12. pants

Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu

izvērtēt, vai apstrīdētā norma, ciktāl tā nosaka soda naudu 100

procentu apmērā no valsts budžetā iemaksājamās nodokļa summas,

atbilst Satversmes 105. pantam.

Apstrīdētā norma paredz soda naudas piemērošanu fiziskajām un

juridiskajām personām par saimnieciskās darbības veikšanu,

nereģistrējoties kā konkrēta nodokļa maksātājam, ja persona ir

reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, (turpmāk -

reģistrēšanās pienākuma pārkāpums) vai par nodokļu likumos

paredzēto deklarāciju, kā arī maksājamā nodokļa summas

aprēķināšanai nepieciešamo dokumentu neiesniegšanu noteiktā

termiņā (turpmāk - dokumentu iesniegšanas pienākuma pārkāpums).

Proti, apstrīdētā norma attiecas gan uz fiziskajām personām, gan

juridiskajām personām, un tajā paredzētās tiesiskās sekas var

iestāties divu savstarpēji atšķirīgu pārkāpumu gadījumos.

12.1. Satversmes tiesa ir atzinusi: izskatot lietu, kas

ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, Satversmes tiesai, no

vienas puses, jāņem vērā Satversmes tiesas likuma prasības un

situācija jāizvērtē tiktāl, ciktāl tas nepieciešams

konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesību aizsardzībai,

bet, no otras puses, jāievēro vienlīdzības princips un jāvērtē

visu to personu situācija, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos

apstākļos ar konstitucionālās sūdzības iesniedzēju. Ja

konstitucionālajā sūdzībā apstrīdētā tiesību norma attiecas uz

plašu atšķirīgu situāciju kopumu, Satversmes tiesa precizē,

ciktāl tā izvērtēs apstrīdēto normu (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2013. gada 24. oktobra sprieduma lietā Nr. 2012‑23‑01 11.

punktu). Tādējādi izskatāmajā lietā nepieciešams precizēt,

kādā apjomā un attiecībā uz kurām personām izvērtējama

apstrīdētās normas satversmība.

12.2. No lietas materiāliem izriet, ka apstrīdētā norma

Pieteikuma iesniedzējam - fiziskajai personai - piemērota par

nereģistrēšanos pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā,

proti, par reģistrēšanās pienākuma pārkāpumu (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 85.-86. lp.). Tomēr tiesisko seku ziņā

apstrīdētā norma uz tajā minētajiem tiesību subjektiem attiecas

vienādi neatkarīgi no šajā normā minētā pārkāpuma veida un tā,

vai attiecīgā pārkāpuma izdarītājs ir fiziskā vai juridiskā

persona.

Izvērtējot tiesību normas ietekmi gan uz personu, kurai soda

nauda piemērota par reģistrēšanās pienākuma pārkāpumu, gan

personu, kurai soda nauda piemērota par dokumentu iesniegšanas

pienākuma pārkāpumu, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā pārkāpuma

izdarītājs ir fiziskā vai juridiskā persona, tiek nodrošināta

lietas vispusīga un objektīva izskatīšana, kā arī procesuālā

ekonomija un tādas tiesību sistēmas pastāvēšana, kurā pēc

iespējas pilnīgāk un aptverošāk tiek novērsts regulējums, kas

neatbilst Satversmei vai citām augstāka juridiska spēka tiesību

normām (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra

sprieduma lietā Nr. 2017‑07‑01 12.2. punktu). Turklāt

konkrētajā gadījumā, ņemot vērā Saeimas atbildes rakstā un

pieaicināto personu viedokļos paustos apsvērumus, lietā esošie

materiāli ir pietiekami, lai attiecībā uz visiem apstrīdētās

normas tvērumā ietilpstošajiem nodokļu maksātājiem izvērtētu tās

satversmību neatkarīgi no apstrīdētajā normā minētā pārkāpuma

veida un tā, vai attiecīgā pārkāpuma izdarītājs ir fiziskā vai

juridiskā persona.

Līdz ar to izskatāmajā lietā Satversmes tiesa izvērtēs, vai

apstrīdētā norma, ciktāl tā nosaka soda naudu 100 procentu apmērā

no valsts budžetā iemaksājamās nodokļa summas, atbilst Satversmes

105. pantam.