3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu,

- Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst augstāka

juridiskā spēka tiesību normām, un lūdz atzīt to par atbilstošu

Satversmes 1. un 105. pantam.

Saeima norāda, ka līdz 2009. gada 31. decembrim ienākums no

privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas nebija ar

nodokli apliekams ienākumu veids. To paredzēja IIN likuma 9.

panta pirmās daļas 24. punkts. Šāda regulējuma nolūks esot bijis

veicināt uzkrājumu veidošanu, tādēļ ienākumam no privātajos

pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas ticis radīts īpaši

labvēlīgs nodokļa režīms salīdzinājumā ar citu veidu ienākumiem.

Grozījumi paplašinājuši nodokļa bāzi ar ienākumu no kapitāla,

iekļaujot ar nodokli apliekamajos ienākumos arī ienākumu no

privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas. Tālab IIN

likuma 9. panta pirmās daļas 24. punkts ticis izslēgts, bet

nodokļa piemērošanas vajadzībām IIN likumā ticis precizējoši

noteikts, ko uzskatīt par šāda veida ienākuma gūšanas dienu.

Apstrīdētā norma esot tikai tehniski precizējoša un neregulējot

jautājumu par jaunpieņemtas tiesību normas spēku laikā.

Apstrīdētās normas izslēgšana no likuma pēc būtības nemainītu

principu, ka nodoklis konkrētajā gadījumā ir jāmaksā.

Pēc Saeimas ieskata, Pieteikuma iesniedzēji esot apstrīdējuši

tiesību normu, kas faktiski nemaz nerisinot pieteikumā aprakstīto

situāciju. Ja nodoklis netiktu ieturēts brīdī, kad persona saņem

maksājumu no privātā pensiju fonda, tas būtu jāmaksā rezumējošā

kārtībā, iesniedzot ikgadējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa

deklarāciju. Saeima aicina Satversmes tiesu izvērtēt, vai ir

lietderīgi turpināt tiesvedību šajā lietā.

Atbildes rakstā norādīts, ka Latvijā pastāv trīs līmeņu

pensiju sistēma, kas nodrošinot iespēju veidot pensijas

uzkrājumus gan no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām (pensiju sistēmas pirmais un otrais

līmenis), gan papildus no brīvprātīgajām iemaksām privātajos

pensiju fondos (pensiju sistēmas trešais līmenis). Privātajos

pensiju fondos uzkrātais kapitāls veidojot papildpensijas

kapitālu. Ienākums, kas tiek novirzīts iemaksām pensiju fondos,

tajā gadā, kad attiecīgās iemaksas tiek veiktas, esot atbrīvots

no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. No veiktajām

valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām personai pēc

tam, kad tā sasniedz pensijas vecumu, tiekot izmaksāta pensija,

savukārt no privātajiem pensiju fondiem - papildpensija.

Atbilstoši IIN likuma 8. panta trešās daļas 10. punktam pensijas

neatkarīgi no to izmaksas avota apliekamas ar nodokli. Apliekot

ienākumus no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu

ieguldīšanas, tiekot nodrošināts, lai privāto pensiju shēma

nebūtu konceptuāli pretēja vispārējam modelim, proti, pensiju

aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ko Satversmes tiesa

ir atzinusi par atbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību

normām (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija spriedumu

lietā Nr. 2007-01-01).

Atbildes rakstā norādīts uz tādu nodokļu sistēmai raksturīgu

iezīmi, ka ienākumus ar nodokli apliek tad, kad tie iegūti

(izmaksāti). Līdz ar to lietā nevarot konstatēt atpakaļvērsta

spēka esamību, jo ar nodokli apliekot ienākumu tā gūšanas brīdī.

Personām nevarot būt tiesiskā paļāvība uz to, ka valsts

neieviesīs kādu nodokli vai arī radīs tam īpašu piemērošanas

režīmu. Turklāt valdības nodoms aplikt ienākumus no kapitāla ar

nodokli esot darīts zināms jau 2007. gada 20. decembra

Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību.

Latvijas straujās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos tiesiskā

paļāvība uz iepriekš noteiktā nodokļu režīma saglabāšanu

ienākumam no kapitāla neesot samērojama ar nepieciešamību nodokli

iekasēt pēc iespējas ātrāk, līdz ar to nodrošinot taisnīgu

nodokļu politiku (īpaši ņemot vērā to, ka tika palielināts

iedzīvotāju ienākuma nodoklis darbaspēkam) un mazāk samazinot

finansējumu sabiedrībai svarīgu funkciju izpildei.

Atbildes rakstā norādīts, ka no privātajos pensiju fondos

veiktajām iemaksām gūto ienākumu aplikšana ar iedzīvotāju

ienākuma nodokli esot vērsta uz leģitīma mērķa - sabiedrības

labklājības - sasniegšanu. Regulējums, kas paredz aplikt

attiecīgos ienākumus ar nodokli, atbilstot taisnīguma un

samērīguma principiem.

Secinājumu

daļa