17. pants

Satversmes tiesai jāpārbauda, vai šis

ierobežojums ir noteikts ar likumu, vai tam ir leģitīms mērķis un

vai tas ir samērīgs ar šo mērķi. Lai izvērtētu, vai pamattiesību

ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, ir

jāpārbauda:

1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

paredzēto kārtību;

2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams

atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai

persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu

saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas, kā arī vai likums

nodrošina aizsardzību pret tā patvaļīgu piemērošanu

(sk., piem., Satversmes tiesas 2015. gada

8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01

14. punktu).

Pieteikuma iesniedzēja nav norādījusi tādus apstrīdēto normu

pieņemšanas un izsludināšanas vai skaidrības aspektus, kas ļautu

apšaubīt to, ka šajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums

ir noteikts ar likumu.

Apstrīdētās normas ir pieņemtas ar 2009. gada

1. decembra likumu "Grozījumi likumā "Par

pievienotās vērtības nodokli"". Attiecīgais

likumprojekts tika izskatīts divos lasījumos kā steidzams, un

likums tika pieņemts un izsludināts oficiālajā izdevumā

"Latvijas Vēstnesis" Satversmē un Saeimas kārtības

rullī noteiktajā kārtībā. No lietas materiāliem izriet, ka

apstrīdētās normas pirms katra lasījuma tika apspriestas Saeimas

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs. Apstrīdētās normas

ir pietiekami skaidri formulētas, un to piemērošanas sekas ir

paredzamas.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.