6. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu

ministrija - uzskata, ka apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma

normas un apstrīdētās Kadastra likuma normas atbilst Satversmes

1. pantam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam

teikumam, savukārt tiesvedība daļā par apstrīdētajām Noteikumu

normām būtu izbeidzama.

Apstrīdētajās Spēkā stāšanās likuma normās ietvertais

pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu likumu, un šīs normas ir pietiekami skaidri formulētas.

Apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma normu izstrādes procesā

uzklausīti dažādu ieinteresēto personu un institūciju viedokļi,

kā arī vērtēta normu satversmība un atbilstība spriedumam lietā

Nr. 2022-02-01.

Saskaņā ar grozījumiem Kadastra likumā no 2025. gada

1. janvāra katram kadastra objektam tiek aprēķinātas un

reģistrētas divas kadastrālās vērtības. Tas nodrošina iespēju

pilnveidot kadastrālās vērtēšanas metodiku, veicināt kadastrālo

vērtību atbilstību tirgus situācijai, kā arī saglabāt nemainīgu

situāciju attiecībā uz maksājamo nodokļu, nodevu un citu

maksājumu apmēru publiski tiesiskajās attiecībās.

Universālā kadastrālā vērtība salīdzinājumā ar fiskālo

kadastrālo vērtību gan pieaug, gan samazinās, gan paliek

nemainīga. Aptuveni 200 zemes īpašumos nekustamā īpašuma

nodokļa maksājums varētu būt vienāds ar maksājumu par zemes

likumisko lietošanu vai to pārsniegt. Tieslietu ministrija nevar

lemt par dažādu nodokļu atvieglojumu piešķiršanu zemes

īpašniekiem, jo šajā jomā politiku veido Finanšu ministrija.

Tomēr Tieslietu ministrija izstrādā risinājumus situācijām, kad

universālā kadastrālā vērtība ir zemāka par fiskālo kadastrālo

vērtību.

Spēkā stāšanās likuma 42. panta septītajā daļā ietvertais

zemes likumiskās lietošanas maksas pieauguma pakāpeniskums pēc

būtības ir atkarīgs no tā, cik liels ir zemes kadastrālās

vērtības pieaugums. Tādējādi zemes likumiskās lietošanas jomā

tiek nodrošināts pušu tiesību līdzsvars. Tos zemes īpašniekus,

kuriem piederošo zemes vienību kadastrālā vērtība pieaugs

nebūtiski, šī norma, visticamāk, vispār neietekmēs vai ietekmēs

tikai minimāli.

Zemes īpašnieku sloga mazināšana zemes likumiskās lietošanas

tiesiskajās attiecībās varēja tikt veikta dažādos veidos, nevis

tikai un vienīgi paaugstinot zemes likumiskās lietošanas maksu.

Tiesiskais regulējums attiecībā uz piespiedu zemes nomas maksas

apmēru un likumiskās lietošanas maksas apmēru ir bijis mainīgs un

nevarēja Pieteikumu iesniedzējiem radīt aizsargājamu tiesisko

paļāvību uz to, ka zemes likumiskās lietošanas maksa noteikti

pieaugs. Turklāt, ieviešot pārejas periodu, likumdevējs ir

nodrošinājis to, ka ne tikai personām, bet arī nodokļu politikas

veidotājiem būs pietiekami daudz laika sagatavoties jaunajam

nodokļu maksāšanas režīmam un plānot savas ekonomiskās

aktivitātes.

Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāves papildus norādīja,

ka apstrīdētās Kadastra likuma normas bija vērstas tieši uz

sprieduma lietā Nr. 2022-02-01 izpildi. Tādējādi šīs normas

ir saglabājamas, taču ir jādomā par tādu risinājumu, kas

papildinātu trūkstošo regulējumu attiecībā uz situācijām, kad

universālā kadastrālā vērtība ir mazāka par fiskālo kadastrālo

vērtību.