Par likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 4. panta otrās daļas, 5. panta otrās un piektās daļas un 8. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pašvaldības rīcības brīvība autonomās funkcijas

īstenošanā var tikt regulēta ar ārēju normatīvo aktu, bet šim

aktam jābūt tiesiskam. Visupirms pārbaudāms, vai apstrīdētās

normas ir pieņemtas Satversmē noteiktajā kārtībā (sk.

Satversmes tiesas 2023. gada 9. novembra sprieduma lietā Nr.

2022-17-01 21. punktu).

Pieteikuma iesniedzēja neapšauba apstrīdēto normu pieņemšanas

procesuālo kārtību, tomēr uzskata, ka apstrīdēto normu

pieņemšanas laikā esot pārkāpts labas likumdošanas princips

kopsakarā ar konsultēšanās pienākumu. Neesot ar izskaidrojošiem

pētījumiem pamatots tas, kāpēc objektu demontāžas pienākums

uzliekams tieši pašvaldībām; neesot norādītas aplēses par

finansēm, kas pašvaldībām nepieciešamas objektu demontāžai, tāpat

neesot pienācīgi izvērtēts objektu demontāžai nepieciešamais

laiks. Apstrīdētās normas neesot atzīstamas arī par ilgtspējīgām.

Apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā neesot notikušas pienācīgas

konsultācijas ar pašvaldībām. Latvijas Pašvaldību savienības

viedoklis neatspoguļojot visu pašvaldību viedokli, turklāt

likumdevējs šo viedokli neesot ņēmis vērā. Arī sabiedrības

viedokli Saeima neesot apzinājusi.

Savukārt Saeima norāda, ka Pieteikuma iesniedzējai neesot

subjektīvu tiesību prasīt, lai tai tiktu piešķirta noteikta

apjoma un satura rīcības brīvība kāda tai izvirzīta uzdevuma

izpildei pašas pašvaldības iecerētajā apjomā. To, ka likumdevēja

noteiktais termiņš ir saprātīgs un samērīgs, apliecinot arī tas,

ka pašvaldības paguvušas objektus demontēt Likumā noteiktajā

termiņā. Apstrīdētajās normās noteiktais objektu demontāžas

pienākums esot izpildāms tikai vienreiz. Saeimas Izglītības,

kultūras un zinātnes komisijas sēdēs esot uzklausīti gan

pašvaldību, gan Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un

vērtēti dažādi priekšlikumi. Ieinteresētajām personām esot bijusi

iespēja piedalīties likumprojekta sākotnējās izstrādes un

apspriešanas posmos komisijas sēdēs un darba grupā vēl pirms tā

iesniegšanas Saeimā.

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumdevējam jātiecas uz

to, lai ikvienas personas uzticēšanās valstij un tiesībām, kā arī

demokrātiska procesa izpratne arvien pieaugtu. Labas likumdošanas

principa ievērošana sekmē šā mērķa sasniegšanu (sal. sk.

Satversmes tiesas 2023. gada 9. novembra sprieduma lietā Nr.

2022-17-01 21. punktu). No Satversmes 1. panta un 101. panta

otrās daļas pirmā teikuma izriet pienākums konsultēties ar

pašvaldību jautājumos, kas ietekmē pašvaldības principu, t. i.,

gadījumos, kad tiek ietekmēts pašvaldības juridiskais statuss,

pašvaldības kompetence vai finanšu autonomija (sal. sk.

Satversmes tiesas 2023. gada 9. novembra sprieduma lietā Nr.

2022-17-01 18.2.3. punktu).

No lietas materiāliem izriet, ka likumprojekts ir apspriests

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Komisijas

deputāti izvērtējuši paustos argumentus par objektu demontāžas

pienākuma noteikšanu pašvaldībām, kā arī par objektu demontāžas

finansēšanu no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem. Lai arī

minētos priekšlikumus nav izteikusi tieši Daugavpils

valstspilsētas pašvaldība, tomēr tie pēc sava satura ir

apspriesti. Argumentus izteikuši gan atsevišķi Saeimas deputāti,

gan ministrijas, tostarp Finanšu ministrija, gan arī Latvijas

Pašvaldību savienība un privātpersonas. Pēc savas iniciatīvas

viedokli par likumprojektu izteikušas arī Rīgas valstspilsētas

pašvaldības dome un Tukuma novada dome. Tādējādi nevar uzskatīt,

ka likumprojekts būtu izskatīts bez pienācīgas informēšanas un

konsultēšanās.

Pieteikuma iesniedzējas argumenti par apstrīdēto normu

potenciālo ilgtspējas trūkumu ir saistīti ar grūtībām, kas tai,

iespējams, varētu rasties objektu demontāžas pienākuma izpildes

laikā. Šādas grūtības gan nenozīmē to, ka tiesību norma nav

ilgtspējīga. Savukārt objekta demontāžas pienākuma specifiskie

noteikumi, šā pienākuma izpildei noteiktie termiņi un finanšu

sadalījums ir jāizvērtē, pārbaudot apstrīdēto normu ietekmi pēc

būtības.

Tādējādi apstrīdētās normas ir

pieņemtas pienācīgā kārtā.