14. pants

Vērtējot, vai valsts ir izpildījusi pozitīvos

pienākumus, kas tai izriet no personas sociālajām pamattiesībām,

Satversmes tiesai jāpārbauda, vai: 1) likumdevējs veicis

pasākumus, lai nodrošinātu personām iespēju īstenot sociālās

tiesības; 2) šie pasākumi veikti pienācīgi, proti, vai personām

ir nodrošināta iespēja īstenot savas sociālās tiesības vismaz

minimālā apmērā; 3) ir ievēroti no Satversmes izrietošie

vispārējie tiesību principi (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2007. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-13-03 8.4.

punktu).

14.1. Pieteikuma iesniedzēja atzīst, ka Latvijā ir

izveidota bērniem ar invaliditāti un ģimenēm, kurās aug bērni ar

invaliditāti, paredzēta atbalsta sistēma. Tomēr tā esot

nepilnīga. Šādam viedoklim pievienojas arī vairākas lietā

pieaicinātās personas. Asistentiem noteiktā atlīdzības likme esot

pārāk zema un neatbilstot faktiskajām pakalpojuma izmaksām.

Pieteikuma iesniedzēja un lietā pieaicinātās personas uzsver, ka

netiekot piedāvāts to personu saraksts, kuras varētu profesionāli

sniegt asistenta pakalpojumu. Līdz ar to pašām ģimenēm vajagot

meklēt piemērotu cilvēku, kas vēlētos šo pakalpojumu sniegt.

Kā norādīts Saeimas atbildes rakstā, lai nodrošinātu sociālo

un ekonomisko aizsardzību ģimenēm, kurās aug bērni ar

invaliditāti, kā arī īpaši aizsargātu bērnus ar invaliditāti,

saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 3. panta pirmo daļu

attiecīgajām ģimenēm ir paredzēti četru veidu regulāri

izmaksājami valsts pabalsti vai piemaksas: ģimenes valsts

pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu

invalīdu, bērna invalīda kopšanas pabalsts un pabalsts transporta

izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta

pārvietošanās. Papildus tam valsts nodrošina dažāda veida

atvieglojumus.

Ģimenes valsts pabalstu piešķir ar mērķi sniegt regulāru

atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti. Saskaņā ar

Valsts sociālo pabalstu likuma 7.1 pantu bērna

invalīda kopšanas pabalstu piešķir personai, kas kopj bērnu,

kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir

noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas

nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Ģimene ar bērnu, kuram ir invaliditāte un nepieciešama īpaša

aprūpe, var izvēlēties, kādā veidā tā pabalsta summu visefektīvāk

izlietos bērna interesēs. Atbilstoši Valsts sociālo pabalstu

likuma 12. pantam ģimenei, kas audzina bērnu ar invaliditāti,

kuram izsniegts attiecīgs Veselības un darbspēju ekspertīzes

ārstu valsts komisijas atzinums, ir tiesības saņemt pabalstu

speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un transporta

izdevumu kompensēšanai. Papildus valsts atbalstam sociālo

pabalstu formā ģimenei tiek nodrošināti arī atvieglojumi.

Piemēram, personai ar invaliditāti līdz astoņpadsmit gadu vecumam

un šīs personas pavadonim ir tiesības valsts ietvaros bez maksas

izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Tādas ģimenes ikdienu, kurā aug bērns ar invaliditāti,

atvieglo arī tas, ka saskaņā ar Noteikumiem Nr. 942 bērnam ar

invaliditāti ir tiesības saņemt valsts apmaksātu asistenta

pakalpojumu. Kā izriet no Invaliditātes likuma, asistenta

pakalpojums tiek piešķirts ar mērķi mazināt invaliditātes sekas

personām ar ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas

ierobežojumiem un atvieglot tām tādu darbību veikšanu ārpus

mājokļa, kuras šīs personas nevar veikt patstāvīgi invaliditātes

dēļ. Tādējādi asistenta pakalpojuma pieejamība ir nepieciešams

priekšnosacījums personu ar invaliditāti sociālajai

integrācijai.

Invaliditātes likums un uz tā pamata izdotie Noteikumi Nr. 942

ir sociālā un ekonomiskā atbalsta sistēmas sastāvdaļa, ar kuru

likumdevējs un Ministru kabinets konkretizējuši Satversmes 110.

pantā noteikto pamattiesību īstenošanas veidus attiecībā uz

bērniem ar invaliditāti un ģimenēm, kurās aug šādi bērni.

Saeima uzskata, ka valsts ir izpildījusi savu pozitīvo

pienākumu izveidot un uzturēt tādu sociālā un ekonomiskā atbalsta

sistēmu, kas piemērota ģimenei, kurā aug bērns ar invaliditāti.

Katram valsts atbalsta veidam ir noteikts mērķis, un valsts

atbalsta veidi ir plānoti tā, lai cits citu papildinātu un pēc

iespējas pilnīgāk atbilstu visām bērnu ar invaliditāti un viņu

ģimeņu vajadzībām.

Lai gan Pieteikuma iesniedzēja un atsevišķas lietā

pieaicinātās personas norāda uz nepilnībām asistenta pakalpojuma

regulējumā, Satversmes tiesa atzīst, ka valstī ir radīta bērniem

ar invaliditāti nepieciešamā sociālā un ekonomiskā atbalsta

sistēma un tādējādi veikti pasākumi šo bērnu tiesību īstenošanai.

Likumdevējs bērniem ar invaliditāti ir paredzējis tiesības saņemt

asistenta pakalpojumu un tādējādi arī iespēju nodrošināt viņu

sociālo integrāciju minimālā apmērā. Lietā ir dokumenti, kas

apliecina, ka Pieteikuma iesniedzējas bērnam piešķirts asistenta

pakalpojums (sk. lietas materiālu 12. lpp.).

Interešu konflikta novēršanas likums neietilpst izveidotajā

atbalsta sistēmā. Prasījuma robežu ietvaros Satversmes tiesa

vērtēs tā atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

14.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 110.

pants neprasa, lai vienīgi valsts ar sociālā un ekonomiskā

atbalsta sistēmas palīdzību pilnībā nodrošinātu visas bērna ar

invaliditāti un viņa ģimenes vajadzības. Šāda pilnīga valsts

aprūpe būtu pretrunā ar Satversmes 110. panta pirmo teikumu, jo

ne tikai valstij, bet arī vecākiem ir pienākums rūpēties par

saviem bērniem (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 2. novembra

sprieduma lietā Nr. 2006-07-01 13.5. punktu). Vecāku

pienākums aprūpēt un audzināt savus bērnus izriet no Civillikuma

177. panta.

Satversmes tiesa arī atzinusi, ka Satversmes 110. pants gan

uzliek valstij par pienākumu atbalstīt ģimeni, tomēr nerada

personai subjektīvas tiesības saņemt konkrētu valsts atbalstu

noteiktā veidā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada 2.

novembra sprieduma lietā Nr. 2006-07-01 13.1.

punktu).

Tādējādi no Satversmes 110. panta izrietošais valsts

pozitīvais pienākums nav konkretizējams tiktāl, ka tas

nodrošinātu ikvienam bērnam ar invaliditāti un personai, kuras

ģimenē aug bērns ar invaliditāti, tiesības saņemt paredzēto

valsts atbalstu sev vēlamā formā.

Līdz ar to apstrīdētā norma

attiecībā uz tiesnesi, kura ģimenē aug bērns ar invaliditāti,

atbilst Satversmes 110. pantam.