13. pants

Satversmes 105. pants paredz visaptverošu

mantiska rakstura tiesību garantiju. Satversmes 105. panta

pirmie trīs teikumi aptver personas īpašuma tiesības kā visas

mantiska rakstura tiesības, kuras persona var netraucēti izlietot

par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas, kā arī

nosaka īpašnieka sociālo pienākumu pret sabiedrību - neizmantot

īpašumu pretēji sabiedrības interesēm - un paredz, ka īpašuma

tiesības var tikt ierobežotas (sal. sk. Satversmes tiesas

2016. gada 15. novembra sprieduma lietā

Nr. 2015-25-01 10. un 10.2. punktu). Satversmes

105. panta pirmajos trijos teikumos noteiktās tiesības uz

īpašumu var ierobežot, ja vien ierobežojumi ir noteikti ar likumu

leģitīma mērķa labad un ir samērīgi ar šo mērķi (sal. sk.,

piem., Satversmes tiesas 2016. gada 15. novembra

sprieduma lietā Nr. 2015-25-01 10.2. punktu).

Līdz ar līguma par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai

ratifikāciju Eiropas Savienības tiesības ir kļuvušas par

neatņemamu Latvijas tiesību sistēmas sastāvdaļu. Tādējādi Eiropas

Savienības tiesību akti un EST judikatūrā nostiprinātā to

interpretācija ir jāņem vērā, noskaidrojot nacionālo normatīvo

aktu saturu un piemērojot tos (sal. sk. Satversmes tiesas

2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā

Nr. 2007-11-03 24.2. punktu). Attiecīgi

likumdevējam, pieņemot tiesību normas, it īpaši tādas normas, ar

kurām nacionālajā tiesību sistēmā tiek ieviestas Eiropas

Savienības direktīvu prasības, ir jāievēro vispārējie tiesību

principi un citas Satversmes normas, kā arī Eiropas Savienības

tiesību principi. Satversmes tiesa jau iepriekš ir vērtējusi

Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietverto īpašuma

tiesību tvērumu kopsakarā ar Eiropas Savienības tiesībām un EST

judikatūru (sk., piem., Satversmes tiesas 2015. gada

13. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014-36-01

15.-22. punktu).

Arī apstrīdētās normas tika pieņemtas, ieviešot Eiropas

Savienības direktīvas prasības. No 2009. gada 1. decembra

likuma "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības

nodokli"" anotācijas izriet, ka tas izstrādāts saskaņā

ar Direktīvas 2006/112/EK 183. pantu

(sk. likumprojekta Nr. 1545/Lp9 "Grozījumi

likumā "Par pievienotās vērtības

nodokli"" anotācijas 2. punktu).

Līdz ar to apstrīdēto normu

atbilstība Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem ir

pārbaudāma, ievērojot no Direktīvas 2006/112/EK 183. panta

izrietošos principus.