Par likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) 12. panta 12.3 un 12.5 daļas, ciktāl tās ierobežo tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Finanšu un

grāmatvedības nodaļas lektore Mg. oec.

Līga Leitāne - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst

nodokļu neitralitātes principam un ar tām radītais pamattiesību

ierobežojums nav samērīgs. Pieteikumā atspoguļotā faktiskā

situācija neatbilstot Direktīvas 2006/112/EK

183. pantam, jo nodokļu maksātājam tiekot radīts finanšu

risks, kas nekādi netiekot kompensēts, un laiks, uz kuru tiek

aizturēta PVN pārmaksa, pārsniedzot taksācijas perioda

garumu.

Saskaņā ar apstrīdētajām normām PVN pārmaksa tiekot atmaksāta

vēlāk par saprātīgu ekonomiskajās attiecībās piemērojamo norēķinu

laiku. PVN pārmaksa no ekonomikas viedokļa esot debitora parāds,

bet praksē debitora parādiem tiekot piemērots triju mēnešu

norēķinu periods. Turklāt PVN pārmaksas aizturēšanas gadījumā

netiekot maksāti procenti par šā resursa izmantošanu. Apstrīdētās

normas radot nevienlīdzīgas attiecības starp valsti un nodokļu

maksātāju, jo nodokļu maksātāja īpašums - aktīvs - nevarot tikt

izmantots ekonomiskajā darbībā un nodokļu maksātājs nesaņemot par

to kompensāciju, savukārt valsts varot šo aktīvu izmantot savu

funkciju veikšanai un nemaksāt par kapitāla izmantošanu,

atsaucoties uz nākotnē gaidāmiem nodokļu maksājumiem. Jo ilgāk

tiek aizturēta PVN pārmaksa, nemaksājot par to kompensāciju, jo

ilgstošāks un smagāks esot nodokļu maksātājam radītais

ekonomiskais slogs.