7. pants

Pieaicinātā persona - Korupcijas novēršanas un

apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs) - uzskata, ka

konkrētajā situācijā atšķirīga attieksme pret Pieteikuma

iesniedzēju esot attaisnojama un vērsta uz noteiktā ierobežojuma

leģitīmā mērķa sasniegšanu.

Satversmes 110. pantā garantētās tiesības ar apstrīdēto normu

pēc būtības netiekot aizskartas. Atbilstoši Invaliditātes likumam

un Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 942

"Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu

pašvaldībā" (turpmāk - Noteikumi Nr. 942) tiekot nodrošināta

no valsts budžeta apmaksātu invalīda asistenta pakalpojumu

sniegšana. Neesot šaubu arī par noteiktā ierobežojuma leģitīmo

mērķi. Tas atbilstot Interešu konflikta novēršanas likuma 2.

pantā noteiktajam mērķim.

Konkrētajā lietā esot izvērtējams, vai Satversmes 91. panta

pirmajā daļā noteiktās pamattiesības ir aizskartas. Birojs

uzskata, ka attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju un citiem

vecākiem, kuriem ir bērni ar invaliditāti, konstatējami vienādi

faktiskie apstākļi, bet pastāvot atšķirīgi tiesiskie apstākļi,

kas izrietot no valsts amatpersonas statusa.

Vecākiem esot tiesības un pienākums uzraudzīt un aprūpēt bērnu

ar invaliditāti, citastarp nodrošināt arī viņa audzināšanu un

izglītošanu. Neesot pamata uzskatīt, ka vecāki šo pienākumu

nevarētu veikt, nenoslēdzot ar pašvaldību uzņēmuma līgumu par

asistenta pakalpojuma sniegšanu. Šāds secinājums būtu

"pretējs ikdienas dzīves realitātei". Vecāku aizgādības

realizēšanā nekādas tiesiskas nozīmes neesot faktam, ka viens no

bērna vecākiem ir tiesnesis.

Tomēr Birojs uzskata, ka konkrētajā gadījumā būtu pamats

izvērtēt, vai labums, ko sabiedrība gūst no atšķirīgas attieksmes

pret salīdzināmām personu grupām, ir samērojams ar zaudējumiem,

ko cieš konkrēta persona.