110. pantsneprasa, lai valsts tikai un vienīgi ar sociālās

neprasa, lai valsts tikai un vienīgi ar sociālās

1drošības sistēmas palīdzību pilnībā nodrošinātu katra bērna

2materiālo labklājību (sk. Satversmes tiesas 2006. gada

311. decembra sprieduma lietā Nr.2006-10-03 13.4.punktu).

4Šāda pilnīga valsts aprūpe nonāktu pretrunā ar Satversmes

5110. panta pirmo teikumu, jo visupirms vecākiem pašiem ir

6pienākums rūpēties par saviem bērniem un gādāt par bērna

7vajadzību apmierināšanu (sk. Satversmes tiesas 2018. gada

815. februāra sprieduma lietā Nr. 2017-09-01

914.2. punktu).

10Valstij ir pienākums sniegt saprātīgu un mērķētu sociālo

11atbalstu ģimenei bērna pirmajos dzīves gados. Tieši neilgi pēc

12bērna dzimšanas atbalsts ģimenei ir visvairāk nepieciešams, jo

13bērns ir pilnībā atkarīgs no vecāku aprūpes un vecāki bērna

14kopšanas dēļ var nespēt gūt pietiekamus ienākumus ģimenes

15vajadzību apmierināšanai.

16Tādējādi no Satversmes 110. panta

17valstij izriet pienākums izveidot un uzturēt tādu sociālās

18drošības sistēmu, kura atbalsta ģimeni bērna pirmajos dzīves

19gados.

2011. Satversmes tiesa atzinusi, ka kritēriji, pēc

21kuriem vērtējama tiesību normas atbilstība sociālajām tiesībām,

22var atšķirties atkarībā no tā, vai konkrētā norma ierobežo

23personai piešķirtās tiesības vai arī nosaka valsts pozitīvo

24pienākumu izpildi (sal.: Satversmes tiesas

252016. gada 21. aprīļa sprieduma lietā

26Nr. 2015-21-01 10.1. punkts).

27Izskatāmajā lietā ar apstrīdētajām normām nav ierobežotas

28Pieteikuma iesniedzējai jau piešķirtas sociālās tiesības.

29Pieteikuma iesniedzēja saņēma vecāku pabalstu līdz bērna pusotra

30gada vecumam un bērna kopšanas pabalstu līdz bērna divu gadu

31vecumam. Tomēr Pieteikuma iesniedzējai bērns piedzima

32priekšlaikus un maternitātes pabalsts tika piešķirts tikai pēc

33bērna dzimšanas, tāpēc vecāku pabalsts un bērna kopšanas pabalsts

34tika izmaksāti īsāku laika periodu nekā tiem vecākiem, kuru bērns

35dzimis ārsta prognozētajā laikā. Pēc Pieteikuma iesniedzējas

36ieskata, valsts ir pārkāpusi vienlīdzības principu un bērna

37vislabāko interešu prioritātes principu, jo priekšlaikus dzimuša

38bērna vecāki vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu saņem

39īsāku laiku, turklāt priekšlaikus dzimušam bērnam esot

40nepieciešama īpaša kopšana un tādēļ minētie pabalsti būtu jāmaksā

41līdz brīdim, kad bērns sasniedz koriģēto, nevis hronoloģisko divu

42gadu vecumu.

43Līdz ar to Satversmes tiesai šajā lietā ir jāizvērtē, vai

44valsts, ar apstrīdētajām normām nosakot vecāku pabalsta un bērna

45kopšanas pabalsta izmaksas ilgumu, ir izpildījusi tai no

46Satversmes 110. panta izrietošo pozitīvo pienākumu izveidot

47un uzturēt tādu sociālās drošības sistēmu, kura atbalsta ģimeni

48bērna pirmajos dzīves gados.

49To izvērtējot, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai: 1) ir

50veikti pasākumi, lai nodrošinātu personām iespēju izmantot

51sociālās tiesības; 2) šie pasākumi veikti pienācīgi, proti,

52vai personām ir nodrošināta iespēja izmantot savas sociālās

53tiesības vismaz minimālā apmērā; 3) ir ievēroti vispārējie

54tiesību principi, citstarp bērna vislabāko interešu prioritātes

55princips un Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais

56vienlīdzības princips (sal.: Satversmes tiesas

572020. gada 25. jūnija sprieduma lietā

58Nr. 2019-24-03 17.4. punkts).

5912. Satversmes tiesa visupirms noskaidros, vai

60valsts ir izveidojusi tādu sociālās drošības sistēmu, kura

61atbalsta ģimeni bērna pirmajos dzīves gados, un paredzējusi

62sociālo atbalstu attiecīgajām ģimenēm, tostarp arī Pieteikuma

63iesniedzējas ģimenei.

64Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij ir rīcības brīvība to

65metožu un mehānismu izvēlē, ar kādiem sociālās tiesības

66īstenojamas un aizsargājamas (sk. Satversmes tiesas 2017. gada

6715. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-11-01 14. punktu).

68Turklāt valsts rīcībai, paredzot pasākumus sociālās drošības

69sistēmas izveidei, ir jāatbilst no demokrātiskas tiesiskas valsts

70pamatnormas atvasinātajiem vispārējiem tiesību principiem

71(sal.: Satversmes tiesas 2020. gada 9. jūlija

72sprieduma lietā Nr. 2019-27-03 20.2. punkts).

73Sociālās drošības sistēmas ietvaros ģimenei bērna pirmajos

74dzīves gados primāri ir paredzēts vecāku pabalsts un bērna

75kopšanas pabalsts. Katram no šiem pabalstiem ir savs mērķis un

76izmaksas nosacījumi.

77Vecāku pabalsta mērķis ir kompensēt vecākiem, kuri uzņemas

78zīdaiņa aprūpi un līdz ar to, pārtraucot profesionālo darbību,

79nespēj gūt ienākumus tādā pašā līmenī kā pirms bērna

80piedzimšanas, zaudētos ienākumus apmērā, kas atkarīgs no vecāka

81veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā

82arī aizsargāt bērna tiesības, nodrošinot tam vecāka klātbūtni un

83pilnvērtīgu aprūpi (sk. Satversmes tiesas 2018. gada

8415. februāra sprieduma lietā Nr. 2017-09-01

8515.1. punktu). Savukārt bērna kopšanas pabalsts ir

86universāls un tā mērķis ir sniegt atbalstu naudas izmaksu veidā

87ikvienai personai, kura kopj bērnu vecumā līdz diviem gadiem,

88situācijā, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šī

89persona nespēj gūt ienākumus (sk. Valsts sociālo pabalstu

90likuma 2. un 7. pantu).

91Patlaban līdz brīdim, kad bērns sasniedz pusotra gada vecumu,

92ir iespējams vienlaikus saņemt gan vecāku pabalstu, gan bērna

93kopšanas pabalstu. Savukārt laika posmā no bērna pusotra gada

94līdz divu gadu vecumam vecāks turpina saņemt bērna kopšanas

95pabalstu. Arī Pieteikuma iesniedzēja saņēma vecāku pabalstu līdz

96bērna pusotra gada vecumam un bērna kopšanas pabalstu līdz bērna

97divu gadu vecumam.

98Papildus vecāku pabalstam un bērna kopšanas pabalstam valsts

99izveidotā sociālās drošības sistēma paredz ģimenei bērna pirmajos

100dzīves gados, tostarp ģimenei ar bērnu līdz divu gadu vecumam,

101šādus sociālā atbalsta veidus:

1021) tiesības uz maternitātes pabalstu, kuru piešķir un

103izmaksā par visu grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību

104atvaļinājuma laiku, ja sieviete neieradās darbā un tādējādi

105zaudēja algotā darbā gūstamos ienākumus (sk. likuma "Par

106maternitātes un slimības apdrošināšanu"

1075.-10. pantu);

1082) tiesības uz paternitātes pabalstu, kuru piešķir un

109izmaksā bērna tēvam par bērna piedzimšanas sakarā piešķirtā

110atvaļinājuma desmit kalendāra dienām (sk. likuma "Par

111maternitātes un slimības apdrošināšanu"

11210.1-10.3 pantu);

1133) tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu bērna

114piedzimšanas gadījumā (sk. Valsts sociālo pabalstu likuma

1158. pantu);

1164) tiesības uz ģimenes valsts pabalstu, kuru piešķir

117personai, kura audzina bērnu vecumā no viena gada līdz 15 gadiem

118(sk. Valsts sociālo pabalstu likuma 6. pantu);

1195) tiesības uz piemaksām pie bērna kopšanas pabalsta par

120dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem (sk.

121Valsts sociālo pabalstu likuma 7. panta trešo daļu);

1226) tiesības atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās

123palīdzības likuma 32. pantam saņemt sociālo palīdzību -

124materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un

125maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to

126pamatvajadzības.

127Tādējādi, lai personas varētu izmantot savas sociālās

128tiesības, valsts sociālās drošības sistēmā ir ieviesusi vairākus

129pasākumus, kas vērsti uz ģimenes atbalstīšanu bērna pirmajos

130dzīves gados. Šajā atbalstā ietilpst sociālā apdrošināšana,

131valsts sociālie pabalsti, kā arī sociālās palīdzības pabalsti un

132sociālie pakalpojumi.

133Līdz ar to valsts ir veikusi

134pasākumus, lai izveidotu tādu sociālās drošības sistēmu, kura

135atbalsta ģimeni bērna pirmajos dzīves gados.

13613. Satversmes tiesai jāpārbauda, vai valsts

137veiktie pasākumi sociālās drošības sistēmas izveidošanai ir

138veikti pienācīgi, proti, vai ģimenei bērna pirmajos dzīves gados

139ir nodrošināta iespēja izmantot savas sociālās tiesības vismaz

140minimālā apmērā.

141No likuma "Par maternitātes un slimības

142apdrošināšanu" izriet, ka nodarbinātām un sociāli

143apdrošinātām personām ir tiesības saņemt vecāku pabalstu, ja par

144vienu un to pašu bērnu un par vienu un to pašu laika posmu jau

145netiek saņemts maternitātes pabalsts. Vecāku pabalsta apmērs ir

146atkarīgs no personas veikto obligāto sociālās apdrošināšanas

147iemaksu apmēra un nav ierobežots noteiktā minimālā līmenī. Vecāku

148pabalstu piešķir un izmaksā vienlaikus ar bērna kopšanas

149pabalstu. Savukārt no Valsts sociālo pabalstu likuma izriet: ja

150persona nav veikusi obligātās iemaksas un tai nav tiesību saņemt

151vecāku pabalstu, tad tā var saņemt bērna kopšanas pabalstu.

152Pieteikuma iesniedzējai bērns piedzima 28. grūtniecības

153nedēļā un tātad ir uzskatāms par priekšlaikus dzimušu bērnu

154(sk.: Kreicberga I. Jaundzimušais. Grām.: Rezeberga D.

155(zin.red.) Dzemdniecība. Rīga: Medicīnas apgāds, 2016,

156816. lpp.). Pēc Pasaules Veselības organizācijas

157definīcijas par iznēsātu grūtniecību uzskata grūtniecību, kas

158ilgst no 260 līdz 293 dienām jeb no 37 nedēļām līdz 41 nedēļai

159(sk.: World Health Organization. What is a preterm

160baby. Pieejams: www.who.int).

161Saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības

162apdrošināšanu" parasti grūtniecības atvaļinājuma 56-70

163kalendāra dienas piešķir pirms ārsta prognozētā bērna dzimšanas

164brīža, savukārt dzemdību atvaļinājuma 56-70 kalendāra dienas

165piešķir pēc tam, kad ir beidzies grūtniecības atvaļinājums.

166Grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma kalendāra

167dienas summē un sociāli apdrošinātajām sievietēm par tām piešķir

168maternitātes pabalstu. Sievietēm, kurām dzemdības notikušas pirms

169grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa, grūtniecības un

170dzemdību atvaļinājumu, kā arī maternitātes pabalstu piešķir par

171140 kalendāra dienām jau pēc bērna dzimšanas.

172Tādējādi valsts ir izveidojusi tādu sociālās drošības sistēmu,

173ka sociāli apdrošinātām sievietēm neatkarīgi no bērna dzimšanas

174brīža tiek piešķirts maternitātes pabalsts par visu grūtniecības

175un dzemdību atvaļinājuma laiku. Savukārt pēc tam vienam no

176vecākiem tiek piešķirts vecāku pabalsts līdz bērna gada vai

177pusotra gada vecumam un bērna kopšanas pabalsts līdz bērna divu

178gadu vecumam. Arī Pieteikuma iesniedzējai tika nodrošināta

179iespēja saņemt minētos pabalstus līdz bērna divu gadu

180vecumam.

181Tādējādi valsts ir nodrošinājusi

182ģimenei bērna pirmajos dzīves gados iespēju izmantot savas

183sociālās tiesības vismaz minimālā apmērā.

18414. Satversmes tiesai jāpārbauda arī tas, vai

185valsts, pildot savus pozitīvos pienākumus sociālo tiesību jomā,

186ir ievērojusi vispārējos tiesību principus, proti, vai

187apstrīdētajās normās iekļautie nosacījumi attiecībā uz vecāku

188pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas ilgumu atbilst bērna

189vislabāko interešu prioritātes principam un Satversmes

19091. panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības

191principam.

19214.1. Satversmē noteikto valsts pienākumu

193aizsargāt bērna tiesības konkretizē Bērnu tiesību aizsardzības

194likuma 6. pants. Tā pirmā daļa noteic, ka tiesiskajās

195attiecībās, kas skar bērnu, ir prioritāras bērna tiesības un

196intereses. Panta otrā daļa noteic, ka visām darbībām attiecībā uz

197bērnu, ko citstarp veic valsts, prioritāri ir jānodrošina bērna

198intereses. Satversmes tiesa atzinusi, ka tādējādi arī

199likumdevējam jārūpējas par to, lai tā pieņemtie normatīvie akti

200aizsargātu bērna intereses iespējami labākajā veidā (sal.:

201Satversmes tiesas 2018. gada 15. februāra sprieduma

202lietā Nr. 2017-09-01 15.1. punkts).

203Arī Bērna tiesību konvencijas 3. panta pirmā daļa

204nostiprina bērna interešu prioritāti. Šā panta otrā daļa noteic,

205ka dalībvalstis apņemas nodrošināt ikvienam bērnam tādu

206aizsardzību un gādību, kāda nepieciešama viņa labklājībai, ņemot

207vērā viņa vecāku, aizbildņu vai citu par bērnu tiesiski atbildīgu

208personu tiesības un pienākumus, un šajā nolūkā veic visus

209attiecīgos likumdošanas un administratīvos pasākumus. Bērna

210tiesību konvencijas 26. pants citstarp paredz, ka

211dalībvalstis atzīst ikviena bērna tiesības izmantot sociālās

212drošības sistēmas pabalstus, ieskaitot sociālo apdrošināšanu, un

213pabalsti vajadzības gadījumā būtu jāpiešķir, ņemot vērā pieejamos

214resursus, kā arī bērna un to personu apstākļus, kuras ir

215atbildīgas par bērna uzturēšanu.

216Pēc Pieteikuma iesniedzējas un tiesībsarga ieskata,

217apstrīdētās normas liedz priekšlaikus dzimušiem bērniem saņemt

218iespējami labāko aprūpi. Tādējādi tās neatbilstot bērna vislabāko

219interešu prioritātes principam. Savukārt Valsts bērnu tiesību

220aizsardzības inspekcija norādījusi: jo agrākā grūtniecības nedēļā

221bērns dzimis, jo lielāki ir viņa veselības apdraudējumi, un tāpēc

222izskatāmajā lietā lielāka nozīme jāpiešķir priekšlaikus dzimuša

223bērna interesēm, pagarinot bērna kopšanas pabalsta un vecāku

224pabalsta izmaksas ilgumu par to laiku, kura bērnam pietrūcis līdz

225ārsta prognozētajam piedzimšanas laikam.

22614.1.1. Ikvienai sociāli apdrošinātajai personai,

227kura kā viens no vecākiem bērna kopšanas laikā līdz brīdim, kad

228bērns sasniedz viena vai pusotra gada vecumu, negūst ienākumus,

229ir tiesības uz vecāku pabalstu. Tāpat ikvienai personai, kurai ir

230iestājusies attiecīga dzīves situācija - bērna piedzimšana, kas

231no ģimenes prasa papildu izdevumus, ir tiesības uz bērna kopšanas

232pabalstu līdz bērna divu gadu vecumam.

233Šādu salīdzināmu pabalstu izmaksas periods Polijā un Vācijā ir

234astoņi mēneši, Itālijā un Somijā - seši mēneši, Horvātijā un

235Beļģijā - četri mēneši, Igaunijā - 15 mēneši un Lietuvā - 24

236mēneši (sk.: OECD Family Database, pieejams:

237www.oecd.org).

238Labklājības ministrijas pasūtītā pētījuma "Par bērna

239kopšanas pabalstu, tā efektivitāti un vēlamajiem izmaksas

240periodiem" ietvaros tika aptaujāti vecāki, kuriem ir bērns

241līdz astoņu gadu vecumam, un secināts, ka respondentiem vēlamais

242bērna kopšanas pabalsta izmaksas ilgums ir līdz bērna divu gadu

243vecumam (sk. Labklājības ministrijas pasūtīto pētījumu

244"Par bērna kopšanas pabalstu, tā efektivitāti un vēlamajiem

245izmaksas periodiem". Latvijas Universitāte, 2002,

24651. lpp.).

247Tātad likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ievēroja

248vēlamo bērna kopšanas pabalsta izmaksas termiņu un noteica

249salīdzinoši ilgu vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta

250izmaksas periodu.

251Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka gan vecāku pabalsts, gan

252bērna kopšanas pabalsts pēc būtības ir vērsti uz to, lai

253nodrošinātu iespējami labāko aprūpi un vecāku klātbūtni bērnam

254līdz divu gadu vecumam, tādējādi ievērojot bērna vislabākās

255intereses (sal.: Satversmes tiesas 2018. gada

25615. februāra sprieduma lietā Nr. 2017-09-01

25715.1. punkts).

258Paredzot tiesības uz vecāku pabalstu un bērna kopšanas

259pabalstu, kā arī nosakot minēto pabalstu izmaksas nosacījumus,

260tiek sekmēts tas, lai bērnam viņa attīstībai izšķirīgā laika

261posmā pastāvīgi būtu nodrošināta vecāka klātbūtne un aprūpe.

26214.1.2. Darba likuma 154. panta pirmā daļa

263noteic, ka grūtniecības atvaļinājuma 56 kalendāra dienas un

264dzemdību atvaļinājuma 56 kalendāra dienas aprēķina kopā un

265piešķir 112 kalendāra dienas neatkarīgi no tā, cik grūtniecības

266atvaļinājuma dienu izmantots līdz dzemdībām. Tā paša panta otrā

267daļa paredz iespēju pagarināt grūtniecības atvaļinājumu par 14

268dienām sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe

269uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz

27012. grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības

271laiku. Savukārt Darba likuma 156. panta trešā daļa noteic,

272ka sievietei piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu,

273pievienojot to dzemdību atvaļinājumam, grūtniecības, dzemdību vai

274pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja dzimuši divi vai

275vairāki bērni.

276Saskaņā ar Darba likuma 156. panta pirmo daļu ikvienam

277darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar

278bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku,

279kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz

280astoņu gadu vecumu.

281No Darba likuma izriet, ka persona nevar vienlaikus atrasties

282divos atvaļinājumos, tāpēc bērna kopšanas atvaļinājumu piešķir

283pēc tam, kad ir beidzies dzemdību atvaļinājums. Bērna kopšanas

284atvaļinājums arī ir noteikts kā kalendāra periods, un šos

285atvaļinājumus summē. Tātad bērna kopšanas atvaļinājums, kas

286izmantots uzreiz pēc dzemdību atvaļinājuma, noslēdzas pēc tam,

287kad bērns jau ir sasniedzis pusotra gada vecumu. Savukārt tad, ja

288grūtniecības un dzemdību atvaļinājums tiek piešķirts pēc bērna

289dzimšanas, bērna kopšanas atvaļinājums var ilgt, līdz bērns

290sasniedz lielāku vecumu, kā tas bijis arī Pieteikuma iesniedzējas

291gadījumā.

292Vienlaikus laika periodā no bērna dzimšanas līdz bērna divu

293gadu vecumam Pieteikuma iesniedzēja saņēma atbalstu no valsts,

294proti, maternitātes pabalstu par visu grūtniecības un dzemdību

295atvaļinājumu, vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu līdz

296bērna pusotra gada vecumam, bet no bērna pusotra gada vecuma līdz

297divu gadu vecumam - bērna kopšanas pabalstu. Tas nozīmē, ka

298valsts izveidotās sociālās drošības sistēmas ietvaros Pieteikuma

299iesniedzēja varēja nodrošināt savam bērnam nepārtrauktu klātbūtni

300teju līdz divu gadu vecumam.

30114.1.3. Vecāku pabalsts un bērna kopšanas pabalsts

302nav paredzēti tam, lai risinātu ar bērna veselības stāvokli

303saistītas situācijas. Gadījumiem, kad ģimenei nepieciešams

304papildu valsts sociālais atbalsts bērna veselības stāvokļa dēļ,

305valsts ir paredzējusi vecāku tiesības uz slimības pabalstu slima

306bērna kopšanai līdz pat darbnespējas 21. dienai (sk.

307likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"

30813. panta otro daļu).

309Saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības

310apdrošināšanu" 11. pantu slimības pabalstu piešķir, ja

311persona darbnespējas dēļ neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā

312darbā gūstamos ienākumus. Tātad ģimene, kurai bērna pirmajos

313dzīves gados rastos nepieciešamība ilgāk kopt bērnu viņa

314veselības stāvokļa dēļ, varētu izmantot savas tiesības uz

315slimības pabalstu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām.

316Satversmes tiesa norāda, ka no 2020. gada 1. janvāra

317valsts ir paredzējusi papildu atbalstu strādājošiem vecākiem

318gadījumos, kad bērnam ir smaga slimība. Proti, likuma "Par

319maternitātes un slimības apdrošināšanu" 13. pants ir

320papildināts ar 2.1 daļu, kas noteic: "Ja

321bērnam, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ir smaga slimība,

322kuras dēļ nepieciešama ilgstoša ārstēšanās stacionārā, bet nav

323prognozējami nepārejoši smagi vai ļoti smagi veselības traucējumi

324un pēc ārstēšanās ir iespējama dzīves kvalitātes atjaunošanās, un

325valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā

326universitātes slimnīca" ārstu konsīlijs noteicis, ka viņam

327nepieciešama nepārtraukta vecāka klātbūtne, tad slimības pabalstu

328piešķir un izmaksā par ārstu konsīlija noteikto laiku, kas vienā

329reizē nevar būt ilgāks par trim mēnešiem, bet kopā - par 26

330nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darbnespēja ir

331nepārtraukta, vai nevar būt ilgāks par trim gadiem piecu gadu

332periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Valsts

333sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā

334universitātes slimnīca" ārstu konsīlijs izvērtē, vai bērnam

335nepieciešama nepārtraukta vecāka klātbūtne, un vienā reizē to

336nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem."

337Lai arī šo sociālā atbalsta veidu Pieteikuma iesniedzēja

338nevarēja izmantot pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām,

339Satversmes tiesa secina, ka valsts ir turpinājusi pilnveidot

340sociālā atbalsta sistēmu, lai sniegtu pēc iespējas bērna

341vajadzībām piemērotu atbalstu tiem vecākiem, tai skaitā

342priekšlaikus dzimuša bērna vecākiem, kuru bērna veselības

343stāvoklis prasa īpašu aprūpi un nepārtrauktu vecāka

344klātbūtni.

345Turklāt priekšlaikus dzimušiem bērniem valsts ir nodrošinājusi

346dalību priekšlaikus dzimušo bērnu dinamiskās novērošanas

347programmā, kuras ietvaros tiek veiktas regulāras bērna apskates.

348Tās līdz koriģētajam divu gadu vecumam veic neonatologs

349(sk.:"Follow up" programma. Mātes un bērna

350veselības konsultatīvās padomes 2015. gada

35128. augusta sēdes protokola 2. punkts. Pieejams:

352www.vm.gov.lv). Šajās apskatēs neonatologs izvērtē bērna

353attīstību, neiroloģisko statusu, bērna augšanu un uzturu

354atbilstoši augšanas un attīstības līknēm, bērna uzvedību, kā arī

355sniedz ieteikumus par turpmāko rīcību (sk.: Neonatologs.

356Konsultācijas norise. Pieejams: www.bkus.lv).

357Līdz ar to valsts veiktie pasākumi

358tādas sociālās drošības sistēmas izveidošanai, kura atbalsta

359ģimeni bērna pirmajos dzīves gados, atbilst bērna vislabāko

360interešu prioritātes principam.

36114.2. Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

362ietvertajam vienlīdzības principam ir jāgarantē vienotas

363tiesiskās kārtības pastāvēšana. Proti, tā uzdevums ir nodrošināt,

364lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likumu

365aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots

366bez jebkādām privilēģijām. Tas arī garantē likuma pilnīgu

367iedarbību, tā piemērošanas objektivitāti un bezkaislību, kā arī

368to, ka nevienam nav ļauts neievērot likuma priekšrakstus

369(sal.: Satversmes tiesas 2017. gada 15. jūnija

370sprieduma lietā Nr. 2016-11-01 15. punkts). Tomēr

371šāda tiesiskās kārtības vienotība nenozīmē nivelēšanu, jo

372vienlīdzība pieļauj diferencētu pieeju, ja tā demokrātiskā

373sabiedrībā ir attaisnojama (sal.: Satversmes

374tiesas 2017. gada 15. jūnija sprieduma lietā

375Nr. 2016-11-01 15. punkts).

376Satversmes tiesa ir atzinusi, ka vienlīdzības princips liedz

377valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata

378pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos

379un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

380Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi

381pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj

382atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos

383apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats. Atšķirīgai

384attieksmei nav objektīva un saprātīga pamata, ja tai nav leģitīma

385mērķa vai ja nav samērīgas attiecības starp izraudzītajiem

386līdzekļiem un nospraustajiem mērķiem (sal.: Satversmes tiesas

3872017. gada 11. oktobra sprieduma lietā

388Nr. 2017-10-01 18. punkts).

389Tātad, lai izvērtētu, vai apstrīdētās normas atbilst

390vienlīdzības principam, jānoskaidro:

3911) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas

392vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

393apstākļos;

3942) vai apstrīdētās normas paredz vienādu vai atšķirīgu

395attieksmi pret šīm personām;

3963) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats,

397proti, vai tai ir leģitīms mērķis, un vai ir ievērots samērīguma

398princips (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada

3996. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

400Nr. 2016-10-01 13. punktu).

40114.2.1. Satversmes tiesa atzinusi, ka, izvērtējot,

402vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc

403noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams

404noteikt galveno attiecīgās personu grupas vienojošo pazīmi. Tāpat

405ir jāizvērtē, vai nepastāv kādi būtiski papildu apsvērumi, kas

406norāda uz to, ka attiecīgās personu grupas neatrodas vienādos un

407savstarpēji salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram, Satversmes

408tiesas 2018. gada 15. maija sprieduma lietā

409Nr. 2017-15-01 18. punktu).

410Pieteikuma iesniedzēja norāda gan to, ka sociāli apdrošināti

411vecāki, kuru bērns ir dzimis ārsta prognozētajā laikā, un sociāli

412apdrošināti vecāki, kuru bērns ir dzimis priekšlaikus, atrodas

413vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos,

414gan arī to, ka šīs grupas neatrodas vienādos un pēc noteiktiem

415kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Viedoklim, ka grupas

416neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

417apstākļos, pievienojas arī tiesībsargs un Valsts bērnu tiesību

418aizsardzības inspekcija.

419Savukārt Saeima, tāpat kā Labklājības ministrija un Tieslietu

420ministrija, norāda, ka vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas

421visi vecāki, kuriem ir bērns līdz divu gadu vecumam, jo šajā

422periodā visiem vecākiem rodas papildu vajadzības - gan

423finansiālajā aspektā, gan arī attiecībā uz personiskam kontaktam

424ar bērnu nepieciešamā laika izbrīvēšanu.

425Lietā aplūkojamie tiesību jautājumi par bērna kopšanu līdz

426noteiktam vecumam ir cieši saistīti ar grūtniecību un bērna

427piedzimšanu. Tādēļ, noskaidrojot to, vai un kuras personas

428(personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

429salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams kopsakarā izvērtēt ne

430tikai vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta, bet arī

431maternitātes pabalsta piešķiršanas nosacījumus.

43214.2.2. Saskaņā ar likuma "Par maternitātes

433un slimības apdrošināšanu" 5. panta otro daļu

434grūtniecības atvaļinājuma 56 kalendāra dienas, kuras piešķir

435pirms ārsta prognozētā bērna dzimšanas brīža, un dzemdību

436atvaļinājuma 56 kalendāra dienas, kuras piešķir pēc tam, kad ir

437beidzies grūtniecības atvaļinājums, summē un maternitātes

438pabalstu piešķir par 112 kalendāra dienām. Minētā panta trešā

439daļa paredz: ja sievietei sakarā ar grūtniecību medicīniskā

440aprūpe ārstnieciski profilaktiskajā iestādē uzsākta līdz

44112. grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības

442laiku, maternitātes pabalstu piešķir par 14 dienu ilgu papildu

443atvaļinājumu, kas tiek pievienots grūtniecības atvaļinājumam.

444Tādējādi sievietei kopā tiek piešķirts pabalsts par

44570 kalendāra dienām. Savukārt likuma "Par maternitātes

446un slimības apdrošināšanu" 5. panta ceturtā daļa

447noteic, ka grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību perioda

448sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja piedzimuši divi vai vairāki

449bērni, sievietei piešķir pabalstu par 14 dienu ilgu papildu

450atvaļinājumu, kas tiek pievienots dzemdību atvaļinājumam. Tātad

451arī šādā gadījumā sievietei kopā tiek piešķirts pabalsts par 70

452kalendāra dienām. Tas nozīmē, ka sieviete var atrasties

453grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un saņemt maternitātes

454pabalstu maksimāli par 140 dienām un vispārīgā gadījumā

455maternitātes pabalsta saņemšanas periods nav atkarīgs no bērna

456dzimšanas brīža. Proti, ja bērns, piemēram, piedzimst

457priekšlaikus, bet jau pēc tam, kad sievietei ir piešķirts

458grūtniecības atvaļinājums un par to aprēķinātais maternitātes

459pabalsts, tad dzemdību atvaļinājums un par to aprēķinātais

460maternitātes pabalsts tiek piešķirts ar nākamo dienu pēc

461grūtniecības atvaļinājuma beigām. Sievietei, kurai dzemdības

462notikušas pirms grūtniecības atvaļinājuma piešķiršanas brīža,

463grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī maternitātes

464pabalstu piešķir par 140 kalendāra dienām pēc bērna

465dzimšanas.

466Tādējādi sieviete, kurai bērns ir dzimis pirms grūtniecības

467atvaļinājuma un par to aprēķinātā maternitātes pabalsta

468piešķiršanas brīža, un sieviete, kurai bērns ir dzimis pēc

469grūtniecības atvaļinājuma un par to aprēķinātā maternitātes

470pabalsta piešķiršanas brīža, atrodas atšķirīgos apstākļos, jo

471viņas tiesības uz maternitātes pabalstu un tā apmēru ir atkarīgas

472no bērna dzimšanas brīža. Tāpēc sievietei, kurai bērns ir dzimis

473pirms grūtniecības atvaļinājuma un par to aprēķinātā maternitātes

474pabalsta piešķiršanas brīža, likumdevējs ir paredzējis atšķirīgu

475maternitātes pabalsta izmaksas kārtību. Proti, viņai tiek

476saglabātas tiesības uz maternitātes pabalstu arī par grūtniecības

477atvaļinājumu, kuru viņa bērna priekšlaicīgās dzimšanas dēļ

478nevarēja izmantot.

479Saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības

480apdrošināšanu" 10. pantu maternitātes pabalstu piešķir

48180 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas

482iemaksu algas. Savukārt šā likuma 10.6 panta otrā

483daļa noteic, ka vecāku pabalstu piešķir 60 procentu apmērā no

484vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ja vecāks ir izvēlējies šo

485pabalstu saņemt bērna kopšanai līdz viena gada vecumam, un 43,75

486procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ja

487vecāks ir izvēlējies šo pabalstu saņemt bērna kopšanai līdz

488pusotra gada vecumam.

489Tātad maternitātes pabalsts, ņemot vērā tā aprēķināšanas

490nosacījumus, parasti ir lielāks nekā vecāku pabalsts un bērna

491kopšanas pabalsts abi kopā. Turklāt sievietei ir tiesības

492izmantot to sociālā atbalsta veidu, kurš viņai un viņas ģimenei

493ir izdevīgāks. Proti, sievietei ir tiesības izvēlēties nesaņemt

494maternitātes pabalsta daļu par grūtniecības atvaļinājumu, bet tās

495vietā sākt saņemt vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu un

496tādējādi saņemt šos pabalstus tikpat ilgi, kā tos saņēma tie

497vecāki, kuri maternitātes pabalstu izmantojuši tikai 70 dienas

498pēc bērna dzimšanas.

499Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, paredzot atšķirīgu

500regulējumu, kas ļauj sievietei, kurai bērns ir dzimis pirms

501grūtniecības atvaļinājuma un par to aprēķinātā maternitātes

502pabalsta piešķiršanas brīža, saņemt maternitātes pabalstu pilnā

503apmērā pēc bērna piedzimšanas, ir nodrošinājis šai sievietei tādu

504sociālo atbalstu, kas ir līdzvērtīgs sociālajam atbalstam, ko

505saņēmusi sieviete, kurai bērns dzimis pēc grūtniecības

506atvaļinājuma un par to aprēķinātā maternitātes pabalsta

507piešķiršanas brīža.

50814.2.3. Satversmes tiesa, ņemot vērā vecāku

509pabalsta un bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas nosacījumus,

510tālāk izvērtēs, vai sociāli apdrošināti vecāki, kuru bērns ir

511dzimis priekšlaikus, un sociāli apdrošināti vecāki, kuru bērns ir

512dzimis ārsta prognozētajā laikā, atrodas vienādos un pēc

513noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

514Veseli bērni, kuriem nav hronisku slimību, kuru orgāni un to

515sistēmas funkcionē bez patoloģijas un kuru fiziskā attīstība ir

516atbilstoša viņu vecumam, Latvijā vidēji veido ne vairāk kā 60

517procentus no visu jaundzimušo skaita, bet pārējie bērni saskaras

518ar kādām no iepriekš minētajām komplikācijām. Priekšlaikus

519dzimušie bērni Latvijā veido aptuveni 5 procentus no visiem

520jaundzimušajiem (sk. Ministru kabineta 2018. gada 6. jūnija

521rīkojumu Nr. 259 "Par mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu

5222018.-2020. gadam". Latvijas Vēstnesis, 113, 08.06.2018., 6.

523attēls. Jaundzimušo sadalījums veselības grupās, procentos

5242008.-2016. gadā).

525Saeima norādījusi, ka ne visos gadījumos, kad bērns piedzimis

526priekšlaikus, viņam ir nepieciešama īpaša vai ilgāka vecāku

527nodrošināta aprūpe, tāpēc neesot iespējams bērna priekšlaicīgo

528dzimšanu izcelt kā vienīgo atšķirīgo pazīmi.

529Savukārt Latvijas Neonatologu biedrība norādījusi, ka tikai

530neliela daļa priekšlaikus dzimušo bērnu cieš no vidēji smagiem

531vai smagiem veselības traucējumiem, kuri saistīti ar

532priekšlaicīgām dzemdībām un kuru dēļ viņiem nepieciešama īpaša

533aprūpe. Bērni, kuriem ir sevišķas vajadzības un nepieciešama

534īpaša aprūpe, var būt gan priekšlaikus, gan ārsta prognozētajā

535laikā dzimuši.

536Satversmes tiesa secina, ka katra bērna gadījums ir

537individuāls. Tāpēc bērna dzimšanas brīdi un bērna veselības

538stāvokli nevar uzskatīt par tādām pazīmēm, kuras nošķirtu

539salīdzināmās grupas un kuru dēļ būtu pielāgojams bērna kopšanas

540pabalsta un vecāku pabalsta izmaksas termiņš. Paredzot

541diferencētu vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas

542termiņu tikai tiem vecākiem, kuru bērns piedzimis priekšlaikus,

543tiktu nonivelētas to vecāku tiesības, kuru bērnam ir veselības

544vai attīstības traucējumi, kaut arī viņš dzimis ārsta

545prognozētajā laikā vai vēlāk.

546Satversmes tiesa lietā Nr. 2006-07-01, vērtējot, vai

547nosacījumi, ar kādiem bērna kopšanas pabalsts tiek piešķirts līdz

548bērna viena gada vecumam, atbilst vienlīdzības principam, ir

549atzinusi, ka ģimenes ar bērnu līdz viena gada vecumam atrodas

550vienādos un salīdzināmos apstākļos, proti, tām rodas papildu

551vajadzības - gan finansiālā aspektā, gan arī attiecībā uz

552personiskam kontaktam ar bērnu nepieciešamā laika izbrīvēšanu

553(sk. Satversmes tiesas 2006. gada 2. novembra

554sprieduma lietā Nr. 2006-07-01 15. punktu). Ņemot vērā

555to, ka izskatāmajā lietā apstrīdēts vecāku pabalsta un līdz pat

556bērna divu gadu vecumam izmaksājamā bērna kopšanas pabalsta

557izmaksas ilgums, un to, ka šajā periodā visiem vecākiem rodas

558papildu vajadzības - gan finansiālajā aspektā, gan arī attiecībā

559uz personiskam kontaktam ar bērnu nepieciešamā laika izbrīvēšanu,

560atzīstams, ka vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas visi

561vecāki, kuriem ir bērns līdz divu gadu vecumam.

562Tādējādi sociāli apdrošināti vecāki,

563kuru bērns ir dzimis ārsta prognozētajā laikā, un sociāli

564apdrošināti vecāki, kuru bērns ir dzimis priekšlaikus, atrodas

565vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

566apstākļos.

56714.2.4. Satversmes tiesai jānoskaidro, vai

568apstrīdētās normas paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret

569šīm salīdzināmajām personu grupām.

570Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētās normas

571radījušas atšķirīgu attieksmi pret sociāli apdrošinātajiem

572vecākiem, kuru bērns ir dzimis priekšlaikus, un tiem sociāli

573apdrošinātajiem vecākiem, kuru bērns ir dzimis ārsta prognozētajā

574laikā, jo pirmā grupa saņemot vecāku pabalstu un bērna kopšanas

575pabalstu īsāku laiku nekā otra. Proti, visi vecāki saņemot

576minētos pabalstus līdz bērna pusotra gada un divu gadu vecumam.

577Taču, pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, sociāli apdrošinātie

578vecāki, kuru bērns piedzimis priekšlaikus, un sociāli

579apdrošinātie vecāki, kuru bērns dzimis ārsta prognozētajā laikā,

580atrodoties būtiski atšķirīgās situācijās, bet attieksme pret

581viņiem esot vienāda. Proti, priekšlaikus dzimušam bērnam esot

582nepieciešams ilgāks kopšanas periods līdz bioloģiskā divu gadu

583vecuma sasniegšanai, taču tiesiskais regulējums paredzot vienādus

584vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas kritērijus,

585t. i., pabalstus maksājot tik ilgi, līdz bērns sasniedz

586hronoloģisko divu gadu vecumu.

587Savukārt Saeima norādījusi, ka apstrīdētās normas paredz

588vienādu attieksmi pret sociāli apdrošinātiem vecākiem, kuru bērns

589ir dzimis priekšlaikus, un sociāli apdrošinātiem vecākiem, kuru

590bērns ir dzimis ārsta prognozētajā laikā.

591Viens no likumdevēja izraudzītajiem sociālās drošības sistēmas

592elementiem ir valsts mērķēts atbalsts ģimenei bērna pirmajos

593dzīves gados. Likumdevējs ir paredzējis visām sievietēm

594neatkarīgi no bērna dzimšanas brīža tiesības saņemt grūtniecības

595un dzemdību atvaļinājumu, kā arī maternitātes pabalstu pilnā

596apmērā. Tāpat likumdevējs noteicis, ka visiem vecākiem neatkarīgi

597no bērna dzimšanas brīža ir tiesības uz valsts atbalstu vecāku

598pabalsta veidā līdz bērna pusotra gada vecumam un bērna kopšanas

599pabalstu līdz bērna divu gadu vecumam. Tādējādi attieksme pret

600sociāli apdrošinātiem vecākiem, kuriem bērns piedzimis ārsta

601prognozētajā laikā, un sociāli apdrošinātiem vecākiem, kuru bērns

602piedzimis priekšlaikus, ir vienāda. Lai gan Pieteikuma

603iesniedzējai vecāku pabalsts un bērna kopšanas pabalsts tika

604izmaksāts īsāku laiku nekā tiem vecākiem, kuru bērns dzimis ārsta

605prognozētajā laikā, tomēr arī viņa visu laiku, kamēr nesaņēma

606darba algu, saņēma konkrētu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu

607un valsts sociālo pabalstu. Savukārt pēc tam, kad Pieteikuma

608iesniedzējas bērns kļuva pusotru gadu vecs, valsts turpināja

609viņai sniegt atbalstu līdz bērna divu gadu vecumam, tāpat kā

610citiem vecākiem ar bērnu līdz divu gadu vecumam.

611Sociālo tiesību jomā ne vienmēr ir iespējams izvairīties no

612tā, ka personas reālā situācija katrā konkrētajā gadījumā varētu

613atšķirties no prezumētās situācijas. Likumdevējs, izmantojot savu

614rīcības brīvību, ir tiesīgs vadīties no saprātīgiem, iepriekšējā

615pieredzē balstītiem priekšstatiem par sociālo realitāti (sk.

616Satversmes tiesas 2018. gada 15. februāra sprieduma lietā Nr.

6172017-09-01 14.1. punktu). Satversmes tiesa secina, ka

618apstrīdētajās normās ietvertais regulējums attiecībā uz vecāku

619pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas ilgumu ir saskanīgs

620ar lietpratēju atziņām. Proti, Latvijas Neonatologu biedrība

621norādījusi, ka lielākā daļa priekšlaikus dzimušo bērnu savā

622attīstībā panāk vienaudžus koriģētajā pusotra gada līdz divu gadu

623vecumā svarīgākajos psihomotorās attīstības punktos. Arī

624zinātniskajā literatūrā ir akceptēts uzskats, ka, lai gan katra

625bērna gadījums ir skatāms individuāli, priekšlaikus dzimuši bērni

626savā attīstībā lielā mērā panāk vienaudžus līdz brīdim, kad

627sasniedz divu gadu vecumu (sk., piemēram: Samantha L. Wibon,

628MS, Mary Michaeleen Cradock, PhD, Review: Accounting for

629Prematurity in Developmental Assessment and the Use of

630Age-Adjusted Scores, Journal of Pediatric Psychology, Volume 29,

631Issue 8, December 2004, p. 641-649. Pieejams:

632academic.oup.com).

633Tādējādi likumdevējs, ar apstrīdētajām normām nosakot vienādu

634attieksmi pret sociāli apdrošinātiem vecākiem, kuru bērns ir

635dzimis ārsta prognozētajā laikā, un sociāli apdrošinātiem

636vecākiem, kuru bērns ir dzimis priekšlaikus, nav pārkāpis

637vienlīdzības principu.

638Līdz ar to apstrīdētās normas

639atbilst Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam

640vienlīdzības principam.

64115. Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa

642secina, ka valsts ar apstrīdētajām normām ir izpildījusi tai no

643Satversmes 110. panta izrietošo pozitīvo pienākumu

644nodrošināt ģimenes sociālās drošības sistēmu, kā arī ievērojusi

645bērna vislabāko interešu prioritātes principu un Satversmes

64691. panta pirmajā teikumā ietverto vienlīdzības

647principu.

648Līdz ar to apstrīdētās normas

649atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un

650110. pantam.

651Nolēmumu

652daļa

653Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

654Satversmes tiesa

655nosprieda:

656atzīt likuma "Par maternitātes

657un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta

658ceturtās daļas 2. punktu un Valsts sociālo pabalstu likuma

6597. panta 1.1 daļu par atbilstošu Latvijas

660Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un

661110. pantam.

662Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

663Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

664Tiesas sēdes priekšsēdētāja

665S. Osipova