10. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas

Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu

katedras profesors Dr. iur. Kaspars Balodis

- norāda, ka Direktīvas 2006/112/EK 183. pantā ir

noteiktas dalībvalstu vispārīgas tiesības izvēlēties veikt PVN

pārmaksas atmaksāšanu vai pārcelšanu uz nākamo periodu, kā arī

noteikt, ka šādas darbības nav veicamas, ja pārmaksas summa ir

nenozīmīga. Direktīva 2006/112/EK nenosakot nedz PVN

pārmaksas apmēru, kas būtu atzīstams par nenozīmīgu, nedz arī

termiņu, kādā būtu īstenojama PVN pārmaksas atmaksāšana vai kas

būtu atzīstams par saprātīgu. Līdz ar to neesot saskatāms

pamatojums viedoklim, ka apstrīdētās normas ir pretrunā ar

Direktīvas 2006/112/EK 183. pantu. Nodokļu

neitralitātes princips neatklājot jēdziena "saprātīgs

termiņš" saturu. EST spriedumi, uz kuriem atsaucas

Pieteikuma iesniedzēja, apstiprinot to, ka termiņa saprātīgums

vērtēts atkarībā no konkrētās lietas faktiskajiem un tiesiskajiem

apstākļiem.

Gan Satversmes tiesa, gan EST esot atzinusi, ka nepamatotu

maksājumu atgūšanas mērķis ir neitralizēt finanšu slogu un risku

nodokļu maksātājam, kas nav preces vai pakalpojuma gala saņēmējs.

Turklāt Satversmes tiesa esot atzinusi valsts ievērojamo rīcības

brīvību nodokļu jomā. Tomēr pārmaksātā nodokļa atmaksāšanas

kārtības un termiņu regulēšanā šī rīcības brīvība esot šaurāka

nekā tad, kad likumdevējs nosaka pašu nodokļa maksāšanas

pienākumu. Likumdevējam vajagot ar īpašu rūpību izvērtēt

samērīgumu, jo valsts, noteiktu laiku paturot PVN pārmaksu,

gūstot labumu no nodokļu maksātāja īpašuma - viņa finanšu

līdzekļiem.

Apstrīdētās normas pieļaujot tādu situāciju, ka valsts rīcībā

ilgstoši paliek nodokļu maksātāja finanšu līdzekļi un viņš ir

spiests nesamērīgi garā laika posmā - ilgāk par 10 mēnešiem -

uzņemties ekonomisko slogu, kas nav samērojams ar sabiedrības

ieguvumu. Tas varot negatīvi ietekmēt nodokļu maksātāja

saimniecisko darbību, citstarp apdraudēt tās normālu norisi.

Turklāt šāds finanšu slogs daudziem nodokļu maksātājiem varot

radīt arī zaudējumus. Samērīguma izvērtējumā neesot nozīmes tam,

ka pārceļamā PVN pārmaksa nepārsniedza 8000 latu. Arī finanšu

līdzekļiem, kuru apmērs ir ievērojami mazāks par minēto summu,

varot būt nozīme nodokļu maksātāja saimnieciskajā darbībā. Līdz

ar to apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums

neesot samērīgs un tās neatbilstot Satversmes 105.pantam.