17. pants

Noskaidrojot, vai apstrīdētajā normā ietvertais

pamattiesību ierobežojums ir samērīgs, Satversmes tiesa

pārbauda:

1) vai ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa

sasniegšanai;

2) vai mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda

pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;

3) vai labums, ko gūst sabiedrība no noteiktā ierobežojuma, ir

lielāks par indivīdam nodarīto kaitējumu.

Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tajā ietvertais

pamattiesību ierobežojums neatbilst kaut vienam no šiem

kritērijiem, apstrīdētā norma neatbilst samērīguma principam un

ir prettiesiska (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada

11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020‑26‑0106 18.

punktu).

Apstrīdētajā normā paredzētā soda nauda ir piemērojama

reģistrēšanās pienākuma pārkāpuma un dokumentu iesniegšanas

pienākuma pārkāpuma gadījumos. Šo pienākumu juridiskā daba ir

atšķirīga, tādēļ, pārbaudot apstrīdētajā normā ietvertā

pamattiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma principam,

Satversmes tiesa likumdevēja izraudzīto līdzekli vērtēs attiecībā

uz katru no apstrīdētajā normā paredzētajiem pārkāpumiem.