4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu

ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, vienādos un pēc noteiktiem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas personas, kuras ir

deputāti un vienlaikus vada pašvaldības iestādi, kas realizē kādu

no pašvaldības autonomajām funkcijām. Apstrīdētā norma paredzot

atšķirīgu attieksmi pret tiem deputātiem, kuri vada pašvaldības

iestādi, kas ir atbildīga par likuma "Par pašvaldībām"

15. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā paredzēto

funkciju izpildi.

Apstrīdētās normas mērķis esot novērst interešu konfliktu

valsts amatpersonas darbībā. Tā esot piemērota šā leģitīmā mērķa

sasniegšanai, jo nodrošinot to, ka pašvaldības domes deputāti -

lēmējinstitūcijas locekļi - vienlaikus neīsteno arī pašvaldības

iestāžu administratīvo vadību. Tomēr šo leģitīmo mērķi būtu

iespējams sasniegt arī ar saudzējošākiem līdzekļiem. Proti, amatu

savienošanu varētu atļaut arī tiem pašvaldības domes deputātiem,

kuri vada pašvaldības iestādi, kas realizē likuma "Par

pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 7. punktā

minēto funkciju, jo objektīva atšķirība ar jau spēkā esošajiem

izņēmumiem attiecībā uz interešu konflikta riskiem neesot

saskatāma.

Vajagot būt skaidri saprotamam, kāpēc vispār tiek noteikti

izņēmumi no amatu savienošanas ierobežojumiem. Ja pēc būtības

sabiedrības interesēs ir nepieļaut to, ka viena persona ieņem

divus savstarpējā pakļautībā esošus amatus izpildvaras ietvaros,

tad šādam aizliegumam būtu jāattiecas uz jebkuru personu. Ja

viena un tā pati persona vada jebkuru no pašvaldības iestādēm un

vienlaikus ir pašvaldības domes deputāts, tad pastāvot potenciāls

interešu konflikta risks, un nebūtu pareizi to iedalīt vieglāk

vai grūtāk pārvaldāmā riskā. Piemēram, izglītības iestādes

vadītājs, vienlaikus būdams arī pašvaldības deputāts, varot tieši

vai netieši sekmēt paša vadītās izglītības iestādes ēku

renovāciju vai dalību Eiropas Savienības struktūrfondu konkursos.

Šādos gadījumos interešu konflikta risks varot būt lielāks nekā

tad, kad tiek pieņemts individuāls uz kādu sociāli mazaizsargātu

personu attiecināts lēmums par sociālās palīdzības piešķiršanu.

Tāpat neesot pamatots arguments par cilvēkresursu trūkumu mazajās

pašvaldībās, ciktāl no tā izriet nepamatoti atšķirīga attieksme

pret personām, kas atrodas vienādos un salīdzināmos

apstākļos.

Ņemot vērā likuma "Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā" mērķi, būtu vērtējams, vai

pašvaldības domes deputāta amata savienošana ar jebkādas

pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu atbilst

šim mērķim.