11. pants

Apstrīdētās normas regulēšanas priekšmets ir

amatu savienošanas ierobežojumi, kas attiecas uz valsts

amatpersonām. Likumā "Par pašvaldībām" tie noteikti

papildus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā" jau paredzētajiem ierobežojumiem.

11.1. Valsts amatpersonas šā regulējuma izpratnē

ir tās personas, kas veic kādu publisku funkciju. Līdzās tiešās

pārvaldes iestādēm arī pastarpinātās pārvaldes iestādes -

pašvaldības un to izveidotās iestādes - organizatoriski ietilpst

vienotajā valsts pārvaldes sistēmā. Pašvaldības deputāta amats ir

publiski tiesisks amats. Deputāta amata pienākumu izpilde un

tiesību izmantošana ir publiskās varas izmantošana sabiedrības

labā (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 12. un

19. punktu).

Valsts amatpersonas statuss nozīmē īpašu tiesisku attiecību

pastāvēšanu starp personu un valsti un ir cieši saistīts ar

valsts funkciju pildīšanu. Nosacījums par īpašu uzticamību un

lojalitāti pret valsti ir pamatā ar amatpersonas statusu

saistītajiem ierobežojumiem, kas paši par sevi nav uzskatāmi par

neatbilstošiem vienlīdzības principam (sal. sk. Satversmes

tiesas 2015. gada 23. novembra sprieduma lietā

Nr. 2015-10-01 17.2. punktu).

No varas dalīšanas principa izriet nepieciešamība nodrošināt

efektīvu kontroli starp amatiem, kas īsteno lēmējvaras un

izpildvaras funkcijas. Savukārt labas pārvaldības princips

konkretizē nosacījumus amatpersonu darbībai valsts pārvaldē.

Labas pārvaldības princips prasa, lai valsts pārvaldē būtu

nodarbināts godīgs, kompetents un motivēts personāls. Valstij

atbilstoši labas pārvaldības principam ir pienākums uzlabot

pārvaldes kārtību un organizēt to pēc iespējas efektīvāk (sk.

Satversmes tiesas 2010. gada 19. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2009-77-01 31. punktu). Tas ietver arī interešu

konflikta novēršanu amatpersonu darbībā. Atbilstoši Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 10. panta ceturtajai daļai valsts

pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts

pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Valsts pārvaldes mērķis

ir nodrošināt Satversmē ietverto vērtību aizsardzību.

11.2. Apstrīdētā norma ir pieņemta, lai īstenotu

no labas pārvaldības principa izrietošo pienākumu novērst

interešu konfliktu valsts amatpersonu darbībā. Interešu konflikta

novēršanas regulējuma mērķis ir nodrošināt visu valsts

amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot valsts

amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai

mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību,

kā arī veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un

atbildību sabiedrības priekšā un sabiedrības uzticēšanos valsts

amatpersonu darbībai (sk. Satversmes tiesas 2015. gada

23. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-10-01

17.2. punktu). Saeima norāda, ka apstrīdētās normas

mērķis ir aizsargāt demokrātisku valsts iekārtu un nodrošināt, ka

pašvaldības iestāžu vadītāji savu pienākumu pildīšanā ir

neitrāli. Apstrīdētā norma pieņemta tādēļ, lai nodrošinātu valsts

amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras

valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru

personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts

amatpersonas darbību un veicinātu valsts amatpersonu darbības

atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, līdz ar to veicinot

arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. Arī

pieaicinātā persona Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

norāda: ja lēmējvara netiek efektīvi nošķirta no izpildvaras,

rodas interešu konflikta riski (sk. lietas materiālu

2. sēj. 94.-95. lp.). Piemēram, dome lemj par

pašvaldības nolikumu, apstiprina pašvaldības budžetu, tā

grozījumus un pārskatus par budžeta izpildi, izveido, reorganizē

un likvidē pašvaldības iestādes, kā arī ieceļ amatā un atbrīvo no

amata pašvaldības iestāžu vadītājus (sk. likuma "Par

pašvaldībām" 21. pantu).

Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētajā normā ietverto amatu

savienošanas ierobežojumu mērķis ir nodrošināt to, ka persona

pašvaldībā vienlaikus neieņem vairākus tādus amatus, kuri atrodas

padotības attiecībās. Proti, pašvaldības domes uzdevums ir

uzraudzīt pašvaldības iestāžu darbu, bet, ja pašvaldības domes

deputāts vienlaikus ir arī pašvaldības iestādes vadītājs, tas var

tieši skart šīs uzraudzības veikšanu, jo pašvaldības domes

deputāti pieņem lēmumus, kas tieši ietekmē domes padotībā esošās

iestādes.

11.3. Lai efektīvi pārvaldītu valsts amatpersonu

darbībā iespējamos interešu konfliktus, ir paredzēti amatu

savienošanas ierobežojumi. Tomēr publisko amatu nesavienojamības

princips ļauj paredzēt arī izņēmumus, kuru noteikšanā

likumdevējam ir zināma rīcības brīvība. Likumdevējam, nosakot

valsts amatpersonu darbību, ir jārīkojas demokrātiskas tiesiskas

valsts pamatnormas tiesiskajā ietvarā. Līdz ar to likumdevēja

rīcības brīvība ir īstenojama vispārējo tiesību principu

ietvaros.

No Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas

Vadlīnijām interešu konflikta vadībai valsts pārvaldē izriet, ka

atsevišķas interešu konflikta situācijas praksē ir neizbēgamas,

taču jābūt skaidri noteiktām tām situācijām un darbībām, kuras ir

nesavietojamas ar valsts amata pienākumu pildīšanu (sal. sk.:

Recommendation of the Council on OECD Guidelines for

Managing Conflict of Interest in the Public Service). Arī

pieaicinātā persona V. Kalniņš norāda, ka amatu savienošanas

un citi ierobežojumi, kas vērsti uz interešu konflikta novēršanu,

nevar būt tik niansēti un aptveroši, lai pilnībā novērstu visus

riskus, un likumdevējs, ņemot vērā objektīvu nepieciešamību, var

noteikt izņēmumus, kaut arī tādējādi, iespējams, saglabāsies

interešu konflikta risks (sk. lietas materiālu 2. sēj.

107. lp.).

Atbilstoši apstrīdētajai normai likumdevējs papildus likumā

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā" noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem ir

noteicis ierobežojumu, kas liedz savienot pašvaldības domes

deputāta amatu ar pašvaldības iestādes vadītāja amatu. Citstarp

domes deputāts nedrīkst ieņemt vadītāja amatu iestādē, kura

īsteno likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās

daļas 7. punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju -

nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi). Taču

likumdevējs ir paredzējis arī izņēmumu no šā ierobežojuma,

nosakot, ka pašvaldības domes deputāts drīkst ieņemt vadītāja

amatu iestādē, kas veic likuma "Par pašvaldībām"

15. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā noteiktās

pašvaldību autonomās funkcijas, proti, šādas funkcijas: gādāt par

iedzīvotāju izglītību, rūpēties par kultūru un sekmēt

tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades

attīstību, nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī

veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu.

Pieteikuma iesniedzējs iebilst pret to, ka apstrīdētā norma

neļauj savienot domes deputāta amatu ar tādu pašvaldības iestāžu

vadītāju amatiem, kuras veic likuma "Par pašvaldībām"

15. panta pirmās daļas 7. punktā minētās pašvaldības

autonomās funkcijas. Tā kā apstrīdētā norma pieļauj amatu

savienošanu attiecībā uz tādu iestāžu vadītājiem, kuras veic

likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas

4., 5. un 6. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas,

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka ir nepamatoti noteikta

atšķirīga attieksme pret abām salīdzināmajām deputātu grupām.

Pieteikuma iesniedzējs bija nodarbināts valsts pārvaldē,

proti, sociālās aprūpes iestādē bija tās vadītājs. Viņš vēlas

apvienot šo amatu ar novada domes deputāta pienākumu pildīšanu.

Tomēr personai nedz no Satversmes, nedz citām nacionālajām un

Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām neizriet

tiesības prasīt, lai tai tiktu atļauts vienlaikus ieņemt vairākus

amatus valsts pārvaldes ietvaros. Pieteikuma iesniedzējs lūdz uz

viņu attiecināt izņēmumu, ko likumdevējs noteicis valsts

pārvaldes ietvaros.

Likumdevējam ir ne vien rīcības brīvība, bet arī pienākums

organizēt valsts pārvaldes darbu, ievērojot Satversmē ietvertās

vērtības, varas dalīšanas principu un labas pārvaldības principu.

Vienlīdzības principa kontekstā, nosakot likumdevēja rīcības

brīvības robežas valsts pārvaldes organizēšanā, jāizvērtē tas,

vai likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi. Lai to pārbaudītu,

Satversmes tiesa vērtēs, vai apstrīdētajai normai ir objektīvs

pamatojums, proti, vai apstrīdētajai normai ir leģitīms mērķis,

vai apstrīdētā norma pieņemta, ievērojot labas likumdošanas

principu, un izvēlēta, balstoties uz objektīviem kritērijiem, vai

apstrīdētā norma sasniedz leģitīmo mērķi un nav acīmredzami

nesamērīga.