19. pants

Pārbaudot to, vai izraudzītie līdzekļi ir

nepieciešami leģitīmo mērķu sasniegšanai, Satversmes tiesa

izvērtē, vai leģitīmos mērķus nav iespējams sasniegt ar citiem,

indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu

tikpat iedarbīgi.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka līdzeklis, kas viņa

pamattiesības ierobežotu mazāk, varētu būt tāds tiesiskais

regulējums, kas pieļautu soda naudas apmēra individualizāciju,

atkāpjoties no fiksētās likmes. Turpretī Saeima norāda, ka

apstrīdētajā normā paredzēto pārkāpumu gadījumos jau ir iespējama

zināma individualizācija.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam, nosakot to,

kāds sods piemērojams par konkrēta nodarījuma izdarīšanu, ir

zināma rīcības brīvība (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011.

gada 6. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2010‑31‑01 5. punktu). Tomēr, pieņemot tiesisko regulējumu,

kas paredz atbildību par nodokļu likumu pārkāpšanu, valsts

pienākums ir, cik vien to pieļauj konkrēto tiesisko attiecību

raksturs, nodrošināt soda individualizāciju, proti, tā atbilstību

izdarītajam pārkāpumam (sal. sk. Satversmes tiesas 2008. gada

3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007‑23‑01 11. punktu). Arī

Eiropas Savienības Tiesa norāda, ka dalībvalstu paredzētajām

sankcijām par nodokļu pārkāpumiem, kas skar Eiropas Savienības

finanšu intereses, ir jāatbilst samērīguma principam. Proti, par

nodokļu pārkāpumiem paredzētie sodi nedrīkst pārsniegt to, kas

nepieciešams, lai sasniegtu pareizas nodokļu uzlikšanas un

iekasēšanas, kā arī krāpšanas novēršanas mērķus. Lai pārbaudītu,

vai sods atbilst samērīguma principam, jāņem vērā citstarp

pārkāpuma raksturs, aizskāruma, par kuru sods noteikts, pakāpe un

soda apmēra noteikšanas līdzekļi (sk. Eiropas Savienības

Tiesas 2017. gada 26. aprīļa sprieduma lietā C‑564/15

"Farkas" 59. un 60. punktu).

Eiropas Sadarbības un attīstības organizācija, starp kuras

dalībvalstīm no 2016. gada 1. jūlija ir Latvija, izstrādājusi

Vadlīnijas nodokļu saistību neizpildes riska pārvaldībai -

rekomendējoša rakstura autoritatīvu dokumentu. No minētajām

vadlīnijām izriet: par nodokļu pārkāpumiem paredzēto sodu

efektivitāte tiek nodrošināta visaugstākajā līmenī, ja sodu

piemērošanā tiek pieļauta to bardzības gradācija atbilstoši ar

konkrēto pārkāpumu saistītajam riskam. Turklāt nodokļu maksātāja

individuālo apstākļu izvērtējums ir viens no instrumentiem, kas

nodokļu maksātājam var radīt pārliecību par to, ka attiecīgie

nodokļu saistību izpildes veicināšanas pasākumi ir taisnīgi. Šāda

izvērtējuma pastāvēšana tādās nodokļu maksātāja un nodokļu

administrācijas tiesiskajās attiecībās, kas pamatotas uz

savstarpēju sadarbību, savukārt sekmētu nodokļu maksātāja

uzticēšanos nodokļu administrācijai un attiecīgi arī labprātīgu

nodokļu saistību izpildi (sk.: OECD Guidance Note.

Compliance Risk Management: Managing and Improving Tax

Compliance. Pieejams: www.oecd.org; sk. arī: Feld L. P., Frey B.

S. Deterrence and Tax Morale: How Tax Administrations and

Taxpayers Interact. Pieejams: www.oecd.org). Valsts

īstenotajiem kontroles pasākumiem vajadzētu būt atšķirīgiem

atkarībā no nodokļu maksātāja pieļautā pārkāpuma rakstura

(sal. sk.: Lederman L. Tax Penalties as Instruments of

Cooperative Tax Compliance Regimes. In: Seer R., Wilms A.