2. pants

Pieteikuma iesniedzēji Lilija Ābika un Jānis

Ābiks (turpmāk abi kopā - Pieteikuma iesniedzēji) uzskata, ka

IIN likuma 16.1 panta trešā daļa (turpmāk - apstrīdētā

norma) aizskar viņiem Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu un

ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Līdz apstrīdētās

normas spēkā stāšanās brīdim iedzīvotāju ienākuma nodoklis no

privātajā pensiju fondā veikto iemaksu ieguldīšanas ienākuma

neesot ieturēts, līdz ar to regulējums par ienākuma nodokli 10

procentu apmērā tiekot ar atpakaļejošu spēku attiecināts uz

ienākumiem no tādām iemaksām pensiju fondos, kas veiktas pirms

apstrīdētās normas spēkā stāšanās, kad šādi ienākumi vispār

netika aplikti ar nodokli. Savukārt, izmaksājot iemaksas, kuras

privātajā pensiju fondā veicis darba devējs, tiekot piemērots

ienākuma nodoklis 26 procentu apmērā, kaut arī šo iemaksu

izdarīšanas laikā bija noteikts ienākuma nodoklis 23 procentu

apmērā. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilstot Latvijas

Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. un 105. pantam.

Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto

normu par spēku zaudējušu no tās pieņemšanas brīža.

Pieteikuma iesniedzēja L. Ābika 2009. gada 2. decembrī

iesniedza akciju sabiedrībai "SEB atklātais pensiju

fonds" pieteikumu privātās pensijas kapitāla izmaksai.

Privātās pensijas kapitāla izmaksa tika veikta 2010. gada 3.

februārī, ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli 26 procentu apmērā

no to iemaksu summas, kuras Pieteikuma iesniedzējas labā bija

veicis darba devējs, un 10 procentu apmērā no privātajā pensiju

fondā veikto iemaksu ieguldīšanas ienākuma (sk. akciju

sabiedrības "SEB atklātais pensiju fonds" 2010. gada 3.

februāra vēstuli Nr. 455916 lietas materiālu 1. sēj. 7.

lpp.).

Pieteikuma iesniedzējs J. Ābiks 2009. gada 3. decembrī

iesniedza akciju sabiedrībai "SEB atklātais pensiju

fonds" pieteikumu privātās pensijas kapitāla izmaksai.

Privātās pensijas kapitāla izmaksa tika veikta 2010. gada 3.

februārī, ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli 26 procentu apmērā

no to iemaksu summas, kuras Pieteikuma iesniedzēja labā bija

veicis darba devējs, un 10 procentu apmērā no privātajā pensiju

fondā veikto iemaksu ieguldīšanas ienākuma (sk. akciju

sabiedrības "SEB atklātais pensiju fonds" 2010. gada 3.

februāra vēstuli Nr. 455906 lietas materiālu 1. sēj. 6.

lpp.).

Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka viņi, iesaistoties

privātajos pensiju fondos, nevarēja zināt, ka ienākumi no iemaksu

ieguldīšanas tiks aplikti ar nodokli. Pieteikumus par naudas

izmaksu viņi esot iesnieguši vēl pirms apstrīdētās normas spēkā

stāšanās, lūdzot izmaksāt ienākumus, kas uzkrāti pirms

apstrīdētās normas spēkā stāšanās, taču uz šīm summām attiecināts

jaunais regulējums. Nodokļu tiesības esot īpaša joma, kurā neesot

pieļaujams atpakaļvērsts spēks. Tā pieļaušana apstrīdētajā normā

esot pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, kas izriet no

Satversmes 1. panta. Pieņemot personām mazāk labvēlīgu normu,

likumdevējam esot bijis pienākums paredzēt saudzējošu pāreju uz

jauno tiesisko regulējumu, bet tas neesot izdarīts. Tiesiskā

paļāvība nodokļu tiesību jomā esot īpaši aizsargājama.

Pieteikumā norādīts, ka ar tādu regulējumu, kurš nosaka

pienākumu veikt obligātu maksājumu, tiek samazināta īpašuma

vērtība un līdz ar to tiek skartas personas tiesības uz īpašumu.

Apstrīdētajā normā paredzētais pamattiesību ierobežojums esot

noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis, taču šis

ierobežojums neesot nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā.

Leģitīmo mērķi varot sasniegt arī saudzējošāk, piemēram,

neattiecinot nodokli uz ienākumiem no tādu iemaksu ieguldīšanas

privātajos pensiju fondos, kuras veiktas pirms apstrīdēto normu

spēkā stāšanās. Esot arī bijis iespējams jauno normu neattiecināt

uz gadījumiem, kad pieteikumi par izmaksu no privātajiem pensiju

fondiem iesniegti pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās.

Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, samērīgums neesot

ievērots, jo indivīda zaudējumi, kas tiekot nodarīti ar

apstrīdēto normu, esot lielāki nekā sabiedrības ieguvums.