22. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību
samērīguma principam, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās
sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma
rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst
sabiedrība kopumā. Proti, ir jānoskaidro lietā līdzsvarojamās
intereses un tas, kurai no šīm interesēm un tiesībām būtu
piešķirama prioritāte (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010.
gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010‑01‑01 15.
punktu).
Izskatāmajā lietā Satversmes tiesai jāatrod līdzsvars starp
nodokļu maksātāja tiesībām uz īpašumu un valsts pienākumu
izveidot tādu nodokļu iekasēšanas sistēmu, kas ir efektīva un
attiecīgi veicina sabiedrības labklājības un demokrātiskas valsts
iekārtas aizsardzību.
22.1. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nodokļu
regulējumam, kas paredz atbildību par nodokļu likumu pārkāpšanu,
ir jābūt efektīvam. Tā efektivitāti garantē gan soda
neizbēgamība, gan soda bardzība (sal. sk. Satversmes tiesas
2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007‑23‑01 11.
punktu). Arī no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras izriet,
ka sankcijām, kas paredzētas par nodokļu pārkāpumiem, jāatbilst
efektivitātes principam. Piemēram, dalībvalsts noteiktajiem
sodiem jābūt efektīviem un atturošiem, lai apkarotu pievienotās
vērtības nodokļa jomā saskaņoto noteikumu pārkāpumus un
aizsargātu Eiropas Savienības finanšu intereses (sal. sk.
Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 2. maija sprieduma lietā
C‑574/15 "Scialdone" 33. punktu un 2019. gada 17.
janvāra sprieduma lietā C‑310/16 "Dzivev" 30.
punktu).
Tādējādi, lai atzītu, ka nelabvēlīgās sekas, kas nodokļu
maksātājam rodas tā pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav
lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība
kopumā, Satversmes tiesai izskatāmajā lietā jāpārbauda, vai
apstrīdētajā normā paredzētā soda nauda dokumentu iesniegšanas
pienākuma pārkāpuma gadījumā ir efektīva un atturoša.
22.2. Tiesību doktrīnā atzīts: tas, vai nodokļu soda
naudas apmērs ir efektīvs un atturošs, ir atkarīgs no kopējās
sociālās un ekonomiskās situācijas, tostarp ēnu ekonomikas
īpatsvara, un nodokļu maksāšanas kultūras valstī (sk.:
Lederman L. Tax Penalties as Instruments of Cooperative Tax
Compliance Regimes. In: Seer R., Wilms A. L. (Eds.)
Surcharges and Penalties in Tax Law. 2015 EATLP Congress Milan,
28-30 May 2015. Amsterdam: IBFD, 2016, pp. 40-41). Līdzīgu
viedokli paudušas arī vairākas pieaicinātās personas, uzsverot,
ka minēto apstākļu dēļ apstrīdētajā normā paredzētās soda naudas
apmēra būtiska samazināšana šobrīd nav iespējama (sk. Finanšu
ministrijas viedokli lietas materiālu 2. sēj. 6. lp. un Kārļa
Ketnera viedokli lietas materiālu 2. sēj. 22. lp.).
22.2.1. Nodokļu maksāšanas kultūra Latvijā ir saistīta
ar PSRS īstenotās okupācijas sekām.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valstī notika ne vien
politiskās iekārtas un tiesiskās sistēmas transformācija, bet arī
pāreja no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku. Turklāt šajā
laikā bija nepieciešams veikt arī nodokļu sistēmas reformu.
Augstākā padome 1990. gada 28. decembrī pieņēma likumu
"Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā", kas
citstarp noteica nodokļu veidus, objektus un maksātājus, kā arī
principus, pēc kuriem veidojami atsevišķi nodokļu likumi. Tajā
pašā dienā Augstākā padome pieņēma arī lēmumu "Par Latvijas
Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas
Republikā" spēkā stāšanās kārtību", kura 5. punktā bija
noteikts, ka ar minētā likuma pieņemšanas brīdi PSRS likumdošanas
akti nodokļu un nodevu jautājumos Latvijas Republikas teritorijā
nav spēkā.
Tomēr tiesiskā regulējuma izmaiņas vien nebija pietiekamas, jo
bija nepieciešama arī paradigmu maiņa Latvijas juridiskajā
kultūrā - sociālajā realitātē pastāvošos un laika gaitai
atbilstoši mainīgajos priekšstatos par tiesību jēdzienu, tiesību
avotiem, tiesību normu jaunrades un piemērošanas metodēm,
argumentācijas teoriju, kā arī vienojošām pamatvērtībām un
pasaules uzskatu (sk.: Hoecke Van M., Warrington M. Legal
Cultures, Legal Paradigms and Legal Doctrine: Towards a New Model
for Comparative Law. The International and Comparative Law
Quarterly, 1998, Vol. 47, No. 3, pp. 495-536). Tā, piemēram,
indivīdu tiesiskajā apziņā izpratne par nodokļu maksāšanas
pienākuma saistošo spēku bija nepilnīga, jo PSRS īstenotās
okupācijas laikā nodokļu maksātāja līdzdarbības pienākums
mūsdienu izpratnē nemaz nepastāvēja (sal. sk.: Torgler B. Tax
Morale, Eastern Europe and European Enlargement. Pieejams:
openknowledge.worldbank.org; Martinez-Vazquez J., McNab R.