Grozījumi likumā

692"Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada

693Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas

694spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"".

695Pieejama: saeima.lv).

696Ņemot vērā to, ka atlīdzība, kas noteikta zemes īpašniekam pēc

697nekustamā īpašuma nodokļa atskaitīšanas, ir 2,5 procenti no

698lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības, Satversmes tiesa

699vērtēs šīs atlīdzības apmēra satversmību.

700Likumprojekta anotācijā norādīts, ka piespiedu dalītā īpašuma

701regulējums primāri aizsargāja pušu privātautonomiju un paredzēja,

702ka puses pašas vienojas par piespiedu nomas saistību saturu,

703tostarp piespiedu nomas maksas apmēru un blakus noteikumiem. Šāda

704regulējuma dēļ gadījumos, kad puses nevarēja panākt vienošanos,

705to strīds bija jāizšķir tiesai. Jāņem vērā arī gadījumi, kad

706piespiedu nomas attiecības pastāvēja starp zemes īpašniekiem un

707daudzdzīvokļu māju īpašniekiem un no tām attiecīgi izrietēja gan

708grūtības panākt vienošanos ar visiem dzīvokļu īpašniekiem, gan

709augstas administrēšanas izmaksas, piemēram, sakarā ar to, ka bija

710ikvienam dzīvokļa īpašniekam jāpaziņo tā piespiedu nomas

711maksājuma apmērs. Tāpat, kamēr puses nebija vienojušās vai tiesa

712nebija izšķīrusi to strīdu, arī piespiedu nomas maksas maksāšanas

713saistība nebija izpildāma (sk. likumprojektu reģistra datubāzē

714informāciju par likumprojektu Nr. 843/Lp13 "Grozījumi

715likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada

716Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas

717spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"".

718Pieejama: saeima.lv).

719Tāpat jāņem vērā, ka jautājumus, kas saistīti ar pienākumu

720uzturēt un apsaimniekot zemi, risināja pašvaldību saistošie

721noteikumi, kuri nebija vienveidīgi. Piemēram, Rīgā (sk. Rīgas

722domes 2015. gada 28. aprīļa saistošo noteikumu

723Nr. 146 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju

724uzturēšanas saistošie noteikumi"

7253.2. apakšpunktu) un Jūrmalā (sk. Jūrmalas

726pilsētas domes 2007. gada 12. jūlija saistošo noteikumu

727Nr. 20 "Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas,

728saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi"

72938. punktu) saistošie noteikumi paredzēja, ka par

730dalītā īpašumā esošas zemes uzturēšanu atbild būvju īpašnieki.

731Savukārt Jelgavā (sk. Jelgavas pilsētas pašvaldības

7322012. gada 24. maija saistošo noteikumu Nr. 12-15

733"Jelgavas pilsētas administratīvās teritorijas

734labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšana"

7353. punktu) un Daugavpilī (sk. Daugavpils

736pilsētas domes 2016. gada 10. marta saistošo noteikumu

737Nr. 5 "Saistošie noteikumi par Daugavpils pilsētas

738teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu" 3. punktu)

739saistošie noteikumi paredzēja, ka tajos noteiktos pienākumus

740pilda zemes īpašnieki.

741Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis norādīja, ka zemes lietošanas

742maksa ir noteikta, balstoties uz Latvijas Bankas secinājumiem un

743ņemot par pamatu eirozonas valstu valdību 100 gadu

744obligāciju fiksētā ienākuma likmes robežās no 2,1 procenta līdz

7452,5 procentiem. Šajā atlīdzībā esot ietverti administratīvie

746izdevumi un ienākuma nodokļi, savukārt nekustamā īpašuma vērtību

747un inflācijas ietekmi atainojot zemes kadastrālā vērtība. Dalītā

748īpašumā pastāvot risks, ka zemes lietošanas maksas piedziņa no

749būves īpašnieka par kādu laika posmu nebūs iespējama tā

750maksātnespējas dēļ, taču tam neesot ilgtermiņa ietekmes uz zemes

751īpašnieku, jo tas attiekšoties tikai uz laika posmu, kamēr

752piedziņa tiks veikta. Lai ietvertu šā riska kompensāciju, esot

753noteikta augstākā likme - 2,5 procenti.

754Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no Civillikuma noteikumiem

755par servitūtiem izriet vispārīgs princips, ka servitūta

756izlietotājam nav pienākuma maksāt atlīdzību kalpojošā nekustamā

757īpašuma īpašniekam, tomēr tādi likuma noteikumi, kas dod

758kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam tiesības saņemt atlīdzību

759par servitūta lietošanu, ir tiesiski iespējami (sal. sk.

760Satversmes tiesas 2009. gada 13. februāra sprieduma

761lietā Nr. 2008-34-01 23.3. punktu). Nosakot šādas

762atlīdzības apmēru, taisnīguma princips prasa, cik vien tas

763iespējams, līdzsvarot pretrunīgās dalītā īpašumā iesaistīto pušu

764intereses (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada

7656. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-21-01

76619. punktu).

767Līdz ar to zemes lietošanas maksa, tostarp atlīdzība zemes

768īpašniekam par viņa īpašuma tiesību ierobežojumu -

7692,5 procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības

770gadā -, ir noteikta ar mērķi līdzsvarot zemes īpašnieka un būves

771īpašnieka tiesības un likumiskās intereses.

77222.2. Spēkā stāšanās likumā ir ietvertas normas, kas

773samazina zemes īpašnieka izdevumus par zemes uzturēšanu un

774apsaimniekošanu, kā arī paredz zemes īpašnieka tiesības prasīt

775izdevumu kompensāciju par saistības kopdalībnieku noskaidrošanu,

776saistības daļu noteikšanu un paziņošanu parādniekam, ja ir

777iestājies saistības izpildīšanas nokavējums (sk. likuma

778"Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada

779Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas

780spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. un

78140. pantu).

782Pieteikumu iesniedzēju pārstāvji tiesas sēdē norādīja, ka

783Spēkā stāšanās likuma regulējums nav samazinājis administrēšanas

784izdevumus, jo joprojām ir jāizraksta rēķini, jānoskaidro

785saistības dalībnieku identitāte, kā arī iepriekšējā regulējuma

786ietvaros tiem nācies regulāri vērsties tiesā piespiedu nomas

787maksas piedziņai. Zemes lietošanas maksas piedziņai nevarot

788izmantot Civilprocesa likuma 406.1 pantā

789paredzēto saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, jo

790zemes lietošanas tiesības neesot pamatotas ar dokumentu.

791Pieteikuma iesniedzējas SIA "LansiMed" pārstāvis

792tiesas sēdē uzsvēra, ka uz šīs Pieteikuma iesniedzējas īpašumā

793esošās zemes atrodas daudzdzīvokļu mājas un piespiedu nomas maksu

794iepriekšējā regulējuma ietvaros regulāri maksājuši 62 līdz

79575 procenti dzīvokļu īpašnieku, savukārt pārējiem vajadzējis

796izrakstīt atgādinājumus un nācies vērsties pret tiem tiesā

797maksājumu piedziņai. Arī Saeimas pārstāvis tiesas sēdē

798apstiprināja, ka tā esot ierasta situācija, ka maksājumu

799piedziņas jomā aptuveni 30 procenti neveic savus maksājumus

800laikā, savukārt pret 10 procentiem no visām šīm personām

801jāvēršas tiesā maksājumu piedziņai.

802Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve norādīja, ka zemes

803īpašniekam samazināšoties administratīvais slogs, jo Spēkā

804stāšanās likumā ietvertās normas paredzot būves īpašnieka

805pienākumu pašam noskaidrot zemes lietošanas maksas apmēru un to

806samaksāt. Tāpat esot jāņem vērā, ka starp daudziem zemes un būvju

807īpašniekiem dalītā īpašuma attiecības pastāvējušas arī iepriekš

808un šādās attiecībās neesot jānoskaidro saistību dalībnieki vai

809jāizraksta rēķini. Spēkā stāšanās likums paredzot arī to, ka

810zemes īpašniekam attiecībās ar būves īpašnieku vairs nebūšot

811jāslēdz līgumi vai strīda gadījumā jāvēršas tiesā, kā arī esot

812paredzēts konkrēts zemes lietošanas maksas apmērs un šī maksa

813jāmaksā ceturksni uz priekšu.

814Valsts zemes dienesta pārstāve tiesas sēdē, skaidrojot, vai

815zemes kadastrālā vērtība mainās ik gadu, norādīja: lai arī zemes

816kadastrālās vērtības bāzes ir nemainīgas kopš 2012. gada,

817kadastrālās vērtības tiek aktualizētas katru gadu, jo var

818mainīties, piemēram, zemes platība, lietošanas mērķis un

819apgrūtinājumi.

820Satversmes tiesa secina, ka Spēkā stāšanās likums neparedz

821zemes īpašniekam pienākumu izrakstīt rēķinu par zemes lietošanas

822maksu, tomēr šāda rēķina izrakstīšana praktisku apsvērumu dēļ var

823būt nepieciešama. Proti, zemes lietošanas maksa var mainīties

824kadastrālās vērtības izmaiņu dēļ, kā arī, piemēram, tad, ja būvei

825ir jauns īpašnieks un viņam iepriekš nav zināms, kur un kādā

826apmērā veicami maksājumi. Tāpat tādā gadījumā, ja būves īpašnieks

827neveic tam likumā noteiktos maksājumus par zemes lietošanu, zemes

828īpašniekam, lai veicinātu to nomaksu un izvairītos no piedziņas

829tiesvedības, var nākties būves īpašnieku brīdināt. Tādējādi daļai

830zemes īpašnieku, uz kuru zemes atrodas, piemēram, daudzdzīvokļu

831mājas, joprojām saglabājas papildu administrēšanas izdevumi, jo,

832lai arī zemes lietošanas maksu un tās apmēru nosaka likums, tās

833konkrētais apmērs un maksāšanas kārtība dažkārt ir jāpaziņo būvju

834īpašniekiem.

835Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve norādīja, ka zemes

836īpašniekiem šobrīd ir iespējams piedzīt zemes lietošanas maksas

837parādu vienkāršotās procedūras kārtībā.

838Satversmes tiesa ņem vērā to, ka vienkāršotās procedūras lietu

839izskatīšanas kārtība attiecas uz tādām lietām, kuru pamatā ir

840prasība par mazāk nekā 2500 euro parāda piedziņu.

841Tomēr arī šo kategoriju lietās prasītājam ir jāsniedz tiesai

842pierādījumi, kas pamato prasību, jāsamaksā valsts nodeva vismaz

84370 euro apmērā un jārēķinās ar to, ka atbildētājs var

844iesniegt pretprasību, kuras dēļ lieta būs izskatāma prasības

845tiesvedības kārtībā (sk. Civilprocesa likuma 34. panta

846pirmās daļas 1. punkta "a" un "b"

847apakšpunktu, 250.19 panta otro daļu, 250.20

848panta pirmo daļu, 250.24 panta trešo daļu un Ministru

849kabineta 2018. gada 29. maija noteikumu Nr. 305

850"Noteikumi par vienkāršotajā procedūrā izmantojamām

851veidlapām" 1. pielikumu).

852Satversmes tiesa nav guvusi pārliecību, ka zemes īpašniekam ir

853samazināti tiesvedības riski vai tiesāšanās izdevumi par zemes

854lietošanas maksas piedziņu. Proti, pastāv risks, ka daļa būvju

855īpašnieku neveiks likumā paredzētos maksājumus par zemes

856lietošanu un būs nepieciešams pret tiem vērsties tiesā, lai

857panāktu saistību izpildīšanu.

858Nozīmīgs apstāklis ir arī tas, ka ienākums no zemes lietošanas

859maksas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams objekts -

860iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir no 20 procentiem līdz

86131 procentam, savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir

86220 procenti no aprēķinātās ar nodokli apliekamās bāzes

863(sk. likuma "Par iedzīvotāju ienākuma

864nodokli" 3. panta pirmo daļu un 15. panta otro

865daļu un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 3. panta pirmo

866daļu). Fiziskajai personai, kas gūst ienākumu no zemes

867lietošanas maksas, ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas

868obligātās iemaksas 31,07 procentu apmērā, ja ienākumi mēnesī

869ir minimālās algas apmērā (sk. likuma "Par valsts sociālo

870apdrošināšanu" 5. pantu un Ministru kabineta 2021. gada

87117. augusta noteikumu Nr. 555 "Noteikumi par

872valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu

873objekta minimālo un maksimālo apmēru" 2. punktu).

874Tāpat zemes īpašniekam saglabājas pienākums maksāt nekustamā

875īpašuma nodokli arī tad, ja būves īpašnieks nav veicis zemes

876lietošanas maksas maksājumus.

877Gan Likumprojekta anotācijā norādīts, gan tiesas sēdē Saeimas

878un Tieslietu ministrijas pārstāvji apstiprināja, ka, pamatojoties

879uz Latvijas Bankas viedokli, atlīdzība, atskaitot nekustamā

880īpašuma nodokļa maksājumu, zemes īpašniekam ir noteikta

8812,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Savukārt

882no Latvijas Bankas viedokļa un arī tiesas sēdē norādītā izriet,

883ka, nosakot zemes lietošanas maksas kopējo apmēru, būtu

884nepieciešams izvērtēt un koriģēt par pamatu izmantoto procentu

885likmi, lai kompensētu, piemēram, administratīvo izmaksu

886atšķirības, kas rodas attiecīgās zemes īpašniekam.

887Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka, nosakot zemes lietošanas

888maksu un tajā ietverto atlīdzību zemes īpašniekam

8892,5 procentu apmērā no lietošanā esošās zemes kadastrālās

890vērtības, likumdevējs nav ņēmis vērā izdevumus, kas samazina

891zemes īpašnieka ienākumu no lietošanā nodotās zemes.

89222.3. Zemes lietošanas maksa ir noteikta kā procentuāls

893lielums no zemes kadastrālās vērtības. Saskaņā ar Nekustamā

894īpašuma valsts kadastra likuma 71. pantu kadastrālo vērtību

895aprēķina, ņemot vērā tādus kadastra informācijas sistēmā

896reģistrētos datus kā kadastrālās vērtības bāze, kadastra objektu

897raksturojoši dati, nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un

898nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi. No minētā likuma

89967. panta un 69. panta otrās daļas izriet, ka

900kadastrālo vērtību bāze tiek izstrādāta, pamatojoties uz

901nekustamā īpašuma tirgus informāciju par nekustamā īpašuma tirgus

902darījumiem vismaz divos pēdējos gados. Savukārt saskaņā ar

903Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 68. panta pirmo

904daļu kadastrālo vērtību bāzi aktualizē reizi četros gados. Tomēr

905no Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu

90638. punkta izriet, ka šobrīd kadastrālās vērtības bāzes

907noteikšanai izmanto datus par nekustamā īpašuma tirgu

9082012. gadā, savukārt saskaņā ar pārejas noteikumu

90933. punktu kadastrālo vērtību bāze 2025.-2028. gadam

910tiks apstiprināta līdz 2023. gada 30. jūnijam un

911piemērošanai kadastrālo vērtību aprēķinam stāsies spēkā 2025.

912gada 1. janvārī.

913Tieslietu ministrijas pārstāve tiesas sēdē norādīja: lai arī

914kadastrālo vērtību bāzes ir pamatā nemainīgas līdz 2025. gada 1.

915janvārim, zemes lietošanas maksa pilda atlīdzības funkciju, jo

916zemes lietošanas maksa ir kompromisa vērtība starp zemes un būvju

917īpašnieku konfliktējošām interesēm un Spēkā stāšanās likumā

918ietvertais regulējums ir paredzēts, lai ilgtermiņā atrisinātu

919dalītā īpašumā iesaistīto pušu attiecības. Atbilstoši tiesiskajam

920regulējumam kadastrālo vērtību bāzes tiekot pārskatītas ik pēc

921četriem gadiem, jo likumdevējs secinājis, ka ikgadēja kadastrālo

922vērtību bāžu pārskatīšana ir pārāk bieža un rada sociālo

923spriedzi. Kadastrālajai vērtībai neesot jāatspoguļo katra gada

924tirgus vērtība, lai to neietekmētu īstermiņa cikliski

925notikumi.

926Satversmes tiesa secina, ka vispārīgā gadījumā nekustamā

927īpašuma kadastrālā vērtība ir atkarīga no tirgus vērtības, jo,

928nosakot kadastrālās vērtības bāzi, tiek ņemta vērā informācija

929par situāciju nekustamā īpašuma tirgū. Tāpat jāņem vērā arī tas,

930ka kadastrālo vērtību bāžu aktualizācija līdz šim bijusi

931pagarināta trīs reizes (sk. Nekustamā īpašuma valsts

932kadastra likuma pārejas noteikumu 32., 36. un

93338. punktu) un šobrīd ir paredzēts, ka tā notiks līdz

9342023. gada 30. jūnijam un piemērošanai kadastrālo vērtību

935aprēķinam stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Tādējādi

936likumdevējs ir paredzējis, ka kadastrālo vērtību bāze tikai

937nākotnē būs saskanīga ar tirgus situāciju.

938Satversmes tiesa, ņemot vērā visu iepriekš minēto, tostarp

939zemes lietošanas maksas apmēru, zemes īpašnieka pienākumu maksāt

940nekustamā īpašuma un ienākuma nodokļus, administrēšanas un

941juridiskās palīdzības sniegšanas izdevumus, kā arī to, ka pastāv

942risks nesaņemt likumā noteikto zemes lietošanas maksu pilnā

943apmērā un kadastrālo vērtību bāzes nav mainījušās kopš

9442012. gada, Spēkā stāšanās likuma 38. panta otrajā daļā

945noteikto zemes lietošanas maksu nevar uzskatīt par tādu, kas

946pildītu atlīdzības funkciju. Rūpēšanās par valsts un sabiedrības

947interešu ievērošanu tiesiskajās attiecībās primāri ir valsts

948pienākums. Valsts nevar šo pienākumu pildīt, nesamērīgi

949ierobežojot kādas grupas, piemēram, zemes īpašnieku, tiesības.

950Tādējādi valstij šo tiesisko attiecību noregulēšanai ir jāizvēlas

951tādi līdzekļi, kas samazinātu zemes īpašniekam uzlikto nastu.

952Satversmes tiesa secina, ka pastāv alternatīvi līdzekļi, ar

953kuriem leģitīmais mērķis varētu tikt sasniegts, mazāk ierobežojot

954zemes īpašnieka tiesības.

955Līdz ar to Spēkā stāšanās likuma 38. panta otrā

956daļa un 42. panta pirmā daļa neatbilst Satversmes 1. pantam

957un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.

958II

95923. Ievērojot to, ka Spēkā stāšanās likuma

96038. panta otro daļu un 42. panta pirmo daļu Satversmes

961tiesa ir atzinusi par neatbilstošu Satversmes 1. pantam un

962105. panta pirmajam un trešajam teikumam, nav nepieciešams

963vērtēt minēto normu atbilstību Satversmes 91. pantam.

96424. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Spēkā stāšanās

965likuma 38. panta pirmā daļa neatbilst Satversmes

96691. pantam. Proti, saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma

96742. panta pirmo daļu šā likuma 38. panta pirmā daļa

968attiecībā uz privātpersonām stājas spēkā 2022. gada

9691. janvārī, bet saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma

97042. panta piekto daļu gadījumā, ja zemes īpašnieks ir

971publiska persona, šā likuma 38. panta pirmās daļas prasības

972tiks piemērotas no 2024. gada 1. janvāra. Tas

973nozīmējot, ka laika posmā no 2022. gada 1. janvāra līdz

9742023. gada 31. decembrim gadījumā, ja zeme, uz kuras

975atrodas citām personām piederošas būves, atrodas kopīpašumā

976privātpersonai un publiskai personai, attiecības starp būvju un

977zemes kopīpašniekiem regulēs divi dažādi tiesību institūti -

978zemes lietošanas tiesības un zemes piespiedu noma.

979Spēkā stāšanās likuma 38. panta pirmā daļa noteic, ka

980līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi starp zemes

981īpašnieku un būves īpašnieku pastāv zemes lietošanas tiesības. Šī

982norma ievieš jaunu liettiesisku institūtu, kas turpmāk regulēs

983savstarpējās attiecības dalītajā īpašumā, turklāt arī tajos

984gadījumos, kad zemes īpašnieks ir publiska persona. Spēkā

985stāšanās likuma 38. panta pirmā daļa neaizskar Pieteikumu

986iesniedzēju tiesības to norādītajā aspektā, jo brīdi, no kura šī

987norma tiks piemērota, nosaka citas Spēkā stāšanās likuma normas.

988Tādēļ izskatāmajā lietā nav vērtējama Spēkā stāšanās likuma

98938. panta pirmās daļas atbilstība Satversmes

99091. pantam.

991Tādējādi saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta

992pirmās daļas 6. punktu tiesvedība lietā daļā par Spēkā

993stāšanās likuma 38. panta pirmās daļas atbilstību

994Satversmes 91. pantam ir izbeidzama.

995III

99625. Pieteikumu iesniedzēji pauž viedokli, ka Spēkā

997stāšanās likuma 42. panta trešā daļa neatbilst Satversmes

9981. pantam un 92. panta pirmajam teikumam, jo viņi esot

999paļāvušies uz to, ka spēkā esoši tiesu spriedumi, ar kuriem

1000noregulētas zemes īpašnieka un būves īpašnieka savstarpējās

1001attiecības, vairs netiks pārskatīti. Tātad esot pārkāpts res

1002judicata princips.

100325.1. Satversmes 92. panta pirmais teikums nosaka:

1004"Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās

1005intereses taisnīgā tiesā." Interpretējot Satversmes 92.

1006panta pirmo teikumu, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tajā

1007minētais jēdziens "taisnīga tiesa" citstarp nozīmē

1008pienācīgu, tiesiskai valstij atbilstošu procesu, kurā lieta tiek

1009izskatīta. Šajā aspektā šis jēdziens interpretējams sasaistē ar

1010tiesiskas valsts principu, kas izriet no Satversmes 1. panta

1011(sk. Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta

1012sprieduma lietā Nr. 2001-10-01 secinājumu daļas

10132. punktu). "Taisnīga tiesa" kā pienācīgs,

1014tiesiskai valstij atbilstošs process nozīmē valsts pienākumu

1015paredzēt tiesiskās garantijas tiesiskuma un taisnīguma principu

1016ievērošanai lietu izspriešanā. Turklāt Satversmes 92. pantā

1017ietvertais jēdziens "aizstāvēt" nozīmē procesu, kuram

1018saprātīgā laikā jānoslēdzas ar spēkā stājušos spriedumu (sk.,

1019piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta

1020sprieduma lietā Nr. 2001-10-01 secinājumu daļas

10215. punktu un 2012. gada 18. oktobra sprieduma

1022lietā Nr. 2012-02-0106 11.1. punktu). Satversmes

1023tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka Satversmes

102492. pantā noteikto tiesību uz taisnīgu tiesu saturu veido

1025arī res judicata princips. Proti, tiesu nolēmumi, kas

1026kļuvuši galīgi pēc tam, kad ir izmantoti visi pieejamie tiesību

1027aizsardzības līdzekļi, vai pēc tam, kad beidzies to izmantošanas

1028termiņš, vairs nevarētu tikt pārskatīti, un uz tiem ir

1029attiecināms res judicata princips (sk. Satversmes

1030tiesas 2014. gada 9. janvāra sprieduma lietā Nr.

10312013-08-01 7. punktu).

1032Satversmes tiesa secina, ka Spēkā stāšanās likuma 42. panta

1033trešā daļa neregulē personas tiesības atsākt tiesvedību

1034konkrētajā lietā pēc tam, kad šajā lietā ir pieņemts un stājies

1035spēkā tiesas spriedums, vai jaunas tiesvedības uzsākšanu par to

1036pašu tiesību jautājumu, kā arī neparedz tiesas spriedumu

1037atcelšanu. Šī norma nosaka vienīgi zemes lietošanas tiesību

1038regulējuma tūlītējo spēku laikā. Līdz ar to Spēkā stāšanās likuma

103942. panta trešajā daļā noteiktais tiesiskais regulējums

1040neietilpst Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertā res

1041judicata principa tvērumā.

104225.2. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka

1043savulaik Padomju Savienības okupētajās valstīs tiesību sistēmas

1044transformācija ir risinājusies daudzu sarežģītu un ilgstošu

1045reformu ceļā. Lai gan pēc totalitāro režīmu sabrukuma šīs valstis

1046saskārās ar līdzīgām problēmām, to politisko, tiesisko vai

1047sociālo sistēmu pārstrukturēšanai nav un nevar būt vienota

1048modeļa. Tāpat nav iespējams noteikt konkrētu šā procesa ātrumu

1049vai pabeigšanas termiņu. Ņemot vērā katras valsts unikālo

1050vēsturisko un politisko pieredzi, konkrētās valsts likumdevējs ir

1051tas, kas var noteikt labākos risinājumus vispārējo interešu

1052nodrošināšanai sociālā taisnīguma vai demokrātijas stabilitātes

1053iedibināšanai (sal. sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

10542013. gada 14. maija sprieduma lietā

1055"Cichopek and 1627 others v. Poland"

1056143. punktu un 2014. gada 12. jūnija sprieduma

1057lietā "Berger-Krall and Others v. Slovenia",

1058pieteikums Nr. 14717/04, 193. punktu).

1059Dalītā īpašuma tiesiskais regulējums bija fragmentēts, proti,

1060vairāki normatīvie akti attiecīgās situācijas regulēja atšķirīgi

1061(sk., piemēram, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un

1062privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 9.,

106315., 20. un 26. pantu, Ministru kabineta 2018. gada

106419. jūnija noteikumu Nr. 350 "Publiskas

1065personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi"

106622. punktu un likuma "Par valsts un pašvaldību

1067dzīvojamo māju privatizāciju" 53. panta piekto

1068daļu). Sabiedrība ir ieinteresēta, lai dalītā īpašuma

1069tiesiskais regulējums būtu sakārtots. Tiesiskais regulējums, kas

1070nenodrošina līdzsvaru dalītā īpašuma tiesisko attiecību ietvaros,

1071neizbēgami noved pie nesamērīga vienas vai otras šo attiecību

1072puses pamattiesību ierobežojuma.

1073Tiesu varas uzdevums ir gādāt, lai, izskatot konkrētu lietu,

1074tiktu nodrošināta Satversmes normu, likumu un citu normatīvo aktu

1075īstenošana, vispārējo tiesību principu un cilvēka pamattiesību

1076ievērošana. Tiesiskā valstī tieši tiesas ir atzīstamas par

1077efektīvāko mehānismu, kas, izvērtējot katru gadījumu individuāli,

1078var konstatēt, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp

1079konkrētās personas tiesībām un sabiedrības interesēm (sk.

1080Satversmes tiesas 2013. gada 18. decembra sprieduma

1081lietā Nr. 2013-06-01 11. punktu).

1082Savukārt likumdevējas varas galvenais uzdevums ir likumu

1083pieņemšana. Likumdošanas funkcija ir normatīvo tiesību aktu

1084pieņemšana, regulējot indivīda un valsts rīcību saskaņā ar

1085sabiedrības mērķiem un radot tiesisko ietvaru valsts varas

1086realizēšanai. Par tādu svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības

1087dzīves jautājumu reglamentāciju, kuros nepieciešama konceptuāla

1088izšķiršanās un politiska diskusija, jālemj likumdevējam (sk.

1089Satversmes tiesas 2010. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr.

10902010-44-01 11. punktu). Katras tiesību normas pieņemšanas

1091pamatā ir kādi apstākļi, reaģēšanu uz kuriem likumdevējs ir

1092uzskatījis par nepieciešamu. Likumdevējam ir jāreaģē uz tiesisko

1093attiecību veidošanos un attīstību valstī (sk. Satversmes

1094tiesas sprieduma lietā Nr. 2020-49-01

109518.2. punktu). Ņemot vērā dalītā īpašuma komplicēto

1096raksturu un sabiedrības ieinteresētību dalītā īpašuma tiesiskā

1097regulējuma sakārtošanā, nebūtu pieļaujama tāda situācija, ka uz

1098vienu zemes īpašumu vienlaikus ilgstoši tiktu attiecināti dažādi

1099regulējumi, piemēram, piespiedu nomas un zemes lietošanas tiesību

1100regulējums. Lai arī likumdevējam ir jārespektē tiesu spriedumi,

1101kas individuāli noregulē konkrētu tiesību jautājumu, tomēr arī

1102spēkā stājušies tiesu spriedumi nevar ierobežot likumdevēja

1103rīcības brīvību tiesību normu pieņemšanā.

1104Ņemot vērā minēto, jāatzīst, ka Spēkā stāšanās likuma

110542. panta trešā daļa neskar Pieteikumu iesniedzēju tiesības

1106uz taisnīgu tiesu, kas ietvertas Satversmes 1. pantā un 92.

1107panta pirmajā teikumā to kopsakarā. Līdz ar to tiesvedības

1108turpināšana šajā prasījuma daļā nav iespējama.

1109Tādējādi saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta

1110pirmās daļas 6. punktu tiesvedība lietā daļā par

1111Spēkā stāšanās likuma 42. panta trešās daļas

1112atbilstību Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam

1113teikumam ir izbeidzama.

111426. Pieteikumos ietverts prasījums atzīt Spēkā stāšanās

1115likuma 38. panta otro daļu un 42. panta pirmo daļu par

1116spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās dienas.

1117Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu

1118tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu

1119augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā

1120neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja

1121tiesa nav noteikusi citādi. Izmantojot tai minētajā normā

1122piešķirtās tiesības, Satversmes tiesai iespēju robežās jāgādā par

1123to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā

1124norma zaudē spēku, neradītu personām Satversmē garantēto

1125pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu

1126valsts vai sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas

11272005. gada 16. decembra sprieduma lietā

1128Nr. 2005-12-0103 25. punktu un 2015. gada

112916. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-13-01

113022. punktu). Proti, likums Satversmes tiesai ne vien dod

1131pilnvaras, bet arī uzliek atbildību par to, lai tās spriedumi

1132sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību

1133un mieru (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

113421. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01

113535.1. punktu).

1136Izņēmuma gadījumos, kad Satversmei neatbilstošas normas

1137tūlītēja atzīšana par spēkā neesošu Satversmei neatbilstu vēl

1138vairāk kā tās atstāšana spēkā, ir iespējams noteikt arī citu

1139normas spēka zaudēšanas brīdi (sk. Satversmes tiesas

11402018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01

114124. punktu).

1142Izskatāmajā lietā jāņem vērā tas, ka dalītā īpašumā saskaņā ar

1143Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu atrodas ap

1144206 000 būvju un ap 70 000 zemes vienību (sk., piemēram,

1145Tieslietu ministrijas viedokli lietas materiālu 8. sēj.

11467.-56. lp.). Taisnīguma princips prasa panākt iespējami

1147taisnīgāku līdzsvaru starp dažādu sabiedrības locekļu

1148pretrunīgajām interesēm (sk., piemēram, Satversmes tiesas

11492010. gada 15. marta sprieduma lietā

1150Nr. 2009-44-01 23. punktu). Arī spriedumā lietā

1151Nr. 2017-17-01 Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas

1152par spēkā neesošām tikai no konkrēta brīža nākotnē (sk.

1153Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā

1154Nr. 2017-17-01 24. punktu).

1155Ja Satversmes tiesa nolemtu, ka Spēkā stāšanas likuma

115638. panta otrā daļa un 42. panta pirmā daļa atzīstama

1157par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža vai kāda cita brīža

1158pagātnē, tad normatīvajos aktos vispār nebūtu noteikts zemes

1159lietošanas maksas apmērs. Šāds nolēmums radītu būtisku

1160apdraudējumu dalītā īpašuma attiecībās iesaistīto personu

1161tiesībām un likumiskajām interesēm, nevis nodrošinātu sociālajā

1162realitātē tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru.

1163Tieši likumdevējam, ievērojot Satversmes tiesas judikatūru, ir

1164jārod tāds risinājums, kura izstrādes gaitā būtu pienācīgi

1165izvērtēti iespējamie personu pamattiesību ierobežojumi un ar kuru

1166tiktu taisnīgi līdzsvarotas zemes īpašnieku un būvju īpašnieku

1167tiesības. Minētā risinājuma izstrādāšanai nepieciešams saprātīgs

1168laika posms. Tādējādi ir pieļaujams tas, ka Satversmei

1169neatbilstošas normas vēl kādu laiku paliek spēkā.

1170Nolēmumu

1171daļa

1172Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

1173daļas 6. punktu un 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

1174nosprieda:

11751. Izbeigt tiesvedību lietā daļā par likuma

1176"Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada

1177Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas

1178spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. panta

1179pirmās daļas atbilstību Satversmes 91. pantam.

11802. Izbeigt tiesvedību daļā par

1181likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada

1182Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas

1183spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 42. panta

1184trešās daļas atbilstību Satversmes 1. pantam un

118592. panta pirmajam teikumam.

11863. Atzīt likuma "Par

1187atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada,

1188mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

1189piemērošanas kārtību" 38. panta pirmo daļu par

1190atbilstošu Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam

1191un trešajam teikumam.

11924. Atzīt likuma "Par

1193atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada,

1194mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

1195piemērošanas kārtību" 38. panta otro daļu un

119642. panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes

11971. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam

1198un spēkā neesošu no 2024. gada 1. jūlija.

1199Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

1200Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

1201Tiesas sēdes priekšsēdētājs

1202A. Laviņš