3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto

aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Saeima norāda, ka apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi

pret deputātiem, kuri vada pašvaldības sociālās palīdzības

funkciju veicošu iestādi, un deputātiem, kuri vada likuma

"Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 4., 5. un

6. punktā paredzētās funkcijas veicošas iestādes.

Apstrīdētās normas pieņemšanas laikā Saeimas Valsts pārvaldes un

pašvaldības komisijā un darba grupā bijušas plašas diskusijas par

šīs normas saturu un nepieciešamajiem amatu savienošanas

ierobežojumiem. Turklāt komisija pie šā jautājuma atgriezusies

pēc tiesībsarga atzinuma pārbaudes lietā Nr. 2013-142-26K.

Tomēr komisijas locekļi neesot vienojušies par apstrīdētās normas

grozīšanu.

Ierobežojums noteikts, lai aizsargātu demokrātisku valsts

iekārtu un nodrošinātu to, ka pašvaldības iestāžu vadītāji savu

pienākumu pildīšanā ir politiski neitrāli. Pašvaldības domei esot

padotas pārējās pašvaldības iestādes, bet šīs padotības

attiecības nevarētu tikt efektīvi īstenotas, ja domes deputāti

vienlaikus būtu arī iestāžu vadītāji. Ierobežojums esot vērsts uz

interešu konflikta novēršanu, pašvaldības efektīvāku pārraudzību

un labas pārvaldības principa īstenošanu.

Izņēmumi no amatu savienošanas ierobežojumiem apstrīdētajā

normā esot noteikti, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt

efektīvu pašvaldības - jo īpaši to pašvaldību, kuru iedzīvotāju

skaits ir neliels, - darbību. Izvēloties iestādes, uz kurām tiktu

attiecināti izņēmumi no amatu savienošanas ierobežojumiem, esot

ņemts vērā tas, ka likuma "Par pašvaldībām"

15. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā paredzētās

funkcijas ir vērstas uz visiem pašvaldības iedzīvotājiem, bet

sociālās palīdzības funkcija - uz sociāli mazāk aizsargātajiem

sabiedrības locekļiem, turklāt skarot tos tieši un individuāli.

Līdzīgs ierobežojums esot paredzēts arī Bāriņtiesu likuma

15. pantā.

Likumdevēja izraudzītie amatu savienošanas ierobežojumi esot

piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, turklāt neesot tādu mazāk

ierobežojošu līdzekļu, ar kuriem leģitīmo mērķi varētu sasniegt

līdzvērtīgā kvalitātē. Tiekot veicināta efektīva pašvaldības

sociālās palīdzības funkciju realizējošo iestāžu pārraudzība un

darbības kontrole. Izņēmumu attiecināšana arī uz sociālo funkciju

pakļautu šīs funkcijas izpildi interešu konflikta riskam.

Savukārt izņēmumu atcelšana varētu apdraudēt iespēju nodrošināt

pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvību domē. Valstij esot

liela rīcības brīvība, nosakot valsts dienestā esošajām

amatpersonām ierobežojumus attiecībā uz amatu savienošanu valsts

pārvaldes ietvaros.

Personai, kandidējot pašvaldības vēlēšanās, jau iepriekš esot

zināmi attiecīgo amatu savienošanas nosacījumi, un tā varot

plānot savu rīcību. Turklāt apstrīdētā norma neliedzot personai

tiesības uz darbu valsts pārvaldē, bet gan sabiedrības interesēs

ierobežojot iespējas izpildvaras ietvaros ieņemt divus

savstarpējas pakļautības attiecībās esošus amatus. Līdz ar to

sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā normā noteiktā ierobežojuma

esot lielāks nekā indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm

nodarītais kaitējums.