Par likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) 12. panta 12.3 un 12.5 daļas, ciktāl tās ierobežo tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - zvērināta advokāte

Sandija Novicka - uzskata, ka pieteikumā atspoguļotā faktiskā

situācija ir pretrunā ar Direktīvas 2006/112/EK

183. panta pirmo daļu un nodokļu neitralitātes principu.

No EST atziņām izrietot secinājums, ka vienu gadu garš vai

garāks atmaksāšanas termiņš nav uzskatāms par saprātīgu un

neatbilst nodokļu neitralitātes principam. Arī 10 mēnešu termiņš

neesot uzskatāms par saprātīgu. Tas esot pietiekami ilgs periods,

lai no aprites izņemtie naudas līdzekļi varētu radīt vērā ņemamu

ietekmi uz nodokļu maksātāja naudas plūsmu un kavēt viņa

saimniecisko darbību. Turklāt šāds termiņš vairāk nekā trīs

reizes pārsniedzot trīs mēnešus, kurus EST atzinusi par saprātīgu

termiņu, kas ietilpstot dalībvalstu autonomijā, nosakot PVN

pārmaksas atmaksāšanas kārtību. Tā kā apstrīdētajās normās

noteiktā kārtība piemērojama vienīgi PVN pārmaksai līdz

8000 latu, apstrīdētās normas neesot piemērotas nodokļu

nemaksāšanas novēršanai. Savukārt nepieciešamība veikt

administratīvas darbības nodokļa pareizai iekasēšanai vai PVN

krāpšanas novēršanai šādu termiņu nevarot attaisnot.

Saskaņā ar apstrīdētajām normām par 8000 latu mazākas PVN

pārmaksas atmaksāšana varot tikt atlikta līdz pat 14 mēnešiem,

nemaksājot nodokļu maksātājam nokavējuma procentus. Tādējādi

nodokļu maksātājs esot spiests uzņemties PVN nastu pretēji

nodokļu neitralitātes principam. Saimnieciskās darbības veicējiem

un komersantiem ar nelielu apgrozījumu vai ierobežotu naudas

plūsmu šādas naudas summas nepieejamība varot apgrūtināt

norēķināšanos ar piegādātājiem vai darba ņēmējiem. Atbilstoši

Direktīvas 2006/112/EK 183. panta otrajai daļai dalībvalstis

varot neveikt PVN pārmaksas atmaksāšanu vai pārcelšanu gadījumos,

kad pārmaksa ir nenozīmīga. Tomēr par nenozīmīgu šīs normas

izpratnē varot uzskatīt tikai tādu PVN pārmaksu, kuras apstrādei

un atmaksai valsts patērētie resursi būtu vērtīgāki par

atmaksājamo summu. Nodokļu maksātājam būtu nodrošināmas tiesības

saņemt atpakaļ PVN pārmaksu ne vēlāk kā triju mēnešu laikā.

Pretējā gadījumā tam būtu maksājami atbilstoši nokavējuma

procenti. No apstrīdētajām normām izrietošais atmaksāšanas

termiņš neesot samērojams ar nodokļu maksātājam radīto finanšu

risku.