10. pants

Pieaicinātā persona - Valsts zemes dienests -

skaidro kadastrālās vērtēšanas būtību, tās ietekmi uz zemes

likumiskās lietošanas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa

aprēķinu un uzskata, ka standartplatība un standartplatības

korekcijas koeficienta ieviešana daudzdzīvokļu māju apbūves zemes

kadastrālās vērtības aprēķinā atbilst Kadastra likuma

66. panta otrajā daļā noteiktajiem pamatprincipiem.

Kadastrālā vērtēšana ir uz nekustamā īpašuma tirgus vērtības

noteikšanas principiem balstīta masveida nekustamo īpašumu

vērtēšana konkrētā datumā, izmantojot Kadastra informācijas

sistēmas datus un vienotas metodes. Masveida vērtēšanā nav

sagaidāms tas, ka visu objektu kadastrālā vērtība būs pilnībā

atbilstoša to pārdošanas cenai. Kadastrālo vērtību bāzes

atbilstību nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim pārbauda,

aprēķinot un analizējot prognozētās kadastrālās vērtības un

nekustamā īpašuma darījuma cenas attiecību.

Gan fiskālās, gan universālās kadastrālās vērtības noteikšanas

pamatprincipi pēc būtības ir līdzīgi. Universālā kadastrālā

vērtība no fiskālās kadastrālās vērtības atšķiras pēc trim šādiem

aspektiem: situācija nekustamā īpašuma tirgū laikā, par kuru

izstrādā kadastrālo vērtību bāzi, kadastrālās vērtēšanas metodika

un likumdevēja noteiktā prasība nepārsniegt 80 procentus no

vidējā nekustamo īpašumu tirgus cenu līmeņa 2022. gadā.

Cenas nekustamā īpašuma tirgū kopš 2012. un

2013. gada ir pieaugušas, taču to izmaiņas nav bijušas

vienmērīgas visos nekustamā īpašuma segmentos un teritorijās.

Būtiskākās kadastrālo vērtību noteikšanas metodikas izmaiņas skar

tieši zemi zem daudzdzīvokļu mājām, kurai aprēķina

standartplatību. Tā ļauj novērtēt kā apbūves zemi tikai to daļu,

kas ir nepieciešama mājas apsaimniekošanai, bet pārējā platība ir

vērtējama vienā līmenī ar rekreācijas objektu teritorijām.

Savukārt prasība noteikt universālo kadastrālo vērtību ne vairāk

kā 80 procentu apmērā no tirgus vērtības 2022. gadā

palīdz izvairīties no tādām situācijām, ka kadastrālā vērtība

būtu pārāk augsta, ja tirgus cenas samazinātos, nevis pieaugtu.

Ņemot vērā minētos aspektus, secināms, ka pastāv gan tādi

nekustamā īpašuma objekti, kuru universālā kadastrālā vērtība

salīdzinājumā ar fiskālo kadastrālo vērtību pieaug, gan arī tādi

objekti, kuru kadastrālā vērtība samazinās vai paliek

nemainīga.

Aptuvenais to zemes vienību skaits, uz kurām atrodas citām

personām piederošas būves, ir 67 000. No tām aptuveni

11 000 zemes vienībām universālā kadastrālā vērtība

samazinās salīdzinājumā ar to fiskālo kadastrālo vērtību.

Sākotnēji zemes standartplatība kadastrālās vērtēšanas procesā

netika piemērota, jo daudzdzīvokļu māju apbūvē uz vienas zemes

vienības varēja atrasties vairākas mājas vai viena māja varēja

atrasties uz vairākām zemes vienībām. Standartplatība un tās

korekcijas koeficients noteikts, lai gadījumos, kad mājai

piesaistīta lielāka zemes platība, nekā nepieciešams tās

uzturēšanai, kā apbūvi nevērtētu arī zaļo zonu. Šāda kārtība

nodrošina zemes vērtības atbilstību nekustamā īpašuma tirgum.

Standartplatības korekcijas koeficienta pieņemšanas procesā

tika izskatīta iespēja noteikt dabas pamatnes vērtības atkarībā

no to labiekārtojuma līmeņa. Tomēr šādas iespējas īstenošana būtu

saistīta ar ievērojamu administratīvo slogu gan pašvaldībām, gan

Valsts zemes dienestam.

Tiesas sēdē Valsts zemes dienesta pārstāve uzsvēra, ka zemes

kadastrālās vērtēšanas metodika, ņemot vērā pašreizējās tehniskās

iespējas, ir ievērojami uzlabojusies, taču nav izslēdzama

nepieciešamība to visu laiku pilnveidot. Tas vien, ka atsevišķu

īpašumu kadastrālā vērtība ir samazinājusies, nevar būt par

pamatu mainīt visu sistēmu. Arī nākotnē būs gadījumi, kad

kadastrālā vērtība samazināsies, jo nekustamā īpašuma tirgus ir

mainīgs. Šajā tirgū pastāv tāda likumsakarība, ka, palielinoties

zemes platībai, cena par vienu kvadrātmetru konkrētā brīdī vairs

lineāri nepalielinās.