Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34. panta pirmās daļas, ciktāl tā nosaka soda naudas 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas aprēķinu un piedziņu no nodokļu maksātāja, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam

22. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību

samērīguma principam, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās

sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma

rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst

sabiedrība kopumā. Proti, ir jānoskaidro lietā līdzsvarojamās

intereses un tas, kurai no šīm interesēm un tiesībām būtu

piešķirama prioritāte (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010.

gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010‑01‑01 15.

punktu).

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesai jāatrod līdzsvars starp

nodokļu maksātāja tiesībām uz īpašumu un valsts pienākumu

izveidot tādu nodokļu iekasēšanas sistēmu, kas ir efektīva un

attiecīgi veicina sabiedrības labklājības un demokrātiskas valsts

iekārtas aizsardzību.

22.1. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nodokļu

regulējumam, kas paredz atbildību par nodokļu likumu pārkāpšanu,

ir jābūt efektīvam. Tā efektivitāti garantē gan soda

neizbēgamība, gan soda bardzība (sal. sk. Satversmes tiesas

2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007‑23‑01 11.

punktu). Arī no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras izriet,

ka sankcijām, kas paredzētas par nodokļu pārkāpumiem, jāatbilst

efektivitātes principam. Piemēram, dalībvalsts noteiktajiem

sodiem jābūt efektīviem un atturošiem, lai apkarotu pievienotās

vērtības nodokļa jomā saskaņoto noteikumu pārkāpumus un

aizsargātu Eiropas Savienības finanšu intereses (sal. sk.

Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 2. maija sprieduma lietā

C‑574/15 "Scialdone" 33. punktu un 2019. gada 17.

janvāra sprieduma lietā C‑310/16 "Dzivev" 30.

punktu).

Tādējādi, lai atzītu, ka nelabvēlīgās sekas, kas nodokļu

maksātājam rodas tā pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav

lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība

kopumā, Satversmes tiesai izskatāmajā lietā jāpārbauda, vai

apstrīdētajā normā paredzētā soda nauda dokumentu iesniegšanas

pienākuma pārkāpuma gadījumā ir efektīva un atturoša.

22.2. Tiesību doktrīnā atzīts: tas, vai nodokļu soda

naudas apmērs ir efektīvs un atturošs, ir atkarīgs no kopējās

sociālās un ekonomiskās situācijas, tostarp ēnu ekonomikas

īpatsvara, un nodokļu maksāšanas kultūras valstī (sk.:

Lederman L. Tax Penalties as Instruments of Cooperative Tax

Compliance Regimes. In: Seer R., Wilms A. L. (Eds.)

Surcharges and Penalties in Tax Law. 2015 EATLP Congress Milan,

28-30 May 2015. Amsterdam: IBFD, 2016, pp. 40-41). Līdzīgu

viedokli paudušas arī vairākas pieaicinātās personas, uzsverot,

ka minēto apstākļu dēļ apstrīdētajā normā paredzētās soda naudas

apmēra būtiska samazināšana šobrīd nav iespējama (sk. Finanšu

ministrijas viedokli lietas materiālu 2. sēj. 6. lp. un Kārļa

Ketnera viedokli lietas materiālu 2. sēj. 22. lp.).

22.2.1. Nodokļu maksāšanas kultūra Latvijā ir saistīta

ar PSRS īstenotās okupācijas sekām.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valstī notika ne vien

politiskās iekārtas un tiesiskās sistēmas transformācija, bet arī

pāreja no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku. Turklāt šajā

laikā bija nepieciešams veikt arī nodokļu sistēmas reformu.

Augstākā padome 1990. gada 28. decembrī pieņēma likumu

"Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā", kas

citstarp noteica nodokļu veidus, objektus un maksātājus, kā arī

principus, pēc kuriem veidojami atsevišķi nodokļu likumi. Tajā

pašā dienā Augstākā padome pieņēma arī lēmumu "Par Latvijas

Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas

Republikā" spēkā stāšanās kārtību", kura 5. punktā bija

noteikts, ka ar minētā likuma pieņemšanas brīdi PSRS likumdošanas

akti nodokļu un nodevu jautājumos Latvijas Republikas teritorijā

nav spēkā.

Tomēr tiesiskā regulējuma izmaiņas vien nebija pietiekamas, jo

bija nepieciešama arī paradigmu maiņa Latvijas juridiskajā

kultūrā - sociālajā realitātē pastāvošos un laika gaitai

atbilstoši mainīgajos priekšstatos par tiesību jēdzienu, tiesību

avotiem, tiesību normu jaunrades un piemērošanas metodēm,

argumentācijas teoriju, kā arī vienojošām pamatvērtībām un

pasaules uzskatu (sk.: Hoecke Van M., Warrington M. Legal

Cultures, Legal Paradigms and Legal Doctrine: Towards a New Model

for Comparative Law. The International and Comparative Law

Quarterly, 1998, Vol. 47, No. 3, pp. 495-536). Tā, piemēram,

indivīdu tiesiskajā apziņā izpratne par nodokļu maksāšanas

pienākuma saistošo spēku bija nepilnīga, jo PSRS īstenotās

okupācijas laikā nodokļu maksātāja līdzdarbības pienākums

mūsdienu izpratnē nemaz nepastāvēja (sal. sk.: Torgler B. Tax

Morale, Eastern Europe and European Enlargement. Pieejams:

openknowledge.worldbank.org; Martinez-Vazquez J., McNab R.