Par likuma "Par pašvaldībām" 38. panta otrās daļas 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - PROVIDUS asociētais

pētnieks Dr. sc. pol. Valts Kalniņš -

norāda, ka amatu savienošanas ierobežojumi ir uzskatāmi par

preventīvu līdzekli bīstamāko interešu konflikta risku

mazināšanai. Saskaņā ar Eiropas Padomes Amatpersonu rīcības

kodeksa paraugu (sk.: Pielikums Ministru komitejas

rekomendācijai dalībvalstīm Nr. R (2000) 10 par amatpersonu

rīcības kodeksiem) valsts amatpersona nedrīkst ieņemt jebkādu

amatu, kas nav savietojams ar tās kā amatpersonas pienākumu

pienācīgu izpildi vai tai traucē šos pienākumus pildīt. Līdzīgi

amatu savienošanas pieļaujamības kritēriji, tostarp tāds

kritērijs kā atbilstība ētikas normām, noteikti arī likuma

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā" 6. panta otrajā daļā.

Pašvaldības domes deputāts, būdams domes sastāvā, piedaloties

tādu lēmumu pieņemšanā, kuri attiecas uz pašvaldības iestādēm,

piemēram, balsojot par pašvaldības budžetu, pašvaldības iestāžu

reorganizēšanu, iestāžu vadītāju un citu pašvaldības amatpersonu

un darbinieku atlīdzības noteikšanu. Šādos gadījumos jārēķinās ar

visai lielu varbūtību, ka deputāta lēmumu ietekmēs viņa kā

konkrētās pašvaldības iestādes vadītāja personiskā vai mantiskā

ieinteresētība.

Viens no šādā situācijā iespējamā interešu konflikta

risinājumiem esot tāds, ka deputāts nepiedalās attiecīgo domes

lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā. Tomēr likumdevējs neesot

paredzējis deputātam šādu atturēšanās pienākumu gadījumos, kad

tiek pieņemti ārēji normatīvie akti vai politiski lēmumi. Turklāt

daudzu pašvaldību domju deputātu skaits jau tā esot neliels un

deputātu nepiedalīšanās domes lēmumu pieņemšanā varot negatīvi

ietekmēt šo lēmumu leģitimitāti un traucēt domes darbu. Otrs

risinājums esot aizliegums domes deputātam ieņemt citus amatus,

attiecībā uz kuriem zināms, ka amatu savienošana, visticamāk,

izraisīs interešu konfliktus. Šī esot patlaban likumā ietvertā

pieeja.

Jautājumā par to, vai apstrīdētajā normā ir pamatoti noteikti

izņēmumi no amatu savienošanas ierobežojumiem, V. Kalniņš

pievienojas Saeimas atbildes rakstā ietvertajiem argumentiem un

papildus norāda, ka būtu jāraugās, lai tiesību normas bez pamata

nevājinātu konkrētās profesijās, jomās vai nozarēs to pārstāvju

pašu noteiktās ētikas normas. Nelielās pašvaldībās amatu

savienošanas ierobežojumi ar plašu tvērumu varot novest pie tā,

ka būs grūti piesaistīt pietiekami daudz atbilstošas

kvalifikācijas personu visiem pašvaldības amatiem. Tāpēc būtu

vērts veidot lielākas pašvaldības.

Kaut gan iestādes vadītāja amats pēc sava rakstura atšķiroties

no likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā" noteiktajiem izņēmumiem attiecībā uz

pedagoga, zinātnieka, ārsta un profesionāla sportista amata vai

radošā darba, likumdevējs šajās jomās acīmredzot saskatot mazāku

interešu konflikta risku nekā citās, un tas liecinot par zināmu

likumdevēja pieejas konsekvenci.

Secinājumu

daļa