6. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pieaicinātās personas - Tieslietu ministrijas - pārstāve
Tieslietu ministrijas Eiropas Kopienu tiesas departamenta
direktore Kristīne Drēviņa norādīja, ka Tieslietu ministrija
pievienojas Saeimas paustajam viedoklim, ka apstrīdētās normas
neietver Satversmes 1., 83. un 107. pantā noteikto tiesību
aizskārumu.
K. Drēviņa uzsvēra, ka tiesneša amats vēl aizvien ir
pietiekami prestižs, pietiekami labi atalgots un apveltīts ar
pietiekamām sociālajām garantijām. Tāpēc neesot pamata uzskatīt,
ka tiesneši atstās savu amatu atalgojuma dēļ. To apliecinot arī
vairāki skaitļi: pēc pašu vēlēšanās no amata 2007. gadā atbrīvoti
12 tiesneši, 2008. gadā - septiņi, turpretim kritiskajā 2009.
gadā - tikai divi tiesneši, bet 2010. gadā līdz šim pēc paša
vēlēšanās ir atbrīvots viens tiesnesis. Kopš 2009. gada 4. jūnija
līdz tiesas sēdes dienai esot iecelti deviņi jauni tiesneši.
Notikušajos konkursos uz vienu tiesneša amatu esot pieteikušies
vidēji 4,36 kandidāti.
Pašreiz ļoti strauji samazinoties arī citu augsti kvalificētu
juristu ienākumi. Piemēram, notāra mēneša vidējā amatalga 2009.
gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu samazinājusies par 29
procentiem. Savukārt Tieslietu ministrijas valsts sekretāra
amatalga kopš 2008. gada novembra esot samazinājusies par 40
procentiem. Vidēji Tieslietu ministrijā alga esot samazināta par
29 procentiem, vadošajam personālam - par 30 procentiem un
nevienam darbiniekam alga neesot samazināta mazāk kā par 20
procentiem.
K. Drēviņa norādīja, ka pienākums konsultēties ar tiesu varu
tika izpildīts, piemēram, 2009. gada 6. martā tika organizētas
sanāksmes ar rajonu tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem,
tiesnešu atalgojuma jautājums tika apspriests ikgadējā Tiesnešu
konferencē, kuras dalībnieki citastarp vienojās par to, ka savu
pārstāvi turpmākām sarunām nedeleģēs, un uzsvēra līdzšinējo labo
sadarbību ar Tieslietu ministriju. Šajā konferencē esot pieņemts
aicinājums Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam,
kurā apliecināta tiesnešu gatavība solidāri piedalīties
ekonomiskās krīzes pārvarēšanā.
2009. gada 19. maijā tieslietu ministrs aicinājis rajonu tiesu
un apgabaltiesu priekšsēdētājus uz sarunu par ekonomisko
situāciju valstī un budžeta izdevumu samazinājuma ietekmi uz
tiesu darbu. Savukārt 21. septembrī Tieslietu ministrija
rakstveidā informējusi tiesas par Ministru kabineta izteikto
aicinājumu veikt solidāru samazinājumu un lūgusi tiesu
priekšsēdētājus sniegt priekšlikumus, kā vislabāk to īstenot.
Turklāt 2009. gada 13. un 16. oktobrī Ministru kabinets pieņēmis
zināšanai Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka senatora P.
Gruziņa izteiktos iebildumus pret tiesneša amata iekļaušanu
vienotajā atalgojuma sistēmā, tāpēc attiecīgo algu samazinājumu
ietvēris likumā "Par tiesu varu".
K. Drēviņa uzsvēra, ka Tieslietu ministrija ir izskatījusi arī
vairākus alternatīvos risinājumus. Piemēram, neesot atbalstīts
tiesnešu atalgojuma samazinājums par 20 vai 30 procentiem, esot
plānots atslogot tiesas. Turklāt esot palielinātas valsts
nodevas, un šis pasākums ļāvis iekasēt papildu 1,5 miljonus latu.
Minētie līdzekļi esot novirzīti tiesnešu darba samaksas
samazināšanai pēc iespējas saudzīgākā veidā.
Tieslietu ministrijas pārstāvis valsts sekretārs Mārtiņš
Lazdovskis vērsa uzmanību uz to, ka tiesnešu atalgojuma
samazinājums bija Tieslietu ministrijas budžeta samazinājuma
neatņemama sastāvdaļa. Nesamazinot tiesnešu atalgojumu, nebūtu
iespējams nodrošināt Tieslietu ministrijas funkciju īstenošanu
piešķirtā budžeta ietvaros.