11. pants

Pieaicinātā persona - biedrība

"Latvijas Pašvaldību savienība" - uzskata, ka

likumdevējs Kadastra likuma pārejas noteikumu 43.1

punkta 1. apakšpunktā un 43.3 punktā ir

saglabājis iepriekš spēkā bijušajā tiesiskajā regulējumā

noteikto. Proti, Saeima pilnvaroja Ministru kabinetu apstiprināt

vērtību bāzi uz aktuālās informācijas pamata, jo divas

kadastrālās vērtības bija spēkā jau 2023. gada

1. janvārī, kad stājās spēkā Piespiedu dalītā īpašuma

privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums (turpmāk -

Izbeigšanas likums), kas paredzēja projektētas kadastrālās

vērtības izmantošanu.

Kadastrālo vērtību var ietekmēt vairāki faktori, piemēram,

kadastrā reģistrētie konkrētā objekta dati un Ministru kabineta

izvēle attiecībā uz to, kurus no šiem datiem un kādā veidā

izmantot kadastrālajā vērtēšanā. Arī standartplatības

piemērošana var būtiski mainīt kadastrālo vērtību. Tā pati par

sevi nav apstrīdama, bet ir obligāti izmantojama vērtēšanas

procesā.

Fakts, ka universālā kadastrālā vērtība ir lielāka vai mazāka

par fiskālo kadastrālo vērtību, pats par sevi nav vērtējams

negatīvi. Turklāt tad, ja universālā kadastrālā vērtība ir

patiesāka par fiskālo kadastrālo vērtību, tiek līdzsvarotas zemes

īpašnieka un būves īpašnieka tiesiskās intereses.

Funkcionāli nepieciešamā zeme, kas ir likumiskās lietošanas

maksas objekts, ne vienmēr sakrīt ar zemes vienību, uz kuras

atrodas būve. Universālās kadastrālās vērtības noteikšanas

metodikā var rasties sistemātiskas kļūdas, jo bāzes vērtība un

standartplatība apbūvētai zemei ir nosakāma pēc daudzdzīvokļu

mājas, kura atrodas uz zemes, būtības. Tomēr, veidojot

kadastrālās vērtēšanas sistēmu, no sistēmiskiem pieņēmumiem nav

iespējams izvairīties, jo šādai sistēmai jāatbilst efektivitātes

principam.