12. pants

Pieaicinātā persona - biedrība

"Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācija" (turpmāk -

Asociācija) - uzskata, ka universālās kadastrālās bāzes

pieņemšanas procesā nav ievērotas Kadastra likumā noteiktās

prasības un starptautiskie īpašumu vērtēšanas standarti.

Laika posmā no 1998. gada līdz 2010. gadam

izstrādātais zemes un ēku kadastrālās vērtēšanas algoritms ar

atsevišķām tehniskām izmaiņām tiek izmantots arī šobrīd gan

fiskālās, gan universālās kadastrālās vērtības noteikšanai. Jau

tolaik notika vairāki mēģinājumi risināt problēmu ar kadastrālo

vērtību neatbilstību tirgus situācijai, tomēr likumdevējs

attiecībā uz visām būvēm nolēma nekustamā īpašuma nodokļa

aprēķinā izmantot aprēķinātās kadastrālās vērtības.

Universālās kadastrālās vērtības atbilstību faktiskajai tirgus

situācijai iespējams nodrošināt, konsekventi un godprātīgi

izpildot Kadastra likumā noteiktās prasības attiecībā uz

kadastrālo vērtēšanu. Tomēr universālo kadastrālo vērtību

noteikšanā nav ņemtas vērā īpašumu specifiskās lietošanas

tiesības, tādēļ tā nevar nodrošināt taisnīgu atlīdzību gadījumos,

kad pastāv zemes likumiskās lietošanas tiesiskās attiecības.

Kadastrālās vērtības bāzes pārskatīšana reizi četros gados

pati par sevi nenodrošina kadastrālās vērtības atbilstību tirgus

situācijai. Šajā aspektā būtu jānodrošina regulāra tirgus

situācijas analīze, periodiska analīzes rezultātu publicēšana un

regulāra visu spēkā esošo kadastrālās vērtības bāzes rādītāju

izmaiņu kontrole.

Ir pamatoti piemērot atbilstību 80 procentu apmērā no

vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa.

Inflācijas rādītāju piemērošana kadastrālās vērtības aprēķinā

un to iekļaušana tiesiskajā regulējumā nav nedz pamatota, nedz

nepieciešama, ja tiek nodrošināta kadastrālās bāzes atbilstība

tirgus situācijai. Turklāt nekustamā īpašuma tirgus cenu izmaiņas

nekad nav bijušas tieši saistītas ar patēriņa cenu izmaiņām.

Noteikumi nesniedz nedz jēdziena "standartplatība",

nedz jēdziena "standartplatības korekcijas koeficients"

viennozīmīgu definīciju un pietiekamu pamatojumu. Turklāt minēto

rādītāju analīzē izmantotie dati un iegūtie rezultāti nav

atrodami publiski pieejamos masveida vērtēšanas materiālos un nav

pārbaudāma to noteikšanas pamatotība.

Tieša sakarība starp viena kvadrātmetra cenu zemes vienībām,

kas atbilst zemes standartplatībai, un viena kvadrātmetra cenu

zemes vienībām, kas pārsniedz standartplatību, nekustamā īpašuma

tirgū nav viennozīmīgi novērojama attiecībā uz daudzdzīvokļu māju

apbūves zemi.

Asociācijas pārstāvji tiesas sēdē papildus norādīja, ka valstī

ir nepieciešama masveida vērtēšana, bet tāda, kas būtu balstīta

uz citiem īpašuma vērtēšanas pamatiem. Pašreiz aprēķinātajām

kadastrālajām vērtībām nav sakarības ar tirgus vērtību. Nav arī

saprotams, tieši kāda informācija izmantota standartplatības un

tās korekcijas koeficienta aprēķināšanā. Turklāt tas, vai lielāka

zemesgabala cena ir lielāka vai mazāka, ir atkarīgs no tā, vai

ārpus standartplatības esošā zeme ir racionāli izmantojama.

Izšķirošs ir teritorijas plānojums. Ja teritorijas plānojums

aizliedz lielāka zemesgabala apbūvi, tad cena par vienu

kvadrātmetru samazinās, bet, ja apbūve ir atļauta, tad lielāki

zemesgabali ir vērtīgāki par mazajiem.