Par likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. panta otrās daļas otrā teikuma un 42. panta septītās daļas, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 43.1, 43.2 un 43.3 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" 40. un 42. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam 7. pants

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija

- uzskata, ka apstrīdētās Kadastra likuma normas atbilst

Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam

teikumam.

Nepieciešamība noteikt divas kadastrālās vērtības bija

saistīta ar to, ka tikai uz atbilstošu, stabilu un prognozējamu

kadastrālo vērtību pamata ir iespējams veidot prognozējamu,

ilgtspējīgu un valsts ekonomikai atbilstošu nekustamā īpašuma

nodokļa politiku.

Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai tiek izmantota

kadastrālā vērtība, kura noteikta, pamatojoties uz

2012.-2013. gada nekustamā īpašuma tirgus cenām. Tādējādi

nav saskatāmas būtiskas izmaiņas, kas ietekmētu nekustamā īpašuma

nodokļa apmēru tā maksātājiem.

Ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa funkcijas un mērķi,

nebūtu pamatoti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu vai

atbrīvojumu izmantot kā līdzekli, lai samazinātu zemes īpašnieka

izdevumus un tādējādi palielinātu viņa ienākumus.

Turklāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam ir iespēja vai

nu izvēlēties vienkāršoto nodokļa režīmu, vai arī maksāt

iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības vispārējā

kārtībā. Līdz ar to nodokļu maksātāju ieguvums no samazinātās

iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes ir pat lielāks nekā

situācijā, kad personai rodas nepieciešamība iesniegt taksācijas

gada ienākumu deklarāciju.