Par likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) 12. panta 12.3 un 12.5 daļas, ciktāl tās ierobežo tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam 7. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Nodokļu

konsultantu asociācija - piekrīt Pieteikuma iesniedzējas

argumentiem, tomēr uzsver: lai gan Pieteikuma iesniedzēja un

Saeima kā apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmo mērķi norāda nodokļu un nodevu nemaksāšanas riska

novēršanu un to efektīvu iekasēšanu, PVN pārmaksa saskaņā ar

apstrīdētajām normām tiek aizturēta arī tad, ja nodokļu

maksātājam nav nodokļu vai citu valsts noteiktu maksājumu

parādu.

Saskaņā ar apstrīdētajām normām aizturama esot vienīgi tāda

PVN pārmaksa, kas nepārsniedz 8000 latu. Minētais regulējums

pirmšķietami varot liecināt par to, ka nodokļu nemaksāšanas risks

samazinās, palielinoties PVN pārmaksas apmēram, taču faktiski

esot otrādi. Tādēļ PVN pārmaksas aizturēšanas mērķis esot nevis

nodokļu nemaksāšanas riska mazināšana, bet gan VID administratīvā

sloga mazināšana un mākslīga PVN iekasēšanas rādītāju uzlabošana.

Apstrīdētās normas nesasniedzot savu leģitīmo mērķi, tādēļ

nodokļu maksātāja tiesību aizskārums neesot samērīgs ar

sabiedrības gūto labumu. Apstrīdētajās normās noteiktā

pamattiesību ierobežojuma samērīgums esot jāvērtē relatīvi, nevis

absolūti, jo vienam uzņēmumam 8000 latu varot būt

ievērojama, bet citam - nenozīmīga summa.

Aizturētā PVN pārmaksa esot garantija tam, ka nākotnē gaidāmie

kārtējie nodokļu un nodevu maksājumi tiks veikti. Nodokļu

maksātājs, kuram PVN pārmaksa nerodas, šādu garantiju nesniedzot.

Tādēļ nodokļu maksātājam, kuram PVN pārmaksa ir radusies, par tās

aizturēšanu būtu dodama kompensācija procentu maksājuma veidā.

Ekonomiskais slogs, kas saistīts ar PVN pārmaksas iesaldēšanu,

dažādos saimnieciskās darbības posmos varot būtiski atšķirties.

PVN pārmaksa būtu aizturama viena taksācijas perioda ietvaros,

bet gadījumā, kad tā tiek pārcelta uz laiku, kas pārsniedz vienu

taksācijas periodu, būtu izmaksājama kompensācija procentu

maksājuma veidā. Sniedzot garantiju un nesaņemot par to

kompensāciju, nodokļu maksātājs uzņemoties finanšu slogu šīs

garantijas apmērā, bet tas neatbilstot nodokļu neitralitātes

principam un Direktīvas 2006/112/EK 183. pantam, kas

pieļaujot PVN pārmaksas pārcelšanu tikai uz vienu taksācijas

periodu, nevis uz vairākiem taksācijas periodiem, kuri var

pārsniegt pat 12 mēnešus.