Par likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

Pašvaldību savienība" (turpmāk - Latvijas Pašvaldību

savienība) - piekrīt Saeimas atbildes rakstā paustajiem

apsvērumiem par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 105.

pantam.

Nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmei esot gan fiskāla, gan

regulējoša funkcija. Regulējošo funkciju tā pildot tādējādi, ka

nodrošinot lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi un

ilgtspējīgu izmantošanu. Tā kā nekustamā īpašuma nodoklis tiek

aprēķināts, balstoties uz kadastrālo vērtību, un lauksaimniecībā

izmantojamās zemes kadastrālā vērtība vienmēr ir būtiski mazāka

par apbūves zemes kadastrālo vērtību, varot uzskatīt, ka

papildlikmes fiskālā funkcija ir niecīga.

Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam par vienu un to pašu

objektu un taksācijas periodu vajagot būt vienai un tai pašai

personai neatkarīgi no tā, vai jāmaksā likme vai papildlikme.

Nodokļa maksāšanas pienākums nevarot tikt sadalīts starp vairākām

personām, piemēram, nosakot, ka vienai personai ir jāmaksā likme,

bet otrai - papildlikme. Nodokļu tiesību regulējumā vajagot

valdīt noteiktībai. Tomēr neesot iespējams diferencēt nekustamā

īpašuma nodokļa maksātājus atkarībā no nekustamā īpašuma

atsavināšanas brīža.

Izstrādāt tādu vienkāršu normatīvo regulējumu un saprātīgi

administrēt nekustamā īpašuma nodokli tādā veidā, ka papildlikmes

maksātāji tiktu diferencēti, neesot iespējams, jo šāda

diferencēšana nozīmētu gan papildu izmaksas nodokļa

administrēšanā, gan nenoteiktību nodokļa maksāšanā un līdz ar to

arī privātpersonu civiltiesiskos strīdus.