13. pants

Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir

tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji

sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi

saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības

vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa

likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst

Satversmes 105. pantam. Satversmes 105. pants ietver gan īpašuma

tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības

sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu. Savukārt tā

paša panta ceturtais teikums noteic, ka īpašumu piespiedu kārtā

drīkst atsavināt tikai sabiedrības vajadzībām, tas pieļaujams

izņēmuma gadījumā uz atsevišķa likuma pamata, kā arī tad, ja

īpašums tiek atsavināts pret taisnīgu atlīdzību (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 12. februāra sprieduma

lietā Nr. 2015-13-03 11. punktu). Ja tiek apstrīdēta tiesību

normas atbilstība visam Satversmes 105. pantam, tad jānosaka,

atbilstība tieši kuram no šā panta teikumiem ir izvērtējama

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2014-36-01 15.1. punktu).

Satversmes tiesa ar nodokļa maksāšanas pienākumu saistītas

tiesību normas parasti vērtē kā īpašuma tiesību ierobežojumu,

nevis kā īpašuma piespiedu atsavināšanu (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr.

2014-11-0103 15. punktu un 2018. gada 11. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2017-12-01 16. punktu). Izskatāmās lietas prasījums

ietilpst Satversmes 105. panta pirmo triju teikumu tvērumā, un

lieta neattiecas uz īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības

vajadzībām. Tādēļ lietas ietvaros apstrīdētā norma nav vērtējama

Satversmes 105. panta ceturtā teikuma kontekstā.

Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdētās normas

atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.