10. pants

Pieaicinātā persona - Mg. oec. Sabīne

Vuškāne - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes

105. pantam.

Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis - valsts budžeta

līdzekļu nodrošināšana, kas savukārt nodrošinot valsts funkciju

izpildi, tai skaitā pamattiesību nodrošināšanu. Tomēr atbilstoši

Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā nostiprinātajām atziņām

sankcijām par pārkāpumiem nodokļu jomā vajagot atbilst samērīguma

principam un efektivitātes principam.

Apstrīdētajā normā paredzētie pārkāpumi esot saistīti ar

maksājamā nodokļa veidu. Proti, pienākums reģistrēties kā nodokļa

maksātājam esot attiecināms uz pievienotās vērtības nodokļa

maksāšanu, tomēr pienākums maksāt pievienotās vērtības nodokli

pastāvot neatkarīgi no reģistrēšanās pienākuma izpildes, tādēļ

personas sodīšana par nereģistrēšanās faktu vien neesot

lietderīga.

Saistībā ar citiem nodokļiem gadījumos, kad persona ir

reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, neesot

nepieciešama īpaša reģistrācija kā konkrēta nodokļa maksātājam.

Tomēr šajos gadījumos esot svarīga nodokļu deklarāciju

iesniegšana un nodokļa samaksas fakts. Personas rīcība, pēc

nodokļu administrācijas uzaicinājuma neiesniedzot deklarāciju vai

apstrīdētajā normā minētos dokumentus, esot vērtējama kā apzināta

nesadarbošanās un ieņēmumu slēpšana. Šādā gadījumā soda nauda 100

procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas esot

efektīva un atturoša.

Individualizēta pieeja esot iespējama nodokļu maksātāja

pārkāpuma konstatēšanas procesa veida izvēlē, kā arī attiecībā uz

jau aprēķinātas soda naudas samazināšanu un maksāšanas termiņa

noteikšanu, tomēr attiecībā uz soda naudas apmēra aprēķināšanu

apstrīdētā norma neparedzot individuālu pieeju. Tādējādi vajagot

normatīvi nostiprināt iespēju soda naudas apmēru samazināt, ņemot

vērā nodokļu maksātāja nodomu.