Par likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 1.panta ceturtās daļas vārdu "vai citiem atribūtiem" un "kā arī mutvārdos izteikti atsevišķi saukļi, lozungi vai uzrunas", 9.panta pirmās daļas, 12.panta trešās daļas 1.punkta vārdu "kārtības uzturētājiem", 13.panta otrās daļas vārdu "un gājēju", 14.panta sestās daļas otrā teikuma, 15.panta ceturtās daļas vārdu "ne agrāk kā 10 dienas un", 16.panta un 18.panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 103.pantam, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11.pantam un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 21.pantam

11. pants
, ne arī Pakta 21.pants expressis verbis šo

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

jautājumu neizšķir, proti, pulcēšanās brīvības īstenošanas

kārtības noteikšana tiek atstāta dalībvalstu ziņā.

Eiropas Cilvēktiesību komisija,

interpretējot Konvencijas 11.pantu, ir secinājusi, ka atļauju

sistēmas noteikšana pati par sevi nenozīmē šā panta pārkāpumu, ja

vien šī sistēma ir attaisnojama [sk.: Appl 8191/78,

Rassemblement Jurassien Unitė v Switzerland, 17 DR 93

(1979)].

Turpretī Pakta piemērošanas praksē

ir izkristalizējusies atziņa, ka prasība saņemt iepriekšēju

atļauju neatbilst Pakta 21.pantam. Apvienoto Nāciju Organizācijas

Cilvēktiesību komiteja noslēguma secinājumos vairākkārt

atsevišķām valstīm ir norādījusi, ka atļauju sistēma nelabvēlīgi

ietekmē pulcēšanās brīvības īstenošanu, un ieteikusi šajā jomā

veikt uzlabojumus [sk., piemēram, Apvienoto Nāciju

Organizācijas Cilvēktiesību komitejas noslēguma secinājumus par

Korejas Republikas (A/47/40 (1992) 113, §§ 517 - 518), Tanzānijas

(A/48/40, vol. I (1993) 35, §§ 185, 188) un Baltkrievijas

(A/53/40, vol. I. (1998) 26, §§ 145, 154) ziņojumu par Paktā

paredzēto saistību izpildi].

Latvijai saistošās starptautisko

tiesību normas un to piemērošanas prakse neliecina par obligātu

valsts pienākumu atteikties no atļauju sistēmas pulcēšanās

brīvības īstenošanā. Savukārt Satversmes 103.pantā ir izdarīta

izvēle par labu paziņošanas sistēmai (sk.šā sprieduma

19.punktu).

Atļauju sistēmu pulcēšanās

brīvības īstenošanā var ieviest, tikai izdarot grozījumus

Satversmes 103.pantā. Paziņošanas sistēma nodrošina personai

plašākas iespējas īstenot attiecīgo pamattiesību nekā atļauju

sistēma. Šajā gadījumā jāsecina, ka Satversme garantē plašāku

pamattiesības aizsardzību.

21. Sapulču likumā

expressis verbis nav paredzēts personas pienākums saņemt

atļauju pulcēšanās brīvības īstenošanai.

Secinājums, ka ir nepieciešama

atļauja, izriet no Sapulču likuma 16.pantā lietotā jēdziena

"izziņa, kas apliecina, ka pašvaldībai nav iebildumu pret

pasākuma rīkošanu", jo šādas izziņas esamība ir pulcēšanās

brīvības īstenošanas priekšnoteikums. Arī Sapulču likuma III