2. pants

1Pieteikuma iesniedzēji Lilija Ābika un Jānis

2Ābiks (turpmāk abi kopā - Pieteikuma iesniedzēji) uzskata, ka

3IIN likuma 16.1 panta trešā daļa (turpmāk - apstrīdētā

4norma) aizskar viņiem Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu un

5ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Līdz apstrīdētās

6normas spēkā stāšanās brīdim iedzīvotāju ienākuma nodoklis no

7privātajā pensiju fondā veikto iemaksu ieguldīšanas ienākuma

8neesot ieturēts, līdz ar to regulējums par ienākuma nodokli 10

9procentu apmērā tiekot ar atpakaļejošu spēku attiecināts uz

10ienākumiem no tādām iemaksām pensiju fondos, kas veiktas pirms

11apstrīdētās normas spēkā stāšanās, kad šādi ienākumi vispār

12netika aplikti ar nodokli. Savukārt, izmaksājot iemaksas, kuras

13privātajā pensiju fondā veicis darba devējs, tiekot piemērots

14ienākuma nodoklis 26 procentu apmērā, kaut arī šo iemaksu

15izdarīšanas laikā bija noteikts ienākuma nodoklis 23 procentu

16apmērā. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilstot Latvijas

17Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. un 105. pantam.

18Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto

19normu par spēku zaudējušu no tās pieņemšanas brīža.

20Pieteikuma iesniedzēja L. Ābika 2009. gada 2. decembrī

21iesniedza akciju sabiedrībai "SEB atklātais pensiju

22fonds" pieteikumu privātās pensijas kapitāla izmaksai.

23Privātās pensijas kapitāla izmaksa tika veikta 2010. gada 3.

24februārī, ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli 26 procentu apmērā

25no to iemaksu summas, kuras Pieteikuma iesniedzējas labā bija

26veicis darba devējs, un 10 procentu apmērā no privātajā pensiju

27fondā veikto iemaksu ieguldīšanas ienākuma (sk. akciju

28sabiedrības "SEB atklātais pensiju fonds" 2010. gada 3.

29februāra vēstuli Nr. 455916 lietas materiālu 1. sēj. 7.

30lpp.).

31Pieteikuma iesniedzējs J. Ābiks 2009. gada 3. decembrī

32iesniedza akciju sabiedrībai "SEB atklātais pensiju

33fonds" pieteikumu privātās pensijas kapitāla izmaksai.

34Privātās pensijas kapitāla izmaksa tika veikta 2010. gada 3.

35februārī, ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli 26 procentu apmērā

36no to iemaksu summas, kuras Pieteikuma iesniedzēja labā bija

37veicis darba devējs, un 10 procentu apmērā no privātajā pensiju

38fondā veikto iemaksu ieguldīšanas ienākuma (sk. akciju

39sabiedrības "SEB atklātais pensiju fonds" 2010. gada 3.

40februāra vēstuli Nr. 455906 lietas materiālu 1. sēj. 6.

41lpp.).

42Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka viņi, iesaistoties

43privātajos pensiju fondos, nevarēja zināt, ka ienākumi no iemaksu

44ieguldīšanas tiks aplikti ar nodokli. Pieteikumus par naudas

45izmaksu viņi esot iesnieguši vēl pirms apstrīdētās normas spēkā

46stāšanās, lūdzot izmaksāt ienākumus, kas uzkrāti pirms

47apstrīdētās normas spēkā stāšanās, taču uz šīm summām attiecināts

48jaunais regulējums. Nodokļu tiesības esot īpaša joma, kurā neesot

49pieļaujams atpakaļvērsts spēks. Tā pieļaušana apstrīdētajā normā

50esot pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, kas izriet no

51Satversmes 1. panta. Pieņemot personām mazāk labvēlīgu normu,

52likumdevējam esot bijis pienākums paredzēt saudzējošu pāreju uz

53jauno tiesisko regulējumu, bet tas neesot izdarīts. Tiesiskā

54paļāvība nodokļu tiesību jomā esot īpaši aizsargājama.

55Pieteikumā norādīts, ka ar tādu regulējumu, kurš nosaka

56pienākumu veikt obligātu maksājumu, tiek samazināta īpašuma

57vērtība un līdz ar to tiek skartas personas tiesības uz īpašumu.

58Apstrīdētajā normā paredzētais pamattiesību ierobežojums esot

59noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis, taču šis

60ierobežojums neesot nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā.

61Leģitīmo mērķi varot sasniegt arī saudzējošāk, piemēram,

62neattiecinot nodokli uz ienākumiem no tādu iemaksu ieguldīšanas

63privātajos pensiju fondos, kuras veiktas pirms apstrīdēto normu

64spēkā stāšanās. Esot arī bijis iespējams jauno normu neattiecināt

65uz gadījumiem, kad pieteikumi par izmaksu no privātajiem pensiju

66fondiem iesniegti pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās.

67Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, samērīgums neesot

68ievērots, jo indivīda zaudējumi, kas tiekot nodarīti ar

69apstrīdēto normu, esot lielāki nekā sabiedrības ieguvums.