5. pants

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija

- uzsver, ka apstrīdētās normas pieņemtas saskaņā ar Eiropas

Savienības tiesībām un Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu

atziņām ekonomiskās krīzes apstākļos, kad sevišķi svarīga bija

valsts budžeta aizsardzība pret nodokļu nemaksāšanu un

izkrāpšanu.

Apstrīdētajās normās noteiktā kārtība ļaujot VID sistēmiski

pārbaudīt PVN deklarācijās uzrādītās pārmaksas pamatotību, lai

aizsargātu valsts budžeta intereses. To, vai PVN ir korekti

nomaksāts, VID varot konstatēt taksācijas gada beigās, saņemot

pēdējo PVN deklarāciju un gada deklarāciju, ja nodokļu maksātājam

tāda jāsniedz. PVN pārmaksas pārcelšana esot paša nodokļu

maksātāja interesēs, jo tā tiekot izmantota viņa nodokļu un citu

valsts noteikto maksājumu parādu nomaksai, ja viņam šādi parādi

radušies. Turklāt esot noteikti īpaši gadījumi, kad pārmaksātā

PVN summa atmaksājama uzreiz pēc taksācijas perioda beigām.

Tādējādi ar apstrīdētajām normām neesot radīts nesamērīgs slogs

nodokļu maksātājam un vienlaikus esot nodrošināta valsts budžeta

interešu aizsardzība.

Dalībvalstīm esot zināma autonomija PVN pārmaksas atmaksāšanas

noteikumu izstrādē - ar nosacījumu, ka atmaksa tiek veikta

saprātīgā termiņā, neradot nodokļu maksātājam finanšu risku. Tā

kā VID PVN pārmaksas rašanās pamatotību vērtē ne tikai pēc

taksācijas perioda, bet arī pēc taksācijas gada beigām, labums,

ko sabiedrība iegūst, esot samērojams ar nodokļu maksātāja

īpašuma tiesību ierobežojumu. Turklāt EST neesot nolēmusi, ka

vienu gadu garš taksācijas periods būtu uzskatāms par

nesamērīgu.

Pamatojoties uz ekonomiskiem apsvērumiem, likumā "Par

pievienotās vērtības nodokli" esot noteikti gadījumi, kad

PVN pārmaksa bija atmaksājama pēc attiecīgā taksācijas perioda,

tai skaitā gadījums, kad tā pārsniedza noteiktu apmēru. Tas, ka

šis apmērs laika gaitā ticis samazināts, liecinot par to, ka VID

ir stiprinājis savu kapacitāti un uzlabojis riska analīzes

sistēmu. Tādējādi apstrīdētās normas sasniedzot savu leģitīmo

mērķi, bet nodokļu maksātāja tiesības tiekot ierobežotas arvien

mazāk.

Apstrīdētās normas nodokļu maksātājam nodrošinot iespēju

pienācīgi un pilnībā atgūt pārmaksāto PVN summu saprātīgā termiņā

un neradot tam finanšu risku. Līdz ar to tās atbilstot Satversmes

105. panta pirmajiem trim teikumiem.