6. pants

Pieaicinātās personas - Tieslietu ministrijas - pārstāve

Tieslietu ministrijas Eiropas Kopienu tiesas departamenta

direktore Kristīne Drēviņa norādīja, ka Tieslietu ministrija

pievienojas Saeimas paustajam viedoklim, ka apstrīdētās normas

neietver Satversmes 1., 83. un 107. pantā noteikto tiesību

aizskārumu.

K. Drēviņa uzsvēra, ka tiesneša amats vēl aizvien ir

pietiekami prestižs, pietiekami labi atalgots un apveltīts ar

pietiekamām sociālajām garantijām. Tāpēc neesot pamata uzskatīt,

ka tiesneši atstās savu amatu atalgojuma dēļ. To apliecinot arī

vairāki skaitļi: pēc pašu vēlēšanās no amata 2007. gadā atbrīvoti

12 tiesneši, 2008. gadā - septiņi, turpretim kritiskajā 2009.

gadā - tikai divi tiesneši, bet 2010. gadā līdz šim pēc paša

vēlēšanās ir atbrīvots viens tiesnesis. Kopš 2009. gada 4. jūnija

līdz tiesas sēdes dienai esot iecelti deviņi jauni tiesneši.

Notikušajos konkursos uz vienu tiesneša amatu esot pieteikušies

vidēji 4,36 kandidāti.

Pašreiz ļoti strauji samazinoties arī citu augsti kvalificētu

juristu ienākumi. Piemēram, notāra mēneša vidējā amatalga 2009.

gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu samazinājusies par 29

procentiem. Savukārt Tieslietu ministrijas valsts sekretāra

amatalga kopš 2008. gada novembra esot samazinājusies par 40

procentiem. Vidēji Tieslietu ministrijā alga esot samazināta par

29 procentiem, vadošajam personālam - par 30 procentiem un

nevienam darbiniekam alga neesot samazināta mazāk kā par 20

procentiem.

K. Drēviņa norādīja, ka pienākums konsultēties ar tiesu varu

tika izpildīts, piemēram, 2009. gada 6. martā tika organizētas

sanāksmes ar rajonu tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem,

tiesnešu atalgojuma jautājums tika apspriests ikgadējā Tiesnešu

konferencē, kuras dalībnieki citastarp vienojās par to, ka savu

pārstāvi turpmākām sarunām nedeleģēs, un uzsvēra līdzšinējo labo

sadarbību ar Tieslietu ministriju. Šajā konferencē esot pieņemts

aicinājums Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam,

kurā apliecināta tiesnešu gatavība solidāri piedalīties

ekonomiskās krīzes pārvarēšanā.

2009. gada 19. maijā tieslietu ministrs aicinājis rajonu tiesu

un apgabaltiesu priekšsēdētājus uz sarunu par ekonomisko

situāciju valstī un budžeta izdevumu samazinājuma ietekmi uz

tiesu darbu. Savukārt 21. septembrī Tieslietu ministrija

rakstveidā informējusi tiesas par Ministru kabineta izteikto

aicinājumu veikt solidāru samazinājumu un lūgusi tiesu

priekšsēdētājus sniegt priekšlikumus, kā vislabāk to īstenot.

Turklāt 2009. gada 13. un 16. oktobrī Ministru kabinets pieņēmis

zināšanai Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka senatora P.

Gruziņa izteiktos iebildumus pret tiesneša amata iekļaušanu

vienotajā atalgojuma sistēmā, tāpēc attiecīgo algu samazinājumu

ietvēris likumā "Par tiesu varu".

K. Drēviņa uzsvēra, ka Tieslietu ministrija ir izskatījusi arī

vairākus alternatīvos risinājumus. Piemēram, neesot atbalstīts

tiesnešu atalgojuma samazinājums par 20 vai 30 procentiem, esot

plānots atslogot tiesas. Turklāt esot palielinātas valsts

nodevas, un šis pasākums ļāvis iekasēt papildu 1,5 miljonus latu.

Minētie līdzekļi esot novirzīti tiesnešu darba samaksas

samazināšanai pēc iespējas saudzīgākā veidā.

Tieslietu ministrijas pārstāvis valsts sekretārs Mārtiņš

Lazdovskis vērsa uzmanību uz to, ka tiesnešu atalgojuma

samazinājums bija Tieslietu ministrijas budžeta samazinājuma

neatņemama sastāvdaļa. Nesamazinot tiesnešu atalgojumu, nebūtu

iespējams nodrošināt Tieslietu ministrijas funkciju īstenošanu

piešķirtā budžeta ietvaros.