Par likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 8. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un 9. panta atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam

netiek attiecināts arī uz izložu un interaktīvo loteriju

1darbību, likumdevējs nenodrošinot leģitīmā mērķa - sabiedrības

2labklājības aizsardzība - sasniegšanu saskanīgā un sistemātiskā

3veidā. Līdz ar to Covid-19 likuma 9. pantā noteiktais interaktīvo

4azartspēļu ierobežojums neatbilstot Līguma par Eiropas Savienības

5darbību 49. pantam.

6SIA "OPTIBET" lūdz atzīt Covid-19 likuma 9. pantu

7par spēkā neesošu no tās pamattiesību aizskāruma rašanās

8brīža.

93.3. Pieteikumu iesniedzējas SIA "Latsson

10Licensing", SIA "Alfor" un SIA "Admirāļu

11klubs" lūdz atzīt Covid-19 likuma 9. pantu, ciktāl tas

12paredz uz šā likuma darbības laiku apturēt azartspēļu

13organizēšanas licenču darbību interaktīvajā vidē un (vai)

14izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, par

15neatbilstošu arī Satversmes 1. pantam.

16Covid-19 likuma 9. pants esot pretrunā ar Satversmes 1. pantā

17ietvertajiem tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības

18principiem. Turklāt Covid-19 likuma 9. pants neatbilstot arī

19Satversmē ietvertajam labas likumdošanas principam. Tātad

20likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, esot pārkāpis

21Satversmes 1. pantu.

22SIA "Latsson Licencing" lūdz attiecībā uz to

23Covid-19 likuma 9. pantu atzīt par spēkā neesošu no tās

24pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

25Pieteikumu iesniedzējas SIA "Alfor" un SIA

26"Admirāļu klubs" ar iepriekšminētajiem argumentiem

27identisku pamatojumu lūdz atzīt visu Covid-19 likuma 9. pantu un

28arī 8. pantu, proti, arī klātienes azartspēļu ierobežojumus, par

29neatbilstošiem Satversmes 1. pantam.

303.4. Pieteikumu iesniedzējas SIA "Alfor" un

31SIA "Admirāļu klubs" norāda, ka apstrīdētās normas

32pārkāpjot arī Satversmes 91. pantā noteikto vienlīdzības

33principu, jo pieļaujot atšķirīgu attieksmi pret Pieteikumu

34iesniedzējām salīdzinājumā ar citām personām, kuras atrodas ar

35Pieteikumu iesniedzējām vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

36salīdzināmos apstākļos.

37Vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodoties azartspēļu un

38izložu organizētāji, tostarp tie, kuri organizē interaktīvās

39azartspēles un izlozes, un pārējie komersanti, kuri savā vārdā

40peļņas gūšanas nolūkā veic komercdarbību, kas saistīta ar

41pakalpojumu sniegšanu vai preču pārdošanu speciāli aprīkotās

42telpās, kur klienti var pulcēties.

43Pirmkārt, apstrīdētās normas paredzot atšķirīgu attieksmi pret

44valsts mēroga izložu organizētāju VAS "Latvijas Loto",

45jo šīs akciju sabiedrības darbība - skaitļu izložu,

46momentloteriju un interaktīvo izložu organizēšana - vispār

47netiekot ierobežota. Eiropas Savienības Tiesa esot atzinusi, ka

48loterijas jeb izlozes un spēļu automātu veiksmes spēles

49spēlētājiem rada vienlīdzīgu potenciālo kaitējumu. Turklāt VAS

50"Latvijas Loto" piedāvātās veiksmes spēles jebkura

51pilngadīga persona bez jebkādiem ierobežojumiem fiziski varot

52iegādāties vairākos desmitos tirdzniecības vietu (piemēram,

53kioskos), kā arī internetā. Šādas atšķirīgas attieksmes

54noteikšanai, citstarp to vērtējot arī no apstrīdēto normu

55leģitīmo mērķu perspektīvas, neesot saprātīga pamata. Vēl jo

56vairāk, šāda rīcība esot atzīstama par nelikumīgi piešķirtu ar

57iekšējo tirgu nesaderīgu valsts atbalstu. Apstrīdēto normu

58piemērošana faktiski radot tādu situāciju, ka spēlētāji ir

59spiesti spēlēt VAS "Latvijas Loto" piedāvātās veiksmes

60spēles, jo viņiem neesot alternatīvas.

61Otrkārt, apstrīdētās normas paredzot atšķirīgu attieksmi pret

62azartspēļu organizētājiem salīdzinājumā ar citiem komersantiem.

63Neesot rodams pamatojums tam, kāpēc tieši azartspēļu

64organizēšanas vietās nebūtu pietiekami ar tādiem pašiem drošības

65pasākumiem, kādi kopumā paredzēti Covid-19 izplatības

66novēršanai.

67Tādējādi apstrīdētās normas paredzot tādu atšķirīgu attieksmi,

68kura nevarot tikt attaisnota, un līdz ar to neatbilstot

69Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

70SIA "Alfor" un SIA "Admirāļu klubs" lūdz

71apstrīdētās normas atzīt par spēkā neesošām no Pieteikumu

72iesniedzēju pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

733.5. SIA "Alfor", SIA "Admirāļu

74klubs", SIA "OPTIBET" un SIA "Lattson

75Licencing" iesniegušas viedokļus par lietas materiāliem.

76Savos viedokļos Pieteikumu iesniedzējas pamato uzskatu, ka

77tiesvedība izskatāmajā lietā ir turpināma, kaut arī apstrīdētās

78normas jau zaudējušas spēku.

79Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka ārkārtējā situācija pati

80par sevi neesot iemesls, kura dēļ likumdevējs, pieņemot

81apstrīdētās normas, būtu drīkstējis atkāpties no likumā noteiktās

82likumdošanas kārtības. Likumdošanas procesa norise ārkārtējās

83situācijas laikā jau esot noregulēta, paredzot likumprojektu

84steidzamību. Turpmākās atkāpes neesot bijušas pieļaujamas. Ņemot

85vērā ar apstrīdētajām normām noteiktā īpašuma tiesību īstenošanas

86ierobežojuma absolūto raksturu, likumdevējam jo īpaši bijis

87pienākums uzklausīt tās personas, uz kurām absolūtais

88ierobežojums attiecās.

89Turklāt ārkārtējā situācija valstī esot izsludināta un

90pastāvējusi, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, nevis ekonomisku

91iemeslu vai sabiedrības labklājības aizsardzības dēļ. Tādēļ ar

92Covid-19 izplatības ierobežošanu nesaistītu ierobežojumu

93noteikšana interaktīvo azartspēļu organizēšanai nevarot tikt

94uzskatīta par patiesu reakciju uz ārkārtējo situāciju. Saeimai

95neesot tiesību atsaukties uz ārkārtējo situāciju, lai nepamatoti

96paplašinātu savu rīcības brīvību. Interaktīvo azartspēļu

97ierobežošana ārkārtējās situācijas laikā neesot veikta

98sabiedrības veselības aizsardzības labad, jo īpaši ņemot vērā to,

99ka tajā pašā laikā likumdevējs pieļāvis alkohola tirdzniecību

100internetā. Turklāt likumdevējs neesot vērsies Inspekcijā, lai

101noskaidrotu, vai kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī

102patiesi ir novērojama lielāka interaktīvo azartspēļu spēlētāju

103aktivitāte, un tādējādi neesot pārliecinājies par to, vai tā

104izvirzītajiem leģitīmajiem mērķiem ir leģitīms pamatojums.

105Faktiskie novērojumi liecinot, ka ar interaktīvo azartspēļu

106ierobežojumiem to leģitīmais mērķis neesot sasniegts. Apstrīdēto

107normu spēkā esības laikā esot būtiski pieaudzis nelicencēto jeb

108nelegālo azartspēļu noiets. No azartspēlēm atkarīgo cilvēku

109veselības aizsardzība un šo cilvēku atturēšana no arvien

110aktīvākas iesaistīšanās azartspēlēs esot uzskatāma nevis par

111īpašu ārkārtējās situācijas ietvaros definējamu leģitīmo mērķi,

112bet gan par leģitīmo mērķi, kurš jau šobrīd caurvijot visu kopējo

113valsts nostāju, politiku un regulējumu un esot pamatā jau

114noteiktajiem instrumentiem, kas paredzēti spēlēšanas

115ierobežošanai. Tomēr neesot pierādīts, ka pirms ārkārtējās

116situācijas izsludināšanas spēkā bijušais regulējums nebija

117pietiekams. Leģitīmo mērķi attiecībā uz interaktīvajām

118azartspēlēm būtu bijis iespējams sasniegt arī, piemēram, uz

119konkrētu laiku aizliedzot jaunu spēlētāju reģistrāciju.

120Pieteikumu iesniedzējas nepiekrīt Konkurences padomes

121viedoklim. Atsauces, uz kurām minētais viedoklis balstīts,

122nepamatojot apgalvojumu, ka VAS "Latvijas Loto" un

123Pieteikumu iesniedzējas (interaktīvo azartspēļu un spēļu automātu

124azartspēļu organizatori) neatrodas vienā tirgū. Gan loterijām,

125gan citu veidu azartspēlēm esot raksturīgs nejaušības elements,

126kas ietverts arī likumā noteiktajās šo spēļu savstarpēji

127salīdzināmajās definīcijās. To salīdzināmība izrietot arī no

128citiem tiesību aktiem. No patērētāju viedokļa īpaši savstarpēji

129aizstājamas esot interaktīvās azartspēles un interaktīvās

130momentloterijas. Ja valstī nepastāvētu monopolstāvoklis attiecībā

131uz interaktīvo momentloteriju organizēšanu, tad interaktīvo

132azartspēļu organizētāji varētu ātri un bez lielām papildu

133izmaksām pārorientēties arī uz interaktīvo momentloteriju

134organizēšanu. To citstarp apliecinot tas, ka vairākas VAS

135"Latvijas Loto" organizētās interaktīvās

136momentloterijas esot identiskas Lietuvā interaktīvo azartspēļu

137organizētāju rīkotajām interaktīvajām azartspēlēm.

138Ārkārtējās situācijas laikā VAS "Latvijas Loto"

139finanšu rādītāji esot ievērojami uzlabojušies. Proti, tās

140ienākumi salīdzinājumā ar 2019. gada otro ceturksni pieauguši par

14134 procentiem, un tas bijis finansiālajā ziņā labākais ceturksnis

142visā VAS "Latvijas Loto" pastāvēšanas vēsturē. Ņemot

143vērā ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus un

144ekonomikas lejupslīdes pazīmes, šāda izaugsme esot uzskatāma par

145anomālu. Tā vistiešāk liecinot gan par preču aizvietojamību, gan

146par organizatoru atrašanos vienādos un salīdzināmos

147apstākļos.

148VAS "Latvijas Loto" monopolstāvoklis neesot

149kritērijs, kas varētu būt par pamatu uzskatam, ka interaktīvo

150azartspēļu organizatori un VAS "Latvijas Loto"

151neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

152apstākļos. Nozīme esot piešķirama tam, ka loterijas, tostarp

153interaktīvās momentloterijas, Eiropas Savienības Tiesas

154pastāvīgajā judikatūrā un arī Eiropas Savienības institūciju

155darba dokumentos tiekot atzītas par vienu no azartspēļu veidiem.

156Turklāt Saeimas norādītie faktori, kas it kā padarot interaktīvās

157azartspēles īpaši bīstamas, esot raksturīgi arī interaktīvajām

158momentloterijām. Arī Saeima savā viedoklī esot atzinusi, ka

159atkarības izraisīšanas potenciāls piemīt gan azartspēlēm, gan

160izlozēm.

161Saeimas norādes, ka VAS "Latvijas Loto" darbība

162neesot ierobežota valstij pieejamo ekskluzīvo papildu kontroles

163iespēju dēļ, esot vērtējamas kontekstā ar Ekonomiskās sadarbības

164un attīstības organizācijas atziņām par valsts uzņēmumu

165pārvaldību. No tām izrietot secinājums, ka valstij arī ārkārtējās

166situācijas apstākļos nav tiesību jebkādā veidā ietekmēt VAS

167"Latvijas Loto" pārvaldes institūciju darbu, izmantojot

168savas, proti, īpašnieka tiesības. Valsts varot ietekmēt VAS

169"Latvijas Loto" darbību tikai ar vispārīgiem

170noteikumiem, tos iekļaujot tiesību aktos. Neraugoties uz

171ārkārtējo situāciju, VAS "Latvijas Loto" esot

172turpinājis savu darbību un reklāmas kampaņas, radot personām

173vēlmi piedalīties izlozēs un momentloterijās un tādējādi

174palielinot savus ienākumus.

1754. Institūcija, kas izdevusi apstrīdētās normas, -

176Saeima - nepiekrīt Pieteikumu iesniedzēju paustajam

177viedoklim un uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1.

178pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un

179trešajam teikumam un Covid-19 likuma 9. pants atbilst arī Līguma

180par Eiropas Savienības darbību 49. pantam.

1814.1. Atbildes rakstā attiecībā uz Pieteikuma

182iesniedzējas SIA "OPTIBET" pieteikumu Saeima norāda, ka

183Covid-19 likuma 9. pants atbilst Satversmei un Līguma par Eiropas

184Savienības darbību 49. pantam.

185Saeima piekrīt, ka šīs apstrīdētās normas piemērošanas

186rezultātā tika apturētas azartspēļu organizēšanas licences un

187tādējādi azartspēļu organizatoriem uz laiku tika pilnībā liegtas

188tiesības organizēt azartspēles. Līdz ar to apstrīdētā norma

189noteiktā laika posmā esot ierobežojusi Pieteikumu iesniedzējām

190Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu.

191Satversmes 105. pants esot konkretizējams kopsakarā ar Līguma

192par Eiropas Savienības darbību 49. pantā ietverto uzņēmējdarbības

193brīvību. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai

194azartspēļu sektoram izvirzītos ierobežojumus nevarot vērtēt

195atrauti no azartspēļu izraisītajām morāli un finansiāli

196negatīvajām sekām, kas gulstas uz indivīdiem un sabiedrību

197kopumā. Katras dalībvalsts ziņā esot vērtēšana, vai tās izvirzīto

198leģitīmo mērķu labad ir pilnīgi vai daļēji jāaizliedz ar spēlēm

199un derībām saistītās darbības vai tikai tās jāierobežo un šādā

200nolūkā jāparedz vairāk vai mazāk stingri pārraudzības pasākumi.

201Lai pārliecinātos, vai ar apstrīdēto normu noteiktais

202pamattiesību ierobežojums atbilst Līguma par Eiropas Savienības

203darbību 49. pantam, esot nepieciešams pārbaudīt, vai šis

204ierobežojums netiek piemērots diskriminējošā veidā un vai tas

205atbilst samērīguma prasībām. Šis Eiropas Savienības Tiesas

206metodoloģijā izmantotais samērīguma tests pēc satura esot līdzīgs

207Satversmes tiesas piemērotajam testam, tādēļ apstrīdētās normas

208atbilstība Satversmes 105. pantam esot vērtējama kopsakarā ar

209Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantu.

210Pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā

211pieņemtu likumu. Valstij esot jāturpina funkcionēt arī ārkārtējās

212situācijas apstākļos, savukārt cilvēku tiesībām jābūt aizsargātām

213valstij pieejamo līdzekļu un rīcības brīvības ietvaros.

214Pamatprincipus, kas jāievēro ārkārtējās situācijas laikā, nosakot

215starptautiskās pamattiesības.

216Ārkārtējā situācijā likumdevējs varot paredzēt apjomīgākus

217pamattiesību ierobežojumus vai apturēt atsevišķu pamattiesību

218darbību, tomēr dažas pamattiesības pat ārkārtējā situācijā

219nevarot tikt ierobežotas. Tiesības uz īpašumu neietilpstot to

220pamattiesību klāstā, kuru ierobežošanas nepieļaujamība ārkārtējās

221situācijas apstākļos būtu kā īpaši izceļama.

222Saeima piekrīt, ka Covid-19 likums valstij izšķirošā

223ārkārtējās situācijas brīdī tika pieņemts vienas dienas laikā.

224Tomēr par to esot notikušas demokrātiskam likumdošanas procesam

225atbilstošas diskusijas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)

226komisijas sēdē, gan arī Saeimas sēdē. Savukārt Covid-19 likuma 8.

227un 9. panta redakcionālie trūkumi paši par sevi nevarot tikt

228uzskatīti par pamatu šo normu atzīšanai par neatbilstošām

229Satversmei. Tāda apstrīdēto normu interpretācija, atbilstoši

230kurai šā likuma darbības laikā aizliedzama azartspēļu

231organizēšana arī interaktīvajā vidē, saskanot ar likumdevēja

232gribu, kas apliecināta Saeimas sēdē, pieņemot Covid-19 likuma

233projektu otrajā (galīgajā) lasījumā. Covid-19 likuma

234atpakaļvērstais spēks nekādā veidā neesot ietekmējis Pieteikumu

235iesniedzēju tiesisko stāvokli. Līdz ar to apstrīdētajā normā

236ietvertais pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu.

237Covid-19 likuma 9. pantā paredzētais pamattiesību ierobežojums

238esot noteikts, lai pasargātu no azartspēlēm atkarīgos cilvēkus un

239viņu ģimenes no nelietderīgiem tēriņiem un finansiālā stāvokļa

240pasliktināšanās ekonomiskās lejupslīdes un ārkārtējās situācijas

241apstākļos, kā arī aizsargātu no azartspēlēm atkarīgo cilvēku

242veselību un novērstu viņu arvien aktīvāku iesaistīšanos

243azartspēlēs. Šie mērķi atbilstot Satversmes 116. pantā

244nostiprinātajiem leģitīmajiem mērķiem - citu cilvēku tiesību un

245sabiedrības labklājības aizsardzība.

246Likumdevēja izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmo mērķu

247sasniegšanai. Pamattiesību ierobežojums esot bijis arī

248nepieciešams. Ārkārtējās situācijas apstākļos personu sociālo

249aktivitāšu iespējas esot ierobežotas līdz minimumam, un tāpēc

250neesot bijis nekādu šaubu par to, ka ar azartspēļu nozari

251saistītie riski ir neadekvāti augsti. Šādā situācijā leģitīmos

252mērķus neesot bijis iespējams sasniegt nekādā citādā veidā kā

253vien ierobežojot azartspēļu pieejamību (it īpaši interaktīvajā

254vidē). Savukārt, paredzot pārejas periodu, leģitīmais mērķis

255netiktu sasniegts nepieciešamajā kvalitātē. Līdz ar to neesot

256pastāvējuši citi, saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem pamattiesību

257ierobežojuma leģitīmo mērķi būtu iespējams sasniegt vismaz tādā

258pašā kvalitātē.

259Samērīguma ievērošanai arī ārkārtējās situācijas apstākļos

260vajagot rast līdzsvaru starp personas pamattiesību ierobežojumu

261un sabiedrības labumu. Esot jāņem vērā tas, ka likumdevējam ir ne

262tikai tiesības, bet pat pienākums veikt tādus pasākumus, kas

263novērstu un mazinātu no pandēmijas izrietošās nelabvēlīgās

264sociālās un ekonomiskās sekas.

265Esot pamats uzskatīt, ka tad, ja ekskluzīvas tiesības

266azartspēļu organizēšanas jomā tiek piešķirtas tikai vienai,

267turklāt stingrai valsts iestāžu kontrolei pakļautai

268organizācijai, valsts spēs kontrolēt ar azartspēļu nozari

269saistītos riskus un novērst pamudinājumus uz pārmērīgiem

270izdevumiem saistībā ar azartspēlēm, kā arī cīnīties pret atkarību

271no tām, efektīvāk nekā tādā gadījumā, ja attiecīgās darbības

272veiktu konkurējoši privāti pakalpojuma sniedzēji, pat ja uz tiem

273attiektos atļauju sistēma un kontroles un sankciju sistēma.

274Ievērojot minēto, Covid-19 likuma 9. pants neesot atzīstams par

275diskriminējošu, jo pieteikumā norādītās personu grupas

276neatrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

277apstākļos.

278Tas, vai likumdevējs ir ievērojis saprātīgu līdzsvaru starp

279komersantam radušos paļāvību un konkrētu personu, kā arī visas

280sabiedrības tiesībām, uz kuru aizsardzību vērsta apstrīdētā

281norma, esot izvērtējams kopsakarā ar jau minētajiem

282argumentiem.

283Visbeidzot, izskatāmajā lietā būtiska nozīme esot piesardzības

284principa ievērošanai likumdevēja darbā ārkārtējās situācijas

285apstākļos. Piesardzības princips nozīmējot to, ka kaitējuma

286savlaicīga novēršana ir efektīvāka nekā cīņa pret kaitējuma

287sekām. Ārkārtējās situācijas apstākļos atbilstoši minētajam

288principam ļoti ātri pieņemot apstrīdēto normu, Latvijai esot

289izdevies novērst atkarīgo personu masveidīgu iesaistīšanos

290azartspēlēs. Turklāt norma esot bijusi ierobežota laikā. Līdz ar

291to nelabvēlīgās sekas, kas Covid-19 likuma 9. pantā ietvertā

292pamattiesību ierobežojuma dēļ radušās komersantam, neesot

293lielākas par labumu, ko ārkārtējās situācijas apstākļos no šā

294ierobežojuma guvušas konkrētas personas, sabiedrība un valsts

295kopumā.

296Līdz ar to Covid-19 likuma 9. pantā noteiktais personas

297pamattiesību ierobežojums esot samērīgs un atbilstošs Satversmes

298105. pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49.

299pantam.

3004.2. Attiecībā uz Covid-19 likuma 9. panta atbilstību

301Satversmes 91. pantam Saeima nav iesniegusi atsevišķu juridisko

302pamatojumu, norādot, ka arī uz šo jautājumu ir attiecināmi

303iepriekšminētie apsvērumi, kas norādot uz to, ka konkrēti

304komersanti neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

305salīdzināmos apstākļos. Tāpat atsevišķs pamatojums netika

306iesniegts par Covid-19 likuma 8. panta atbilstību Satversmes 1.

307pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un

308trešajam teikumam, Saeimai norādot uz jau iesniegto juridisko

309pamatojumu attiecībā uz Covid-19 likuma 9. pantu.

3104.3. Saeimas papildu apsvērumos norādīts, ka viens no

311klātienes azartspēļu vietu (spēļu zāļu, kazino un bingo zāļu)

312darbības ierobežošanas leģitīmajiem mērķiem bija arī sabiedrības

313veselības aizsardzība. Attiecīgo priekšlikumu tā iesniedzēji

314citstarp esot pamatojuši ar to, ka šāds ierobežojums

315nepieciešams, lai novērstu vairāku cilvēku ilgstošu uzturēšanos

316slēgtās telpās.

317Katram cilvēkam esot tiesības sasniegt visaugstāko fiziskās un

318psihiskās veselības līmeni. No šīm tiesībām izrietot valsts

319pienākums veikt efektīvus pasākumus, kas vērsti uz epidēmisko un

320endēmisko slimību, arodslimību un citu slimību profilaksi,

321ārstēšanu un apkarošanu. Lai apkarotu Covid-19 izraisošo vīrusu,

322valstij vajadzējis nekavējoties ieviest tā izplatības

323ierobežošanai nepieciešamos pasākumus. Viens no šādiem pasākumiem

324bijusi tādu ierobežojumu noteikšana, kuri liedza vairākām

325personām ilgstoši uzturēties vienās un tajās pašās slēgtās

326telpās.

327Attiecībā uz interaktīvo azartspēļu organizētāju un izložu

328organizētāju savstarpējo salīdzināmību Saeima norāda, ka

329interaktīvās izlozes Latvijā rīko tikai VAS "Latvijas

330Loto". Interaktīvo momentloteriju organizēšana neesot

331ierobežota, jo valsts arī bez īpašu ierobežojumu noteikšanas

332Covid-19 likumā esot spējusi efektīvi sasniegt ārkārtējās

333situācijas laikā izvirzītos mērķus.

334VAS "Latvijas Loto" savas darbības rezultātā gūtos

335ienākumus novirzot valsts budžetā. Tādējādi tiekot sniegts

336atbalsts dažādu sociāli nozīmīgu jautājumu risināšanai. Līdz ar

337to esot jāatzīst, ka interaktīvo azartspēļu organizētāji un

338izložu organizētājs VAS "Latvijas Loto" neatrodas

339vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

340apstākļos.

3415. Pieaicinātā persona - Slimību profilakses un

342kontroles centrs (turpmāk - SPKC) - norāda, ka ar

343epidemioloģisko drošību saistītie lēmumi valstī jāvērtē kopsakarā

344ar daudziem faktoriem, to skaitā epidemioloģiskās situācijas

345straujo pasliktināšanos, nepietiekamiem zinātniskajiem

346pierādījumiem par Covid-19 infekcijas īpatnībām, epidemioloģiskā

347procesa attīstību, infekcijas izplatīšanās riskiem un sabiedrības

348veselības apdraudējumu, ārstniecības iestāžu gatavību un jaudu

349uzņemt potenciāli lielu pacientu plūsmu, ārkārtējās situācijas

350izsludināšanu, individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamību, kā

351arī citiem ierobežojošajiem pasākumiem, kas tika ieviesti Latvijā

352un citās valstīs. Esot jāņem vērā tas, ka Covid-19 uzliesmojuma

353sākumposmā vairumā nozaru nebija izstrādātas rekomendācijas vai

354nosacījumi darbības nepārtrauktības nodrošināšanai Covid-19

355krīzes apstākļos.

356Azartspēļu (neatkarīgi no vides) negatīvā ietekme uz cilvēku

357psihisko veselību un labklājību (labbūtību), jo īpaši

358sarežģītajos un ārkārtējai situācijai raksturīgā emocionālā

359stresa apstākļos, esot aprakstīta vairākās publikācijās.

360Ārkārtējās situācijas laikā pieņemtie lēmumi esot bijuši vērsti

361un attiecināmi uz Covid-19 pandēmijas seku mazināšanu vai

362novēršanu ne tikai veselības, bet arī sociālajā sfērā. Šāda

363izpratne pilnībā atbilstot Pasaules Veselības organizācijas 1946.

364gada konstitūcijā iekļautajai veselības definīcijai, proti:

365veselība ir pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālās labklājības

366stāvoklis (angļu v. - well-being), nevis tikai slimību vai

367traucējumu neesamība.

368SPKC neesot iesniedzis priekšlikumu aizliegt azartspēļu norisi

369ārkārtējās situācijas laikā, taču izprotot un respektējot

370pieņemto lēmumu nozīmi sabiedrības veselības labā.

371Dalība dažādos izklaides pasākumos novēršot cilvēku uzmanību

372no nepieciešamības ievērot piesardzības pasākumus. Piemēram,

373pārmērīgu zaudējumu draudi azartspēles laikā psiholoģiski

374pārsniedzot bailes no inficēšanās ar Covid-19 izraisošo

375vīrusu.

3766. Pieaicinātā persona - Paula Stradiņa Klīniskās

377universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs

378infektologs Uga Dumpis - norāda, ka spēļu zāles uzskatāmas

379par vietām, kur Covid-19 izplatības risks ir sevišķi augsts.

380Tas esot izskaidrojams ar vairāku faktoru kopumu. Iekštelpās

381transmisijas risks esot ievērojami augstāks nekā ārtelpās.

382Spēlētāji telpās atrodoties ilgāk par 15 minūtēm. Spēlētāji un

383personāls varot inficēties gan nepārvietojoties, gan

384pārvietojoties (dodoties uz bāru, smēķējot utt.). Neesot

385izslēdzami savstarpējie kontakti. Spēles notiekot uz grūti

386dezinficējamām virsmām. Azartspēļu spēlētāji varot būt

387transmisijas riska grupā (18-40 gadi) un arī ar noslieci uz

388nepakļaušanos prasībām un rīkojumiem.

389Lai pieņemtu lēmumu neslēgt kādas iestādes, no šīs rīcības

390izrietošajiem sociālajiem vai ekonomiskajiem ieguvumiem vajagot

391būt ļoti nozīmīgiem.

3927. Pieaicinātā persona - Konkurences padome -

393norāda uz tās pieņemto lēmumu par SIA "Olympic Casino

394Latvia" un SIA "GARKALNS" apvienošanos, kurā tā

395esot secinājusi, ka spēļu automāti ir nodalāmi no citiem

396azartspēļu veidiem atsevišķā konkrētās preces tirgū. Pie šāda

397secinājuma nonākts, galvenokārt ņemot vērā tirgus dalībnieku

398sniegto informāciju, ka spēļu automāti nav aizvietojami ne ar

399vienu citu azartspēles veidu, jo katra azartspēle notiekot uz

400citādu principu pamata. Arī klientus visbiežāk interesējot

401konkrēts azartspēļu veids.

402Spēļu automāti neesot salīdzināmi ar interaktīvajām

403azartspēlēm arī atšķirīgā klientu loka dēļ, proti, spēļu zāles

404apmeklējot cilvēki, kuriem ir svarīgs personīgais kontakts ar

405apkalpojošo personālu, spēļu zāles atmosfēra, vide ar fiziskiem

406spēļu automātiem, kā arī iespēja izmantot bāra pakalpojumus.

407Pēc Konkurences padomes ieskata, VAS "Latvijas Loto"

408organizēto spēļu rezultāti ir pilnībā vai pārsvarā atkarīgi no

409nejaušības vai nezināmu notikumu kopuma un spēlētājs tos nevar

410ietekmēt ne ar savām zināšanām, ne spējām. Savukārt Pieteikumu

411iesniedzēju sniegtie pakalpojumi balstoties uz loģiku un

412zināšanām kādā specifiskā azartspēļu jomā un pamatā neesot

413atkarīgi no nejaušības vai nezināmu notikumu kopuma. Līdz ar to

414esot secināms, ka VAS "Latvijas Loto" un Pieteikumu

415iesniedzēju sniegtie pakalpojumi konkrētā tirgus noteikšanas

416kontekstā nav savstarpēji aizvietojami. Tā kā VAS "Latvijas

417Loto" un Pieteikumu iesniedzējas neesot viena konkrētā

418tirgus dalībnieki, to darbība konkrētā tirgus kontekstā

419nepārklājoties. Tādējādi to rīcība un valsts noteiktie

420konkurences un darbības apstākļi attiecīgajos tirgos (tai skaitā

421ar apstrīdētajām normām noteiktie ierobežojumi) savstarpēji cits

422citu neietekmējot un VAS "Latvijas Loto" un Pieteikumu

423iesniedzējām neradot atšķirīgus konkurences apstākļus.

424Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. pantam

425tirgus dalībnieka atrašanās dominējošā stāvoklī pati par sevi

426neesot aizliegta. Tā kā apstrīdētās normas attiecas uz konkrēto

427tirgu, kurā VAS "Latvijas Loto" nedarbojas, apstrīdētās

428normas un VAS "Latvijas Loto" darbība atbilstoši Līguma

429par Eiropas Savienības darbību 106. panta pirmajai daļai

430kopsakarā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantu

431nepārkāpjot ES konkurences tiesības. Līdzīgi neesot pārkāptas arī

432Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta otrās daļas

433prasības, kas tieši regulējot VAS "Latvijas Loto"

434darbību, un ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta

435pirmo daļu noteiktais pienākums ievērot valsts atbalsta

436noteikumus.

437Secinājumu

438daļa

4398. Covid-19 likums un tajā ietvertās apstrīdētās normas

440zaudēja spēku 2020. gada 10. jūnijā.

441Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts

442paredz, ka līdz sprieduma pasludināšanai tiesvedību lietā var

443izbeigt ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma

444vai akts ir zaudējis spēku. Tomēr šādā gadījumā likums paredz

445Satversmes tiesai iespēju izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to

446darīt. Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai nepastāv apstākļi,

447kas tomēr prasa tiesvedību turpināt (sal. sk., piemēram,

448Satversmes tiesas 2014. gada 3. aprīļa lēmuma par tiesvedības

449izbeigšanu lietā Nr. 2013-11-01 10. punktu).

450Konstitucionālo sūdzību persona iesniedz, lai aizstāvētu savas

451Satversmē noteiktās pamattiesības. Tādēļ, apsverot jautājumu par

452tiesvedības izbeigšanu lietā, Satversmes tiesai jāņem vērā

453nepieciešamība aizsargāt personām Satversmē noteiktās

454pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra

455sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu). Par nepieciešamību

456turpināt tiesvedību lietā var liecināt tas, ka konstitucionālās

457sūdzības iesniedzējs ir lūdzis atzīt apstrīdēto normu par spēkā

458neesošu no kāda brīža pagātnē. Satversmes tiesas spriedums var

459būt vienīgais tiesiskais ceļš, kādā konstitucionālās sūdzības

460iesniedzējs var turpināt savu aizskarto tiesību aizsardzību

461(sk. Satversmes tiesas 2016. gada 18. aprīļa lēmuma par

462tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-15-01 7. punktu).

463Izskatāmā lieta ir ierosināta uz konstitucionālo sūdzību

464pamata. Pieteikumu iesniedzējas ir lūgušas Satversmes tiesu atzīt

465apstrīdētās normas par spēkā neesošām no to pamattiesību

466aizskāruma rašanās brīža. Proti, tiesvedības turpināšana lietā ir

467nepieciešama, lai tiktu nodrošināta Pieteikumu iesniedzēju

468pamattiesību aizsardzība, izskatot lietu pēc būtības. Apstrīdēto

469normu spēka zaudēšana nevar tikt uzskatīta par pietiekamu pamatu

470tiesvedības izbeigšanai, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

47129. panta pirmās daļas 2. punktu, jo tā neatrisina lietā

472pastāvošo strīdu un nenovērš iespējamo personu pamattiesību

473aizskārumu. Līdz ar to tiesvedība izskatāmajā lietā ir

474turpināma.

475Tādējādi Satversmes tiesai nav

476pamata izbeigt tiesvedību, kaut arī apstrīdētās normas ir

477zaudējušas spēku.

4789. Lietā izspriežami prasījumi par vairāku apstrīdēto

479normu atbilstību vairākām augstāka juridiska spēka normām. Proti,

480lietā ir jāizvērtē, vai:

4811) Covid-19 likuma 8. pants atbilst Satversmes 1. pantam, 91.

482panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam

483teikumam;

4842) Covid-19 likuma 9. pants atbilst Satversmes 1. pantam, 91.

485panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam

486teikumam;

4873) Covid-19 likuma 9. pants atbilst Līguma par Eiropas

488Savienības darbību 49. pantam.

489Ja ir apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība vairākām

490Satversmes un citām tiesību normām, tad Satversmes tiesai, ņemot

491vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs

492atbilstības izvērtēšanai (sal. sk. Satversmes tiesas 2018.

493gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-18-01 23.

494punktu).

49510. Covid-19 likuma 8. pants noteic, ka ar Covid-19

496izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegts

497organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās

498azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Savukārt

499Covid-19 likuma 9. pants noteic, ka uz šā likuma darbības laiku

500Inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan

501fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu

502zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un

503(vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu

504starpniecību.

505Secināms, ka abas šīs normas nošķir galvenokārt tas, ka

506Covid-19 likuma 9. pants aptver gan fizisko azartspēļu

507organizēšanas vietu (turpmāk - klātienes azartspēļu), gan

508interaktīvo azartspēļu ierobežojumus, bet 8. pants ir attiecināms

509tikai uz klātienes azartspēlēm. Proti, Covid-19 likuma 8. pantā

510noteiktā ierobežojuma faktiskās sekas vēl jo vairāk tiek

511sasniegtas ar 9. panta regulējumu, kas citstarp paredz vēl

512plašākus ierobežojumus.

513Ņemot vērā normu savstarpējo pārklāšanos un faktu, ka abas

514normas ierobežo klātienes azartspēļu norisi, atzīstams, ka

515apstrīdētās normas ir savstarpēji cieši saistītas, un Satversmes

516tiesa šo normu satversmību izvērtēs vienlaikus. Tajā pašā laikā

517apstrīdēto normu ietekme uz klātienes azartspēlēm un

518interaktīvajām azartspēlēm tiks izvērtēta arī atsevišķi. Proti,

519apskatot klātienes azartspēļu ierobežojumus, tiks izvērtēta abu

520apstrīdēto normu satversmība, ciktāl tās ierobežo klātienes

521azartspēles, bet interaktīvo azartspēļu ierobežojumu satversmības

522izvērtēšanas ietvaros tiks pārbaudīta tikai Covid-19 likuma 9.

523panta, ciktāl tas paredz interaktīvo azartspēļu ierobežošanu,

524atbilstība attiecīgajām Satversmes normām.

525Tā kā tiek apstrīdēta normu atbilstība vairākām Satversmes

526normām un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam,

527Satversmes tiesa noteiks, kādā secībā šī atbilstība

528izvērtējama.

52910.1. SIA "OPTIBET" pieteikumā norādīts, ka

530Covid-19 likuma 9. pants ir pretrunā Līguma par Eiropas

531Savienības darbību 49. pantam.

532Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pants aizsargā ES

533dalībvalstu iedzīvotājus un juridiskās personas, kas vēlas

534īstenot savu ekonomisko aktivitāti citā dalībvalstī. Tā mērķis ir

535nodrošināt, lai pret visiem dalībvalstu valstspiederīgajiem, kuri

536veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, tiktu piemērota tāda pati

537attieksme kā pret šīs valsts pilsoņiem (sk. Eiropas Savienības

538Tiesas 1986. gada 28. janvāra sprieduma lietā C-270/83

539"Komisija pret Franciju" 14. punktu; sk. arī:

540Kellerbauer M., Klamert M., Tomkin J. (Eds.) The EU Treaties and

541the Charter of Fundamendal Rights. The Commentary. Oxford: Oxford

542University, 2019, p. 658). Proti, no Līguma par Eiropas

543Savienības darbību 49. panta kopsakarā ar Līguma par Eiropas

544Savienības darbību 54. pantu izriet jebkurā dalībvalstī

545nodibinātu uzņēmumu tiesības uzturēt aģentūras vai filiāles citā

546dalībvalstī, dibināt meitas uzņēmumus vai iegādāties esošo

547uzņēmumu akcijas (sk. Eiropas Savienības Tiesas 1986. gada 28.

548janvāra sprieduma lietā C-270/83 "Komisija pret

549Franciju" 18. punktu un 1999. gada 9. marta sprieduma lietā

550C-212/97 "Centros Ltd" 19.-20. punktu; sk. arī: Geiger

551R., Khan D.-E., Kotzur M. European Union Treaties. A Commentary.

552München: C.H.Beck; Oxford, U.K.: Hart, 2015, pp. 359, 377).

553Uzņēmumiem, kas vēlas īstenot šādas tiesības, visupirms jābūt

554izveidotiem saskaņā ar civiltiesībām vai komerctiesībām

555atbilstoši kādas dalībvalsts likumiem, un tie var vērsties pret

556tās valsts tiesību normām, kurā tie vēlētos īstenot

557iepriekšminētās tiesības, vai savas atrašanās vietas valsts

558tiesību normām, ja tās ierobežo ekonomisko aktivitāšu īstenošanu

559citā valstī (sk.: Kellerbauer M., Klamert M., Tomkin J. (Eds.)

560The EU Treaties and the Charter of Fundamendal Rights. The

561Commentary. Oxford: Oxford University, 2019, p. 688).

562Tomēr izskatāmajā lietā nav risināms jautājums par Eiropas

563Savienības dalībvalstu uzņēmumu tiesībām uzsākt komercdarbību

564Latvijā. Pirmkārt, visas Pieteikumu iesniedzējas ir Latvijā

565dibinātas komercsabiedrības un darbojas Latvijā. Konkrētā

566Pieteikuma iesniedzēja arī nav precīzi norādījusi, kā tieši ir

567aizskartas citās dalībvalstīs reģistrētu tiesību subjektu

568iespējas sniegt ar azartspēlēm saistītos pakalpojumus Latvijā vai

569Latvijā reģistrētu tiesību subjektu iespējas sniegt ar

570azartspēlēm saistītos pakalpojumus citās dalībvalstīs. Otrkārt,

571apstrīdētajā normā vispār nav paredzēta atšķirīga attieksme, kas

572būtu balstīta uz citas valsts pilsonību vai reģistrāciju citā

573Eiropas Savienības dalībvalstī, vai arī pret uzņēmumiem, kuru

574kapitāls ir saistīts ar citās Eiropas Savienības dalībvalstīs

575dibinātiem uzņēmumiem. Līdz ar to nevienai no Pieteikumu

576iesniedzējām nav aizskartas Līguma par Eiropas Savienības darbību

57749. pantā paredzētās tiesības. Savukārt tas, vai likumdevējs ir

578paredzējis vienādu attieksmi pret visiem Latvijas Republikā

579reģistrētajiem veiksmes spēļu organizatoriem, ir pārbaudāms,

580izvērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1. pantam, 105.

581panta pirmajam un trešajam teikumam un 91. panta pirmajam

582teikumam.

583Tātad izskatāmajā lietā nav vērtējama Covid-19 likuma 9. panta

584atbilstība Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam.

585Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6.

586punktam tiesvedība lietā šajā daļā ir jāizbeidz, jo tās

587turpināšana nav iespējama.

588Tādējādi tiesvedība lietā daļā par

589Covid-19 likuma 9. panta iespējamo neatbilstību Līguma par

590Eiropas Savienības darbību 49. pantam ir izbeidzama.

59110.2. Pieteikumu iesniedzējas ir norādījušas, ka

592apstrīdētās normas aizskar azartspēļu organizētāju tiesības uz

593īpašumu, kas nostiprinātas Satversmes 105. pantā, kā arī

594Satversmes 1. pantā ietvertos tiesiskās paļāvības un tiesiskās

595drošības principus.

596Satversmes 1. pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga

597demokrātiska republika. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

598Satversmes 1. panta tvērumā ietilpst no demokrātiskas tiesiskas

599valsts pamatnormas atvasinātais tiesiskās paļāvības princips.

600Tiesiskās paļāvības princips ir saistīts ar tiesiskās drošības

601principu un nodrošina tā pieprasīto stabilitāti, aizliedzot

602nekonsekventu valsts rīcību. Šā principa pamatā ir tas, ka

603indivīds var paļauties uz to, ka valsts rīkojas tiesiski un

604konsekventi, savukārt valstij ir jāaizsargā tai dāvātā

605uzticēšanās. Tiesiskās paļāvības principa pastāvēšana ir saistīta

606ne tikai ar uzticēšanos valsts varai, bet arī ar tiesību normu

607adresātu rīcības brīvības īstenošanas iespējām (sal. sk.

608Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr.

6092016-07-01 16.2. punktu).

610Tiesiskās paļāvības princips aizsargā personas reiz iegūtās

611tiesības, t. i., persona var paļauties uz to, ka tiesības, kas

612iegūtas saskaņā ar spēkā esošu tiesību aktu, noteiktā laika posmā

613tiks saglabātas un īstenotas. Tomēr tiesiskās paļāvības princips

614neizslēdz to, ka indivīda reiz iegūtās tiesības var tikt grozītas

615tiesiskā veidā. Proti, šis princips nedod pamatu paļauties uz to,

616ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies (sal.

617sk. Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr.

6182016-07-01 16.2. punktu).

619Izvērtējot kādas tiesību normas atbilstību no demokrātiskas

620tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajiem vispārējiem tiesību

621principiem, kas ietilpst Satversmes 1. panta tvērumā, jāņem vērā

622tas, ka šo principu izpausme dažādās tiesību jomās var

623atšķirties. Arī apstrīdētās normas raksturs, saikne ar citām

624Satversmes normām un vieta tiesību sistēmā ietekmē Satversmes

625tiesas īstenoto kontroli. Ja lietā apstrīdēta tiesību normas

626atbilstība gan tiesiskās paļāvības principam, gan arī Satversmes

627105. pantam, apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 1. pantam

628jāvērtē kopsakarā ar Satversmes 105. pantu (sk., piemēram,

629Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr.

6302016-07-01 16.3. punktu).

631Pieteikumu iesniedzēju sniegtais juridiskais pamatojums ir

632balstīts uz to, ka apstrīdētās normas ierobežojot tām Satversmē

633noteiktās tiesības uz īpašumu. Savukārt Pieteikumu iesniedzēju

634apsvērumi par iespējamo tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu ir

635saistīti ar to norādītajiem argumentiem par Satversmes 105. pantā

636noteikto pamattiesību ierobežojumu. Proti, azartspēļu

637organizatori esot paļāvušies uz to, ka varēs turpināt

638komercdarbību atbilstoši izsniegtajām licencēm. Tādējādi,

639pārbaudot iespējamo personas īpašuma tiesību ierobežojumu, jāņem

640vērā arī tiesiskās paļāvības princips (sal. sk. Satversmes

641tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01

64216.2. punktu).

643Līdz ar to apstrīdēto normu

644atbilstība Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības

645principam vērtējama kopsakarā ar Satversmes 105. pantu.

64610.3. Satversmes 91. panta pirmais teikums noteic, ka

647visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.

648Šajā normā ietvertais vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa

649atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos

650apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām,

651kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, ja tai ir

652objektīvs un saprātīgs pamats (sal. sk., piemēram, Satversmes

653tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 9.

654punktu).

655Vienlīdzības principam ir jāgarantē vienotas tiesiskās

656kārtības pastāvēšana. Proti, tā uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu

657īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša

658ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez

659jebkādām privilēģijām. Tas garantē likuma pilnīgu iedarbību, tā

660piemērošanas objektivitāti un bezkaislību, kā arī to, ka nevienam

661nav ļauts neievērot likuma priekšrakstus. Tomēr šāda tiesiskās

662kārtības vienotība nenozīmē nivelēšanu, jo vienlīdzība pieļauj

663diferencētu pieeju, ja tā demokrātiskā sabiedrībā ir attaisnojama

664(sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 15. jūnija sprieduma

665lietā Nr. 2016-11-01 15. punktu).

666No pieteikumiem izriet, ka lietas pamatjautājums - vai bija

667pieļaujama klātienes azartspēļu un interaktīvo azartspēļu

668darbības apturēšana - visupirms attiecas uz Satversmes 1. un 105.

669pantā ietvertajām Pieteikumu iesniedzēju tiesībām. Savukārt pēc

670tam, kad pārbaudīta apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 1. un

671105. pantam, balstoties uz iegūtajiem secinājumiem, ir iespējams

672izvērtēt šo normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam

673teikumam.

674Līdz ar to Satversmes tiesa

675visupirms pārbaudīs apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1. un

676105. pantam, bet pēc tam - Satversmes 91. panta pirmajam

677teikumam.

67811. Lai izvērtētu apstrīdēto normu atbilstību

679Satversmes 105. pantā nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu un no

680demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajiem

681tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principiem, kas

682ietilpst Satversmes 1. panta tvērumā, jānoskaidro, vai

683apstrīdētās normas ierobežo attiecīgās personas pamattiesības,

684proti, jānoskaidro, kas izskatāmajā lietā uzskatāms par īpašuma

685tiesību objektu un vai apstrīdētās normas šādas tiesības ierobežo

686(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 18. decembra sprieduma lietā

687Nr. 2016-04-03 19. punktu).

68811.1. Noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību

689saturu, jāņem vērā Latvijas starptautiskās saistības

690cilvēktiesību jomā. Satversmes 89. pants noteic, ka valsts atzīst

691un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem

692un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. No šā panta

693izriet, ka likumdevēja mērķis ir panākt Satversmē ietverto

694cilvēktiesību normu harmoniju ar starptautisko tiesību normām.

695Latvijai saistošās starptautiskās cilvēktiesību normas un to

696piemērošanas prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo arī par

697konkretizācijas līdzekli, lai noteiktu demokrātiskas tiesiskas

698valsts principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie

699Satversmē ietverto pamattiesību aizsardzības samazināšanas

700(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 16. jūlija sprieduma lietā

701Nr. 2019-25-03 18. punktu). Izskatāmajā lietā Satversmes 105.

702pants ir vērtējams citstarp kopsakarā ar Konvencijas Pirmā

703protokola 1. pantu.

704Konvencijas Pirmā protokola 1. pants nosaka: "Jebkurai

705fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz sava īpašuma

706izmantošanu. Nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot, ja

707tas notiek sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar

708likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem.

709Minētie nosacījumi nekādā veidā nedrīkst ierobežot valsts

710tiesības izdot tādus likumus, kādus tā uzskata par

711nepieciešamiem, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar

712vispārējām interesēm vai lai nodrošinātu nodokļu vai citu

713maksājumu vai sodu samaksu."

71411.2. Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka apstrīdētās

715normas aizskar to tiesības uz īpašumu, jo liedz tām veikt

716komercdarbību - azartspēļu organizēšanu - uz licences pamata. Tam

717piekrīt arī Saeima.

718Satversmes 105. panta pirmais teikums aizsargā personas

719likumīgi iegūto īpašumu, tomēr otrais un trešais teikums atļauj

720valstij ar likumu ierobežot īpašuma tiesības sabiedrības

721interesēs (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa

722sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 12.3. punktu). Satversmes

723tiesa ir atzinusi, ka tiesību uz īpašumu tvērumā ietilpst arī

724personas tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata (sk.,

725piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma

726lietā Nr. 2019-05-01 17.1. punktu).

727Azartspēļu un izložu likums nosaka azartspēļu organizētāju

728licencēšanas kārtību. Saskaņā ar šā likuma 3. panta pirmo daļu

729Latvijas Republikā azartspēles drīkst organizēt tikai pēc

730attiecīgu licenču saņemšanas. Proti, komersantiem, lai tie varētu

731nodarboties ar azartspēļu organizēšanu fiziskajās azartspēļu

732organizēšanas vietās, ir jāsaņem azartspēļu organizēšanas licence

733un attiecīgā azartspēļu organizēšanas vietas licence (kazino

734licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence, totalizatora

735vai derību likmju pieņemšanas vietas licence). Savukārt, lai

736varētu organizēt interaktīvās azartspēles, papildus azartspēļu

737organizēšanas licencei nepieciešams saņemt arī interaktīvo

738azartspēļu organizēšanas licenci. Atbilstoši likumam "Par

739izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" komersantiem ir

740iespējams saņemt arī azartspēļu organizēšanas licenci tikai

741interaktīvo azartspēļu organizēšanai.

742No lietas materiāliem un publiski pieejamās informācijas

743izriet, ka visām Pieteikumu iesniedzējām bija izsniegtas un spēkā

744esošas azartspēļu organizēšanas licences (sk. lietas materiālu

7451. sēj. 40. lp., 2. sēj. 69.-72 lp., 3. sēj. 1. un 73. lp.).

746Pieteikumu iesniedzējas uz šo licenču pamata veica savu

747komercdarbību.

748Tādējādi Pieteikumu iesniedzēju uz licences pamata iegūtās

749tiesības veikt noteikta veida komercdarbību, organizējot

750klātienes un/vai interaktīvās azartspēles, ietilpst Satversmes

751105. panta tvērumā.

752Iejaukšanās komercdarbībā, kas tiek veikta uz licences pamata,

753var tikt uzskatīta par tiesību uz īpašumu ierobežojumu. Tādā

754gadījumā ierobežojumam būtu jāizpaužas kā konkrētai negatīvai

755ietekmei, kas radusies apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā

756(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma lietā

757Nr. 2019-05-01 17.2. punktu).

758Ar apstrīdētajām normām aizliegts organizēt azartspēles un

759izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un

760momentloterijas, bet Inspekcijai noteikts pienākums apturēt visas

761azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajā, gan

762elektroniskajā vidē. Inspekcija ar 2020. gada 6. aprīļa lēmumu

763Nr. 2020/0161 "Par azartspēļu organizēšanas licenču

764apturēšanu" citstarp apturējusi arī tieši Pieteikumu

765iesniedzējām izsniegtās azartspēļu organizēšanas licences.

766Tādējādi ar apstrīdētajām normām ir ierobežotas personu tiesības

767veikt konkrēta veida komercdarbību, kuru tās līdz šim veikušas,

768paļaujoties uz izsniegtajām licencēm.

769No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikumu iesniedzējas, kas

770apstrīd Covid-19 likuma 8. pantā noteikto klātienes azartspēļu

771ierobežojumu, proti, SIA "Alfor" un SIA "Admirāļu

772klubs", klātienē ir organizējušas tikai spēļu automātu

773spēles. Tātad šo Pieteikumu iesniedzēju tiesību aizskārums

774Covid-19 likuma 8. panta kontekstā ir radies tieši un tikai no šā

775veida azartspēļu ierobežošanas un tās neskar citu klātienes

776azartspēļu, piemēram, kazino, ierobežojumi. Tomēr Satversmes

777tiesai nav obligāti jāsašaurina prasījuma tvērums. Līdz ar to arī

778turpmāk lietā klātienes azartspēļu organizēšanas aizliegums tiks

779aplūkots plašākajā mērogā.

780Tātad apstrīdētās normas azartspēļu

781organizētājiem ierobežo Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā

782teikumā noteiktās pamattiesības.

78312. Noskaidrojot, vai ar apstrīdētajām normām

784noteiktais Pieteikumu iesniedzēju īpašuma tiesību ierobežojums ir

785attaisnojams, Satversmes tiesai jāvērtē:

7861) vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu;

7872) vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis;

7883) vai ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi (sk.,

789piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma

790lietā Nr. 2019-05-01 18. punktu).

79113. Lai izvērtētu to, vai Pieteikumu iesniedzēju

792īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu, Satversmes

793tiesai jāpārbauda:

7941) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

795paredzēto kārtību;

7962) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

797normatīvo aktu prasībām;

7983) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

799varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

800paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes

801tiesas 2015. gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. 2015-01-01 14.

802punktu).

80313.1. Saeimas 2020. gada 20. marta otrajā

804(četrpadsmitajā) ārkārtas sēdē likumprojekts "Par valsts

805apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem

806sakarā ar Covid-19 izplatību" tika atbalstīts pirmajā

807lasījumā un atzīts par steidzamu. Likumprojekts tika izskatīts

808divos lasījumos.

809Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums

810noteikts Saeimas 2020. gada 20. martā pieņemtajā likumā "Par

811valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas

812pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas 2020. gada 21.

813martā publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas

814Vēstnesis", Nr. 2020/57B.1.

81513.2. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka ierobežojums

816nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.

817Pirmkārt, pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, Saeimas tiesības

818noteikt ierobežojumus ārkārtējās situācijas laikā esot

819ierobežotas. Likumdevējs saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo

820situāciju un izņēmuma stāvokli" (turpmāk - Ārkārtējās

821situācijas likums) 4. panta pirmo daļu esot noteicis, ka fizisko

822un juridisko personu tiesības un brīvības ārkārtējās situācijas

823laikā ierobežo Ministru kabinets, un tas to arī darījis, pieņemot

824Rīkojumu Nr. 103. Tāpat ārkārtējās situācijas vadība esot

825Ministru kabineta uzdevums saskaņā ar Valsts prezidenta 2020.

826gada 23. marta paziņojumu Nr. 8 "Valsts konstitucionālo

827orgānu darbības pamatprincipi ārkārtējā situācijā". Līdz ar

828to esot secināms, ka ierobežojumus ir noteicis nepareizais valsts

829orgāns, iekļaujot tos nepareizā normatīvajā aktā. Tādējādi esot

830pārkāpts, kā minimums, starpinstitucionālās lojalitātes

831princips.

832Turklāt Latvija, pieņemot apstrīdētās normas, neesot

833paziņojusi, ka izmanto savas tiesības atkāpties no Konvencijas

834Pirmā protokola 1. pantā personām paredzēto īpašuma tiesību

835ievērošanas, un tas nozīmējot, ka apstrīdētās normas citstarp

836neatbilst arī Konvencijas prasībām un nav piemērojamas.

837Otrkārt, apstrīdētās normas neesot pietiekami skaidras un

838neesot iespējams paredzēt precīzu to piemērošanas jomu un brīdi.

839Treškārt, apstrīdētās normas likumdevējs esot pieņēmis bez

840atbilstoša izvērtējuma veikšanas. Turklāt tās neesot pamatotas ar

841pētījumos balstītām ziņām vai argumentiem un to pieņemšanas

842procesā neesot uzklausīts skarto personu viedoklis. Tāpēc tās

843neatbilstot labas likumdošanas principam.

84413.3. Saeima norāda, ka apstrīdēto normu atbilstības

845izvērtēšanā ir būtiski ņemt vērā, ka 2020. gada 12. martā nolūkā

846ierobežot Covid-19 pandēmijas ātro izplatību un tās potenciālās

847sekas Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija. Šī ārkārtējā

848situācija esot uzskatāma par ārkārtas rakstura situāciju arī

849Konvencijas 15. panta un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un

850politiskajām tiesībām 4. panta izpratnē. Ārkārtējās situācijas

851laikā normu pieņemšanas procedūrai esot piemērojami citi

852standarti. Pamatprincipus, kas jāievēro ārkārtējās situācijas

853laikā, nosakot starptautiskās pamattiesības.

854Likumdevēja darbības formāla izvērtēšana atbilstoši labas

855likumdošanas principam izskatāmajā lietā, pēc Saeimas ieskata,

856nebūtu mērķtiecīga un pieļaujama, jo ārkārtējā situācija pati par

857sevi prasot atkāpes no šā principa. Tādējādi Covid-19 likuma

858pieņemšana esot atzīstama ne tikai par attaisnojamu, bet pat

859nepieciešamu, neatliekamu un efektīvu. Savukārt Covid-19 likuma

8608. un 9. panta šķietamo gramatisko nesaderību varot atrisināt

861sistēmiskās iztulkošanas rezultātā.

862Līdz ar to Satversmes tiesa

863visupirms izvērtēs argumentus par apstrīdēto normu pieņemšanas

864kārtību ārkārtējās situācijas laikā un pēc tam pārbaudīs pārējos

865argumentus, kas attiecas uz apstrīdēto normu skaidrību un labas

866likumdošanas principa ievērošanu.

86714. Ārkārtējās situācijas likums nosaka kārtību, kādā

868izsludina un atceļ īpašu tiesisko režīmu - ārkārtējo situāciju

869vai izņēmuma stāvokli -, kā arī paredz valsts pārvaldes un

870pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības, to

871ierobežojumus, īpašos pienākumus un tiesiskuma nodrošināšanu šo

872tiesisko režīmu spēkā esības laikā. Šā likuma 4. panta pirmajā

873daļā ārkārtējā situācija ir definēta kā īpašs tiesiskais režīms,

874kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības ierobežot valsts

875pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu

876tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

877Likumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" ir

878paredzēts, kādus ierobežojumus ārkārtējās situācijas laikā

879Ministru kabinets var noteikt. Izsludinot ārkārtējo situāciju,

880Ministru kabinetam ir tiesības citstarp pilnīgi vai daļēji

881apturēt starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildi.

882Pamatojoties uz Ārkārtējās situācijas likuma 4. pantu, 5.

883panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu,

8847. panta 1. punktu un 8. pantu, Civilās aizsardzības un

885katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta

886"e" apakšpunktu un Epidemioloģiskās drošības likuma 3.

887panta otro daļu, kā arī Pasaules Veselības organizācijas 2020.

888gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas

889apmērus, Ministru kabinets 2020. gada 12. martā pieņēma Rīkojumu

890Nr. 103, ar kuru visā Latvijas valsts teritorijā ar mērķi

891ierobežot Covid-19 izraisošā vīrusa izplatību tika izsludināta

892ārkārtējā situācija no rīkojuma pieņemšanas dienas līdz 2020.

893gada 14. aprīlim un tika noteikti tiesību ierobežojumi un

894pienākumi.

895Juridiskajā literatūrā atzīts, ka ārkārtējā situācijā

896pastāvošo risku regulatīvai izvērtēšanai un novēršanai ir

897vajadzīgs daudzslāņu, starpdisciplinārs lēmumu pieņemšanas

898process, kura ietvaros zinātniskajiem atklājumiem jābūt

899saistītiem ar novērtēšanas aspektiem. Līdz ar to izpildvaras

900pilnvarošana tiek balstīta uz pieņēmumu, ka elastīga, ar

901zinātnisko kompetenci apveltīta pārvalde ir labāk piemērota

902gaidāmo lēmumu pienācīgai pieņemšanai nekā parlamenta deputāti

903(sk.: Klafki A. Risiko und Recht. Risiken und Katastrophen im

904Spannungsfeld von Effektivität, demokratischer Legitimationund

905rechtsstaatlichen Grundsätzen am Beispiel von Pandemien.

906Tübingen: Mohr Siebeck, 2017, S. 72, 75). Tā kā demokrātiski

907leģitimētā izpildvara (valdība) spēj ātrāk reaģēt un pieņemt

908nepieciešamos lēmumus, lai mazinātu vai likvidētu apdraudējumu un

909aizsargātu valsti, cilvēkus un demokrātisku valsts iekārtu, tad

910šāds tiesību režīms uz laiku paredz izpildvaras pilnvaru

911palielināšanu tādā apjomā, lai tā varētu efektīvi veikt

912pretpasākumus (sk.: Levits E. Satversme ārkārtas apstākļos.

913Jurista Vārds, 05.05.2020., Nr. 18, 6.-10. lpp.).

914Secināms, ka šāds Ārkārtējās situācijas likumā izpildvarai

915dotais pilnvarojums pieņemt ārkārtējās situācijas pārvaldei

916nepieciešamās tiesību normas ir pamatots galvenokārt uz tās

917iespējām rīkoties ātri un pieņemt administratīvus aktus ar

918prognozes raksturu, kā arī uz izpildvaras saikni ar jomas

919speciālistiem, kuri spēj novērtēt ar ārkārtējo situāciju

920saistītos riskus no attiecīgā zinātniskā - konkrētajā gadījumā

921epidemioloģiskā un infektoloģiskā - skatpunkta. Ministru kabinets

922kā skaitliski mazāks un idejiskajā ziņā vairāk vienots valsts

923varas institūts situācijā, kuras steidzamība neļauj gaidīt, kamēr

924Saeima attiecīgos lēmumus pieņems likumdošanas procesa ietvaros,

925tiek pilnvarots spert atsevišķus soļus, kas normālos apstākļos ir

926Saeimas kompetencē. Šāda kārtība atbilst varas dalīšanas

927principam. Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka valsts

928varas īstenošanas efektivitāte tiek sasniegta pilnvarojuma ceļā,

929kas ļauj uz normatīvā regulējuma grozījumu nepieciešamību reaģēt

930ātrāk un adekvātāk, tostarp tādēļ, ka Ministru kabinets vai citas

931pilnvarotās valsts institūcijas tehnisko normu izstrādē visbiežāk

932ir kompetentākas nekā likumdevējs un lēmumu pieņemšanas process

933šajās institūcijās nav tik komplicēts (sal. sk. Satversmes

934tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 15.

935punktu). Proti, likumdevējs ir noteicis šādu pilnvarojumu,

936lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk varētu novērst ārkārtējo

937situāciju, ņemot vērā tās daudzslāņainību un plašo skarto personu

938loku, kā arī grūto situācijas attīstības paredzamību.

939Turklāt izpildvarai ir noteikti ierobežojumi: tās šādi

940pieņemto lēmumu mērķim un pamatam ir jābūt saistītam ar valstī

941izsludināto ārkārtējo situāciju, piemēram, sabiedrības veselības

942apdraudējumu, šādas situācijas novēršanu un valsts atgriešanos

943"normālā stāvoklī", pamattiesību ierobežojumiem ir

944jāatbilst likumdevēja noteiktajiem rāmjiem, un tie ir pakļauti

945likumdevēja kontrolei. Ja kādas tiesības likumdevējs iepriekš nav

946paredzējis kā ierobežojamas ārkārtējās situācijas apstākļos, tad

947Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas tās nevar aizskart.

948Šāds pilnvarojums arī nemaina parlamenta kā demokrātiski tieši

949leģitimēta likumdevēja statusu. Izpildvarai deleģētās papildu

950pilnvaras tikai paplašina tās kompetenci un tiesības rīkoties, ja

951rodas šāda nepieciešamība, bet nesamazina parlamenta tiesības,

952proti, parlaments piešķir arī izpildvarai tiesības pieņemt

953noteikta veida ierobežojumus, tās primāri un leģitimēti

954saglabājot sev. Tas ir tieši noteikts arī Ārkārtējās situācijas

955likuma 19. panta piektajā daļā, kas paredz, ka ārkārtējā

956situācija vai izņēmuma stāvoklis nevar būt par pamatu Satversmē

957minēto institūciju kompetences ierobežošanai.

958Satversmes noteiktajos likumdošanas varas ietvaros Saeima ir

959vistiesīga, t. i., tā var pieņemt likumu par jebkuru jautājumu

960(sk.: Konstitucionālo tiesību komisija: Viedoklis par

961iespējamo ministra noteikumu satversmību. Latvijas Vēstnesis,

96209.06.2011., Nr. 90, 24. punkts). Ja parlaments secina, ka

963noteiktu jautājumu, kas saistīts ar ārkārtējo situāciju, tas

964pietiekami ātri un efektīvi ir spējīgs risināt pats, tam arī

965ārkārtējās situācijas laikā ir tiesības pašam pieņemt

966nepieciešamo regulējumu. Šādi citstarp izpaužas arī

967iepriekšminētās parlamenta tiesības kontrolēt ārkārtējās

968situācijas laikā pieņemtos izpildvaras lēmumus. Tāpat parlamentam

969arī ārkārtējās situācijas laikā ir neatņemamas tiesības pieņemt

970ar ārkārtējo situāciju tieši nesaistītas normas, kā arī normas,

971kas ir saistītas ar ārkārtējās situācijas seku novēršanu.

972Apstrīdēto normu leģitīmie mērķi un ierobežojumu piemērotība

973to sasniegšanai ir jāizvērtē turpmākajās to satversmības

974izvērtēšanas testa stadijās. Tomēr Saeimai jebkurā gadījumā

975vienmēr būs tiesības pieņemt tiesību normas, kas ir vērstas uz

976jebkura Satversmē noteikta leģitīmā mērķa sasniegšanu. Neviena

977leģitīmā mērķa sasniegšana, citstarp arī ārkārtējās situācijas

978laikā, nevar būt un arī nav tikusi noteikta kā vienīgi Ministru

979kabineta kompetence. Arī ārkārtējās situācijas laikā Saeimai -

980demokrātiski leģitimētam likumdevējam - ir tiesības pieņemt

981jebkādas tiesību normas, kuras tā uzskata par nepieciešamām, ar

982nosacījumu, ka tām ir jāatbilst vispārējiem tiesību principiem un

983citām Satversmes normām.

984Līdz ar to Ministru kabinetam

985nodotās pilnvaras pieņemt ārkārtējās situācijas novēršanai

986nepieciešamos tiesību ierobežojumus neietekmē Saeimas tiesības

987lemt par šiem pašiem jautājumiem un pieņemt jebkādas tiesību

988normas, ciktāl tās atbilst vispārējiem tiesību principiem un

989citām Satversmes normām.

99015. Pieteikumu iesniedzējas SIA "Alfor" un

991SIA "Admirāļu klubs" uzskata, ka, pieņemot apstrīdētās

992normas, Latvijai vajadzējis paziņot par Konvencijas 15. pantā

993noteikto atkāpšanās tiesību izmantošanu attiecībā uz Konvencijas

994Pirmā protokola 1. pantā paredzētajām fizisko vai juridisko

995personu tiesībām uz īpašumu. Tā kā tas nav izdarīts, apstrīdētās

996normas citstarp neatbilstot arī Konvencijas prasībām, proti,

997attiecībā uz tām neesot piemērojams Konvencijas 15. pants.

998Satversmes tiesa norāda, ka izskatāmā lieta nav ierosināta par

999apstrīdēto normu atbilstību Konvencijas Pirmā protokola 1.

1000pantam. Atkāpšanās tiesību izmantošana ir saistīta ar valsts

1001starptautiskajām saistībām, kuras tā uzņēmusies ar Konvenciju, un

1002tieši neietekmē Satversmes normu konkretizāciju.

1003Turklāt ārkārtējās situācijas laikā personas tiesību

1004ierobežošanas nolūkā valstij nav obligāti nepieciešams izmantot

1005atkāpšanās tiesības. Konvencija nosaka vairākus leģitīmos mērķus,

1006kuru sasniegšanai ir iespējams ierobežot Konvencijā noteiktās

1007tiesības. Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau iepriekš ir akceptējusi

1008plašas iejaukšanās tiesības gadījumos, kad valstis pieņēma

1009regulējumu, reaģējot uz "bezprecedenta izņēmuma krīzi",

1010bez atkāpšanās no Konvencijas (sk. Eiropas Cilvēktiesību

1011tiesas 2013. gada 7. maija lēmuma lietā "Koufaki and Adedy

1012v. Greece (dec.)", pieteikumi Nr. 57665/12 un 57657/12, 34.,

101337. un 39. punktu). Arī Cilvēktiesību komiteja ir norādījusi,

1014ka pat Covid-19 pandēmijas laikā dalībvalstīm nevajadzētu

1015atkāpties no Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un

1016politiskajām tiesībām, ja tās spēj sasniegt sabiedrības veselības

1017vai citus sabiedriskās politikas mērķus, pamatojoties uz iespēju

1018ierobežot noteiktas tiesības (sk.: International Covenant on

1019Civil and Political Rights. Statement on derogations from the

1020Covenant in connection with the COVID-19 pandemic. Human Rights

1021Committee, 30 April 2020, CCPR/C/128/2, Point 2(c)). Proti,

1022valstij visupirms jāizvērtē, vai konkrētās tiesības ir

1023ierobežojamas, un tad - vai tā spētu sasniegt izvirzīto mērķi ar

1024tiesību ierobežojumu vai arī nepieciešami spēcīgāki līdzekļi.

1025Tiesības uz īpašumu nav vienas no tām tiesībām, kas var tikt

1026ierobežotas tikai visu sabiedrību apdraudošu notikumu gadījumā.

1027Arī Satversmes 105. pants paredz, ka šīs tiesības var tikt

1028ierobežotas. Šādās situācijās, ņemot vērā pastāvošos apstākļus,

1029valstij ir tiesības izšķirties - iesniegt deklarāciju par atkāpi

1030no attiecīgo Konvencijas normu atsevišķu aspektu nodrošināšanas

1031vai nodrošināt, ka izraudzītie pasākumi pilnā mērā atbilst tiem

1032pamattiesību ierobežošanas principiem, kas piemērojami parastā

1033situācijā.

10342020. gada 15. martā Latvija Eiropas Padomes ģenerālsekretāram

1035iesniedza deklarāciju par atkāpšanos no atsevišķu Konvencijas 8.

1036pantā (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību),

103711. pantā (pulcēšanās un biedrošanās brīvība), Pirmā protokola 2.

1038pantā (tiesības uz izglītību) un Ceturtā protokola 2. pantā

1039(pārvietošanās brīvība) garantēto tiesību un brīvību aspektu

1040nodrošināšanas uz laiku, kamēr Latvijā ir izsludināta ārkārtējā

1041situācija (sk.: Note Verbale No. EP-3315 from the Permanent

1042Representation of Latvia, dated 15 March 2020, registered at the

1043Secretariat General on 16 March 2020 and withdrawn in the Note

1044Verbale No. EP-10469 of the Permanent Representation of Latvia,

1045dated 9 June 2020, registered at the Secretariat General on 10

1046June 2020). Proti, tiesības uz īpašumu netika iekļautas

1047deklarācijā, jo valsts izšķīrās par to, ka attiecībā uz šīm

1048tiesībām veiktajiem pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā nav

1049jāpiemēro īpašs pamattiesību ierobežošanas standarts un šie

1050pasākumi būs pilnā mērā atbilstoši individuālā izvērtējuma jeb

1051pamattiesību ierobežošanas testa principiem.

1052Tādējādi attiecīgo ierobežojumu noteikšana nebija saistīta ar

1053pienākumu izmantot tiesības atkāpties no Konvencijas Pirmā

1054protokola 1. panta un valsts to arī neveica. Ja nav notikusi šāda

1055atkāpšanās, tad Konvencijas 15. pants vispār nav piemērojams.

1056Līdz ar to konkrētajā gadījumā atkāpšanās tiesību

1057neizmantošana nav uzskatāma par Satversmes normu pārkāpumu un

1058apstrīdētās normas izvērtējamas kā tāds pamattiesību

1059ierobežojums, kas noteikts parastā situācijā.

106016. Secinot, ka Saeimai apstrīdētās normas nevajadzēja

1061pieņemt sevišķā kārtībā, Satversmes tiesa aplūkos pārējos

1062Pieteikumu iesniedzēju argumentus, kas attiecas uz pamattiesību

1063ierobežojuma noteikšanu ar likumu.

106416.1. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, apstrīdēto

1065normu pieņemšanas laikā neesot izvērtēta to nepieciešamība un

1066pamatotība un tās pieņemtas bez pienācīgā kārtībā veikta

1067izvērtējuma. Ārkārtējā situācija pati par sevi nevarot būt

1068iemesls, kura dēļ likumdevējs drīkstētu atkāpties no likumā

1069noteiktās likumdošanas kārtības. Saeimas kārtības rullī noteiktā

1070iespēja likumprojektus atzīt par steidzamiem esot vienīgā un

1071maksimālā atkāpe no parastās likumdošanas kārtības, kas būtu

1072piemērojama arī ārkārtējās situācijas laikā pieņemamām normām.

1073Visbeidzot, Covid-19 likuma 9. pants saturot norādi, ka tajā

1074noteiktais ierobežojums tiek piemērots uz visu likuma darbības

1075laiku, ierobežojuma iedarbību nesaistot ar ārkārtējās situācijas

1076spēkā esību vai kādu citu skaidri nosakāmu termiņu, pēc kura

1077beigām šis ierobežojums zaudētu spēku. Tādējādi esot paredzēts

1078ierobežojums uz nenoteiktu laiku un tā darbības termiņš neesot

1079bijis iepriekš zināms un paredzams.

1080Saeimas kārtības rullis ievērojamu likumprojekta sagatavošanas

1081darba daļu pirms tā izskatīšanas Saeimas sēdēs uztic Saeimas

1082komisijām, un tieši atbildīgā komisija nodrošina to, ka

1083likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdē tiek sagatavots

1084pilnvērtīgi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra

1085sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu).

1086No apstrīdētās normas ietverošā likumprojekta apspriešanas

1087materiāliem ir konstatējams, ka Saeimas 2020. gada 20. marta

1088pirmajā (trīspadsmitajā) ārkārtas sēdē likumprojekts nodots

1089Atbildīgajai komisijai, kas to izskatījusi savā sēdē. Saeimas 20.

1090marta otrajā (četrpadsmitajā) ārkārtas sēdē likumprojekts

1091izskatīts pirmajā lasījumā un atzīts par steidzamu.

1092Priekšlikumiem otrajam lasījumam noteikts termiņš - 15 minūtes.

1093Šajā laikā iesniegti 44 priekšlikumi. Atbildīgās komisijas sēdē

1094likumprojekts izskatīts, izvērtējot visus iesniegtos

1095priekšlikumus (sk. likuma "Par valsts apdraudējuma un tā

1096seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19

1097izplatību" pieņemšanas materiālus.

1098Pieejami:www.saeima.lv). Atbildīgā komisija likumprojektu un

1099tam iesniegtos priekšlikumus pēc diskusijām iesniegusi

1100izskatīšanai Saeimas sēdēs. Saeima 20. marta trešās

1101(piecpadsmitās) ārkārtas sēdes laikā Saeimas kārtības rullī

1102noteiktajā kārtībā otrajā lasījumā ir izskatījusi katru

1103noteiktajā kārtībā iesniegto priekšlikumu. Likumprojekts

1104pieņemts, 74 deputātiem balsojot "par" un vienam

1105"pret" (sk. Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas

1106sesijas piecpadsmitās (ārkārtas) sēdes stenogrammu).

1107Debates par apstrīdēto normu pieņemšanu risinājās gan

1108Atbildīgās komisijas, gan Saeimas sēžu laikā. Ministru prezidents

1109un finanšu ministrs bija saņēmuši Latvijas Spēļu biznesa

1110asociācijas vēstuli, kurā izklāstīts asociācijas viedoklis par

1111nozares (galvenokārt - klātienes azartspēļu) darbību ārkārtējās

1112situācijas laikā. Šī vēstule bija pieejama Atbildīgajai komisijai

1113pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā.

1114Ieinteresēto personu līdzdalība normatīvā akta projekta

1115izskatīšanas procesā var sekmēt objektīva lēmuma pieņemšanu un

1116dažādu interešu līdzsvarošanu (sal. sk., piemēram, Satversmes

1117tiesas 2016. gada 15. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-25-01

111811.1. punktu). Tāpat Satversmes tiesa ir atzinusi, ka parastā

1119situācijā paredzētais tiesiskais regulējums, ja tas nepieciešams,

1120ir pienācīgi jāpamato ar izskaidrojošiem pētījumiem. Likumdevējam

1121arī jāapsver nozaru speciālistu izteiktās riska prognozes un

1122jāveic savlaicīgi riska novērtēšanas pasākumi (sk. Satversmes

1123tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1.

1124punktu).

1125Tomēr apstrīdētās normas tika pieņemtas valstī izsludinātās

1126ārkārtējās situācijas laikā un, kā citstarp izriet no paša tās

1127ietverošā likuma nosaukuma, ir saistītas ar ārkārtējās situācijas

1128izraisītāju, proti, Covid-19 pandēmiju. Līdz ar to ir pieļaujami

1129izņēmumi arī no minētajiem informēšanas un pamatošanas

1130pienākumiem. Proti, tādā gadījumā, kad norma ir jāpieņem ļoti īsā

1131laika posmā - un šis nosacījums ir raksturīgs ārkārtējai

1132situācijai -, likumdevējs var pamatoties uz saprātīgu pieņēmumu

1133par gaidāmo situācijas attīstību.

1134Īpaši jāņem vērā piesardzības princips, kas demokrātiskā

1135tiesiskā valstī nozīmē to, ka nav jāgaida līdz brīdim, kad reāls

1136kaitējums jau ir faktiski nodarīts. Pietiek ar pamatotām aizdomām

1137par šāda kaitējuma iespējamību, lai valsts jau laikus veiktu

1138efektīvus un samērīgus pasākumus nolūkā nepieļaut kaitējuma

1139iestāšanos. Ja pastāv būtisks un nopietns risks, kuram pakļauta

1140personu veselība un labklājība, tad valstij ir pienākums veikt

1141saprātīgus un piemērotus pasākumus, lai aizsargātu personu

1142pamattiesības jau tad, kad negatīvās sekas vēl nav radušās.

1143Proti, unikālā un neskaidrā situācijā likumdevējam ir tiesības

1144pieņemt lēmumus, kas ir, pirmkārt, balstīti uz saprātīgu

1145pieņēmumu un, otrkārt, vērsti uz pamattiesību aizsardzību, un

1146Satversmes tiesa neapšauba šāda pieņēmuma pamatotības

1147trūkumu.

1148Ja likumdevējs uzskata, ka konkrētu mērķu sasniegšanai ir

1149nepieciešama maksimāli ātra rīcība, citādi tiktu nodarīts

1150kaitējums sabiedrības interesēm, tam nav nepieciešams veikt tādus

1151pētījumus par attiecīgā kaitējuma draudiem vai rīkot tādas

1152debates par kaitējuma novēršanu, kas būtiski aizkavētu lēmuma

1153pieņemšanu un tā efektivitāti. Tas, vai konkrētā rīcība patiešām

1154bija nepieciešama, ir izvērtējams, noskaidrojot, vai

1155ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai tas ir samērīgs. Ja

1156ieinteresēto personu viedoklis netika uzklausīts tādēļ, lai pēc

1157iespējas ātrāk pieņemtu lēmumu, un tā rezultātā ir noteikts

1158ierobežojums, kuram bija mazāk ierobežojošas alternatīvas, tad

1159šāda rīcība varētu būt uzskatāma par samērīguma principa

1160pārkāpumu.

1161Turklāt, kā tieši attiecībā uz azartspēlēm atzinusi arī

1162Eiropas Savienības Tiesa, "nevar secināt, ka dalībvalstij

1163nebūtu iespējas ieviest azartspēles ierobežojošus pasākumus,

1164tikai tādēļ, ka minētā dalībvalsts nespēj iesniegt pētījumus,

1165kuri būtu izmantoti par pamatu attiecīgā tiesiskā regulējuma

1166pieņemšanai" (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada 8.

1167septembra sprieduma apvienotajās lietās C-316/07, C-358/07 līdz

1168C-360/07, C-409/07 un C-410/07 "Markus Stoß u.c" 72.

1169punktu).

1170Tātad padziļinātu pētījumu vai diskusiju, kas būtu būtiski

1171aizkavējuši lēmuma pieņemšanu un tā efektivitāti, trūkums

1172apstrīdēto normu pieņemšanas laikā nevar būt par pamatu šo normu

1173atzīšanai par prettiesiskām.

117416.2. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka ierobežojums

1175nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo apstrīdētās

1176normas esot neskaidras.

1177Pirmkārt, abas apstrīdētās normas esot savstarpēji

1178pretrunīgas. Inspekcija, kurai Covid-19 likuma 9. pants uzliek

1179pienākumu apturēt visas azartspēļu organizēšanas licences, neesot

1180spējusi izprast savas tiesības un pienākumus. Normu pretrunība

1181arī pašām Pieteikumu iesniedzējām neesot ļāvusi plānot darbību

1182ilgtermiņā. Otrkārt, neesot bijis skaidrs arī apstrīdēto normu

1183spēkā stāšanās brīdis: atbilstoši Covid-19 likuma pārejas

1184noteikumiem tā normas bijušas piemērojamas no ārkārtējās

1185situācijas izsludināšanas brīža, t. i., 2020. gada 12. marta. No

1186tā esot secināms, ka apstrīdētajām normām bija atpakaļvērsts

1187spēks. Visbeidzot, attiecībā uz klātienes azartspēļu

1188organizēšanas ierobežojumu neesot bijis skaidrs tā ilgums, jo

1189abās apstrīdētajās normās bijuši noteikti dažādi termiņi.

1190Saeima uzsver, ka Covid-19 likuma 8. un 9. panta šķietamā

1191gramatiskā nesaderība var tikt atrisināta sistēmiskās

1192iztulkošanas rezultātā, nonākot pie secinājuma, ka azartspēļu

1193organizēšana bija aizliegta arī interaktīvajā vidē. Šāda

1194apstrīdēto normo interpretācija saskanot arī ar likumdevēja

1195gribu, proti, Saeimas deputātu vairākuma pausto atbalstu Covid-19

1196likuma 9. pantam.

1197Savukārt attiecībā uz apstrīdēto normu spēkā stāšanās brīdi

1198Saeima norāda, ka Atbildīgajā komisijā tika apspriests jautājums

1199par nepieciešamību paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz

1200Covid-19 likuma 8. panta spēkā stāšanos, tomēr vairākuma atbalstu

1201šis priekšlikums nav guvis. Arī, izskatot likumprojektu Saeimas

1202sēdē otrajā lasījumā, esot notikušas diskusijas par Covid-19

1203likuma atpakaļvērsto spēku, tomēr attiecīga norma nav pieņemta.

1204Līdz ar to esot secināms: likumdevējs nolēmis, ka visas Covid-19

1205likuma normas bez izņēmuma piemērojamas no ārkārtējās situācijas

1206izsludināšanas brīža. Tomēr Pieteikumu iesniedzējām izsniegto

1207azartspēļu organizēšanas licenču darbību atbilstoši Covid-19

1208likuma 9. pantam Inspekcija apturējusi tikai 2020. gada 6.

1209aprīlī, proti, divas nedēļas pēc Covid-19 likuma stāšanās spēkā.

1210Tādējādi Covid-19 likuma atpakaļvērstais spēks nekādā veidā

1211neesot ietekmējis Pieteikumu iesniedzēju tiesisko stāvokli.

1212Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Saeima, īstenojot

1213likumdošanas tiesības, bauda rīcības brīvību, ciktāl netiek

1214pārkāpti vispārējie tiesību principi un citas Satversmes normas

1215(sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma

1216lietā Nr. 2016-14-01 25.2. punktu). Izvērtēt to, vai

1217likumdevējs ir ievērojis vispārējos tiesību principus un citas

1218Satversmes normas, var, izskatot lietu pēc būtības, t. i.,

1219noskaidrojot, vai nav konstatējams Pieteikumu iesniedzēju

1220pamattiesību pārkāpums. Tāda pati rīcības brīvība attiecas arī uz

1221jautājumiem, kas saistīti ar likumdošanas tehniku (sal. sk.

1222Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr.

12232016-14-01 25.3. punktu). Tiesību norma var būt pietiekami

1224skaidra un paredzama arī tad, ja personai šīs normas tvēruma

1225noskaidrošanai nepieciešama atbilstoša palīdzība (sk.

1226Satversmes tiesas 2019. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr.

12272018-10-0103 18.1. punktu).

1228Pieteikumu iesniedzējas ir norādījušas, ka apstrīdētās normas

1229satur savstarpēji pretrunīgus izteikumus. Tomēr gramatiskā

1230iztulkošanas metode ir tikai viena no iztulkošanas metodēm un nav

1231pareizi vadīties vienīgi pēc tiesību normas vārdiskās jēgas.

1232Interpretējot tiesību normu, nepieciešams izmantot arī citas

1233tiesību normu interpretācijas metodes - vēsturisko, sistēmisko un

1234teleoloģisko metodi. Norma ir atzīstama par neskaidru tad, ja ar

1235iztulkošanas paņēmienu palīdzību nav iespējams noskaidrot tās

1236patieso jēgu (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta

1237sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 15.2. punktu).

1238No apstrīdēto normu pieņemšanas materiāliem, kas ir publiski

1239pieejami Saeimas tīmekļvietnē, bija iespējams saprast, ka

1240likumdevējs ir vēlējies ierobežot gan klātienes azartspēļu, gan

1241interaktīvo azartspēļu organizēšanu. Par to savstarpējā kopsakarā

1242liecina deputātu izteikumi debatēs par normu pieņemšanu un to

1243saturu (sk. Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas

1244piecpadsmitās (ārkārtas) sēdes 2020. gada 20. marta stenogrammā

1245deputātu D. Reiznieces-Ozolas, V. Valaiņa, J. Stepaņenko debates

1246par 16. priekšlikumu un J. Stepaņenko, V. Valaiņa, A. Gobzema

1247debates par 17. priekšlikumu) un fakts, ka parlaments šo

1248debašu rezultātā ir nobalsojis par Covid-19 likuma 9. pantu, kas

1249tieši paredz interaktīvo spēļu organizēšanas apturēšanu,

1250apzinoties tā saturu un atšķirības no Covid-19 likuma 8. panta

1251(turpat, sk. balsojumu par 17. priekšlikumu). Līdz ar to

1252ir iespējams noskaidrot apstrīdēto normu saturu un patieso jēgu.

1253Tādējādi apstrīdētās normas nav atzīstamas par neskaidrām.

1254Tas, ka Inspekcija lēmumu par azartspēļu licenču apturēšanu

1255pieņēma vēlāk, visupirms vēloties pārliecināties par apstrīdēto

1256normu saturu, ir bijis tikai pašu Pieteikumu iesniedzēju

1257interesēs, proti, nav nodarījis tām papildu kaitējumu. Tas pats

1258attiecas uz jautājumu par apstrīdēto normu spēkā stāšanos -

1259saprātīgam interpretētājam ir iespējams nonākt pie secinājuma, ka

1260klātienes azartspēļu organizēšanas vietas nebija iespējams slēgt

1261ar jau pagājušu brīdi. No Pieteikumu iesniedzējām arī netika

1262prasīta nekāda rīcība pirms apstrīdēto normu spēkā stāšanās,

1263proti, tām netika piemēroti nekādi sodi vai cita veida sankcijas

1264par spēļu zāļu darbības turpināšanu līdz apstrīdēto normu spēkā

1265stāšanās brīdim. Savukārt attiecībā uz argumentiem par neskaidro

1266ierobežojuma darbību laikā ir secināms, ka līdz ar ārkārtējās

1267situācijas beigām arī Covid-19 likums un tajā ietvertais

1268ierobežojums zaudēja spēku. Ar to Pieteikumu iesniedzējas varēja

1269rēķināties, ņemot vērā, ka Covid-19 likums bija saistīts ar

1270ārkārtējo situāciju un tās laikā noteiktajiem ierobežojumiem.

1271Savukārt tādā gadījumā, ja ierobežojums nebūtu zaudējis spēku

1272līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, šis jautājums būtu jāvērtē,

1273pārbaudot ierobežojuma samērīgumu.

1274Līdz ar to ierobežojums ir noteikts

1275ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.

127617. Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

1277apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

1278ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

1279labad. Ja ir noteikts tiesību ierobežojums, tad pienākums uzrādīt

1280un pamatot šāda ierobežojuma leģitīmo mērķi Satversmes tiesas

1281procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu,

1282konkrētajā gadījumā - Saeimai (sal. sk., piemēram, Satversmes

1283tiesas 2020. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2019-11-01 14.

1284punktu).

1285Saeima uzsver, ka apstrīdētajās normās paredzētais

1286pamattiesību ierobežojums, it sevišķi attiecībā uz interaktīvajām

1287azartspēlēm, tika noteikts, lai pasargātu no azartspēlēm

1288atkarīgos cilvēkus un viņu ģimenes no nelietderīgiem tēriņiem un

1289finansiālā stāvokļa pasliktināšanās ekonomiskās lejupslīdes un

1290ārkārtējās situācijas apstākļos, kā arī lai aizsargātu no

1291azartspēlēm atkarīgo cilvēku veselību un novērstu to arvien

1292aktīvāku iesaistīšanos azartspēlēs. Šos pašus mērķus esot bijis

1293plānots sasniegt arī ar klātienes azartspēļu ierobežojumiem. Šie

1294mērķi atbilstot Satversmes 116. pantā nostiprinātajiem

1295leģitīmajiem mērķiem ‒ citu cilvēku tiesību un sabiedrības

1296labklājības aizsardzība.

1297SPKC piekrīt, ka gan klātienes, gan interaktīvajām azartspēlēm

1298ir negatīva ietekme uz cilvēku psihisko veselību un labklājību

1299(labbūtību), it sevišķi kopsakarā ar ārkārtējās situācijas

1300radītajiem īpaši sarežģītajiem apstākļiem un emocionālo

1301stresu.

1302Attiecībā uz klātienes azartspēļu ierobežojumiem Saeimas

1303papildu apsvērumos kā vēl viens leģitīmais mērķis ir norādīta arī

1304sabiedrības (fiziskās) veselības aizsardzība. Proti, šāds

1305ierobežojums bijis nepieciešams, lai novērstu vairāku cilvēku

1306ilgstošu uzturēšanos slēgtās telpās (kazino zālēs, spēļu zālēs,

1307bingo zālēs).

1308Satversmes tiesa secina, ka šīs aizsargājamās tiesības un

1309intereses ir savstarpēji saistītas un daļēji pārklājas, tāpēc nav

1310aplūkojamas atrauti cita no citas. Piemēram, attiecībā uz

1311indivīdu veselības aizsardzību ir saprotams, ka likumdevējs

1312rūpējies gan par fizisko veselību, ierobežojot cilvēku

1313savstarpējos kontaktus, gan par garīgo veselību, novēršot

1314atkarību pastiprināšanos. Savukārt personas finanšu līdzekļu

1315izlietojums (personas labklājība) ir būtisks gan no indivīda un

1316attiecīgās mājsaimniecības budžeta viedokļa, gan arī valsts

1317līmenī. Turklāt līdztekus materiālās labklājības aspektiem

1318jēdziens "sabiedrības labklājība" ietver arī

1319nemateriālus aspektus, kas nepieciešami harmoniskai sabiedrības

1320funkcionēšanai (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 5. jūnija

1321sprieduma lietā Nr. 2003-02-0106 secinājumu daļas 3. punktu).

1322Indivīda un sabiedrības veselība ir vērtība, kurai ir neapšaubāma

1323loma sabiedrības labklājības nodrošināšanā, turklāt gan tās

1324materiālajā, gan nemateriālajā nozīmē (sk. Satversmes tiesas

13252012. gada 3. maija sprieduma lietā Nr. 2011-14-03 17.4.

1326punktu). Proti, sabiedrības labklājība ir vērtējama gan no

1327finansiālās, gan vispārcilvēciskās perspektīvas. Līdz ar to par

1328apstrīdētajās normās noteikto pamattiesību ierobežojumu

1329leģitīmajiem mērķiem būtu atzīstamas citu cilvēku tiesību un

1330sabiedrības labklājības aizsardzība.

1331Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, leģitīmais mērķis

1332"pasargāt ģimenes no nelietderīgas līdzekļu tērēšanas

1333finansiāli grūtos apstākļos" neesot saistāms ar paša

1334Covid-19 likuma 1. pantā definēto mērķi - "noteikt pasākumus

1335valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos

1336atbalsta mehānismus, kā arī izdevumus, kas tieši saistīti ar

1337Covid-19 izplatības ierobežošanu". Tomēr no šā mērķa tieši

1338izriet likumdevēja vēlme noteikt pasākumus ar Covid-19 pandēmiju

1339saistīto negatīvo seku, tostarp arī vīrusa izplatības

1340samazināšanas nolūkos noteikto ierobežojumu radīto seku,

1341novēršanai un mazināšanai. Proti, ja likumdevējs ir paredzējis,

1342ka pandēmijas vai tās apkarošanai noteikto ierobežojumu rezultātā

1343tiks apdraudēta arī personu garīgā veselība, finansiālā situācija

1344vai vispārējā sabiedrības labklājība, tas arī šo interešu

1345aizsardzību varēja izvirzīt kā leģitīmo mērķi, un šajā rīcībā nav

1346saskatāmas nekādas pretrunas ar Covid-19 likuma mērķi. Turklāt

1347jebkurā gadījumā katra konkrētajā normā noteiktā pamattiesību

1348ierobežojuma leģitīmais mērķis normas individualizācijas dēļ var

1349atšķirties no attiecīgo normu ietverošā likuma vispārīgajiem

1350mērķiem.

1351Līdz ar to apstrīdētajās normās

1352noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu

1353cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība.

135418. Noskaidrojot, vai apstrīdētajās normās ietvertais

1355pamattiesību ierobežojums ir samērīgs, Satversmes tiesa izvērtē,

1356vai ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, vai

1357mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda pamattiesības

1358mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un vai labums, ko gūst sabiedrība

1359no noteiktā ierobežojuma, ir lielāks par indivīdam nodarīto

1360kaitējumu.

1361Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tajā ietvertais

1362pamattiesību ierobežojums neatbilst kaut vienam no šiem

1363kritērijiem, apstrīdētā norma neatbilst samērīguma principam un

1364ir prettiesiska (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 28.

1365septembra sprieduma lietā Nr. 2019-37-0103 20. punktu).

136619. Izvērtējot to, vai izraudzītie līdzekļi ir

1367piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, Satversmes tiesa pārbauda,

1368vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmos mērķus.

1369Tādējādi Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai ar apstrīdētajām

1370normām, proti, apturot klātienes azartspēļu un interaktīvo

1371azartspēļu darbību, var tikt aizsargātas citu cilvēku tiesības un

1372visas sabiedrības labklājība.

1373Attiecībā uz pamattiesību ierobežojumu piemērotību

1374leģitīmajiem mērķiem Satversmes tiesa atsevišķi pārbaudīs

1375klātienes azartspēļu un interaktīvo azartspēļu ierobežojumus.

137619.1. Pieteikumu iesniedzējas piekrīt, ka klātienes

1377azartspēļu aizliegums varētu būt piemērots veids, kā ierobežot

1378Covid-19 izplatību. Savukārt mērķa "veicināt finansiālo

1379pratību un atturēt sabiedrību no nelietderīgas līdzekļu

1380tērēšanas" sasniegšanai izraudzītie līdzekļi neesot

1381piemēroti šim mērķim, jo iedzīvotāji varot savus līdzekļus

1382izmantot arī citādi, piemēram, interaktīvajām izlozēm, skaitļu

1383izlozēm un momentloterijām vai arī alkohola piegādei mājās.

1384Turklāt likumdevējam neesot datu vai jebkādu aprēķinu par

1385tuvojošās ekonomiskās krīzes apmēriem, nedz arī tādu datu, kas

1386liecinātu par to, ka azartspēļu ierobežošana var mazināt

1387ekonomisko krīzi. Likumdevējs vispār neesot izvērtējis, kādā

1388veidā un vai vispār ar azartspēļu ierobežošanu var novērst

1389ekonomisko krīzi vai tās sekas.

1390Attiecībā uz interaktīvajām azartspēlēm Pieteikumu

1391iesniedzējas norāda, ka ierobežojums nav bijis piemērots leģitīmo

1392mērķu sasniegšanai. Interaktīvajām azartspēlēm neesot raksturīga

1393vai nepieciešama personu savstarpēja saskarsme un uzturēšanās

1394vienā telpā. Tas nozīmējot, ka interaktīvo azartspēļu

1395ierobežošanai nav nekāda sakara ar Covid-19 izplatības

1396ierobežošanu. Arī mērķim - sabiedrības labklājības aizsardzība -

1397ierobežojums neesot bijis piemērots. Pirmkārt, neesot pamata

1398secinājumam, ka tuvojas ekonomiskā krīze, turklāt dati par

1399iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā gūtajiem ienākumiem

1400liecinot, ka apgalvojums "ekonomiskās krīzes laikā

1401iedzīvotāji pastiprināti pievēršas azartspēlēm" ir

1402nepatiess. Otrkārt, ierobežojuma rezultātā personas tiekot

1403novirzītas uz nekontrolētu un neuzraudzītu vidi, kurā tām

1404netiekot nodrošināta valsts iestāžu aizsardzība un kurā nepastāv

1405nekādi atbildīgas spēles rīki. Tādējādi personas tiekot pakļautas

1406vēl lielākiem pārmērīgu tēriņu riskiem. Šobrīd esot redzams, ka

1407interaktīvo azartspēļu organizēšanas ierobežojumu laikā

1408nelicencēto jeb nelegālo azartspēļu noiets pieaudzis par aptuveni

140912 procentiem.

1410Tāpat likumdevēja rīcība attiecībā uz iespējamā leģitīmā mērķa

1411sasniegšanu esot pretrunīga, jo, no vienas puses, esot

1412ierobežotas interaktīvās azartspēles, bet, no otras puses,

1413veicināta alkohola pieejamība, atļaujot tā tirdzniecību

1414internetā. Visbeidzot, ar abām apstrīdētajām normām noteiktie

1415ierobežojumi neesot piemēroti sabiedrības labklājības

1416aizsardzībai, jo ar šīm normām neesot aizliegta izložu, loteriju

1417un interaktīvo izložu organizēšana un tādējādi esot nepamatoti

1418radīta atšķirīga attieksme pret azartspēļu organizētājiem un

1419izložu un loteriju organizētājiem un šīs normas tik un tā

1420nepasargājot ģimenes no nelietderīgas līdzekļu tērēšanas.

1421Pēc Saeimas ieskata, izskatāmajā lietā būtiska nozīme ir

1422negatīvajām sekām, kādas no azartspēlēm atkarīgām personām varēja

1423rasties pašizolācijas (sociālās distancēšanās) laikā.

1424Pamattiesību ierobežojums esot novērsis bīstamo saistību starp

1425ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, izolāciju, darba un sociālo

1426aktivitāšu trūkumu un no visa tā potenciāli izrietošo arvien

1427aktīvāko iesaistīšanos azartspēlēs. Ar apstrīdētajās normās

1428ietverto pamattiesību ierobežojumu cilvēki uz ārkārtējās

1429situācijas laiku esot efektīvi atturēti no nelietderīgiem

1430tēriņiem, un tādējādi esot sekmēta cilvēku tiesību un sabiedrības

1431labklājības aizsardzība. Līdz ar to likumdevēja izraudzītais

1432līdzeklis esot piemērots leģitīmo mērķu - citu cilvēku tiesību un

1433sabiedrības labklājības aizsardzība - sasniegšanai.

143419.2. Infektologs Uga Dumpis ir norādījis, ka

1435azartspēļu zāles uzskatāmas par ļoti augsta Covid-19 izplatības

1436riska vietām, citstarp tādēļ, ka iekštelpās transmisijas risks

1437esot ievērojami augstāks nekā ārtelpās, spēlētāji telpās

1438uzturoties ilgāk par 15 minūtēm, iekārtu virsmas esot grūti

1439dezinficējamas un azartspēļu spēlētāji varot būt transmisijas

1440riska grupā un arī ar noslieci uz nepakļaušanos prasībām un

1441rīkojumiem. Arī SPKC uzskata, ka dalība dažādos izklaides

1442pasākumos (tostarp azartspēļu spēlēšana spēļu zālēs) novērš

1443cilvēku uzmanību no nepieciešamības ievērot piesardzības

1444pasākumus. Savukārt Veselības ministrijas 2019. gada pētījumā

1445norādīts, ka serviss un kafijas un ēdienu piedāvājums spēļu zālēs

1446arī var būt papildu motivators spēlēšanas uzsākšanai vai

1447turpināšanai. Proti, spēļu zāles varot tikt izmantotas kā

1448tikšanās vietas un kafejnīcas, kur spēlēšana ir papildu funkcija

1449(sk.: Putniņa A., Pokšāns A., Brants M. Pētījums par procesu

1450atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība)

1451izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska

1452faktoriem. Pētījuma gala ziņojums. Rīga: Veselības ministrija,

14532019, 85. lpp.). No tā noprotams, ka spēļu zālēm dažādu

1454faktoru dēļ var būt īpaši piesaistoša ietekme un cilvēki tajās,

1455pat paši to neapzinoties, var uzturēties nekontrolēti ilgu laiku,

1456tādējādi pandēmijas laikā riskējot inficēties ar Covid-19

1457izraisošo vīrusu un/vai inficēt citus apmeklētājus.

1458Demokrātiskas tiesiskas valsts funkcionēšanas priekšnoteikums

1459ir katras atsevišķas personas spēja pašierobežot savu egoistisko

1460brīvību un rīkoties atbildīgi (sk.: Pleps J. 116. panta

1461komentārs. Grām.: Balodis R. (zin. red.) Latvijas Republikas

1462Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga:

1463Latvijas Vēstnesis, 2011, 741. lpp.). Ar pandēmijas izplatību

1464saistītas ārkārtējās situācijas apstākļos būtu gaidāms, ka

1465cilvēki izvērtēs nepieciešamību apmeklēt konkrētas izklaides

1466vietas un socializēties. Tomēr gadījumos, kad cilvēkam ir

1467nosliece uz azartspēļu atkarību vai cilvēks jau ir no tām

1468atkarīgs, viņš vairs nespēj objektīvi novērtēt savu vēlmi

1469apmeklēt spēļu zāli un no šīs vēlmes izrietošās sekas, proti,

1470pastāv risks, ka viņš pats nevar pieņemt tādu atbildīgu lēmumu,

1471kas citastarp atbilstu sabiedrības veselības interesēm. Tāpat

1472iespējams, ka laikā, kad citas izklaides, kultūras, atpūtas un

1473sporta pasākumu vietas ir slēgtas, cilvēkam sāk likties, ka

1474azartspēļu zāles apmeklējums ir vienīgā atpūtas un izklaides

1475iespēja.

1476Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums

1477liedza personām pieeju azartspēļu zālēm. Neļaujot personām

1478ilgstoši uzturēties iekštelpās kopā ar citiem cilvēkiem, tās tika

1479pasargātas no riska inficēties ar Covid-19 izraisošo vīrusu gan

1480tiešā veidā, saskaroties ar cilvēku, kuram minētā slimība jau ir,

1481gan arī netiešā veidā - no spēļu zālē esošajām virsmām. Novēršot

1482azartspēļu zāļu apmeklētāju inficēšanos, tika samazināta arī

1483iespēja, ka ar Covid-19 izraisošo vīrusu tiks inficētas viņu

1484kontaktpersonas. Tādējādi tika sargāta gan pašu azartspēļu zāļu

1485apmeklētāju veselība, gan arī viņu kontaktpersonu un attiecīgi

1486visas sabiedrības veselība. Turklāt, šādā veidā atturot personas

1487no azartspēlēm, tās tika atturētas arī no savu finanšu līdzekļu

1488ieguldīšanas attiecīgajās izklaidēs.

1489Tātad minētais ierobežojums ļāva samazināt personu risku

1490saslimt ar Covid-19 un pakļaut šādam riskam citus, kā arī

1491samazināt personām iespējas konkrētā veidā izšķērdēt savus

1492finanšu līdzekļus. Līdz ar to šis ierobežojums ir piemērots

1493leģitīmajiem mērķiem - citu cilvēku tiesību un sabiedrības

1494labklājības aizsardzība.

149519.3. Ar interaktīvo azartspēļu organizēšanas

1496ierobežošanu personām identiski tika liegta pieeja interaktīvajām

1497azartspēlēm, tādējādi pēc būtības izslēdzot iespēju, ka tās tērēs

1498savus finanšu līdzekļus konkrētā veida interaktīvajai izklaidei.

1499Līdz ar to arī šis ierobežojums ir piemērots indivīdu finansiālā

1500stāvokļa aizsardzībai un tādējādi arī sabiedrības labklājības

1501veicināšanai.

1502Savukārt attiecībā uz citu personu tiesībām vērā ņemams ir

1503SPKC atzinums, ka azartspēlēm neatkarīgi no vides, kādā tās

1504notiek, ir raksturīga negatīva ietekme uz cilvēku psihisko

1505veselību un labklājību (labbūtību), jo īpaši ārkārtējās

1506situācijas laikā pastāvošajos sarežģītajos un emocionālo stresu

1507izraisošajos apstākļos. Pēc SPKC ieskata, ārkārtējās situācijas

1508laikā pieņemtie lēmumi bija vērsti un attiecināmi uz Covid-19

1509pandēmijas seku mazināšanu vai novēršanu ne tikai veselības, bet

1510arī sociālajā sfērā.

1511Proti, ar apstrīdēto normu personām tika liegta iespēja

1512pavadīt laiku interaktīvo azartspēļu mājaslapās. Tādējādi tika

1513ierobežota azartspēļu atkarības pastiprināšanās tendence un arī

1514samazināts kairinājums, kas rastos spēļu potenciālās pieejamības

1515dēļ. Līdz ar to tika aizsargāta arī cilvēku, it sevišķi to,

1516kuriem jau iepriekš bijusi pastiprināta nosliece uz azartspēļu

1517patēriņu, garīgā veselība.

1518Tātad arī interaktīvo azartspēļu organizēšanas ierobežošana

1519bija piemērota leģitīmo mērķu - citu cilvēku tiesību un

1520sabiedrības labklājības aizsardzība - sasniegšanai.

152119.4. Savukārt jautājums par to, kāpēc ar apstrīdētajām

1522normām nav aptverti citi to potenciālie subjekti, proti, izložu

1523un loteriju organizatori, nav izvērtējams šajā samērīguma testa

1524daļā. Pieteikumu iesniedzēju stāvoklis salīdzinājumā ar citām

1525personām, kuras tika apzināti izslēgtas no apstrīdēto normu

1526darbības loka, var tikt izvērtēts, pārbaudot apstrīdēto normu

1527atbilstību Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam

1528vienlīdzības principam.

1529Tādējādi apstrīdētajās normās

1530noteiktie pamattiesību ierobežojumi ir piemēroti leģitīmo mērķu -

1531citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība -

1532sasniegšanai.

153320. Apstrīdētajās normās noteiktie tiesību ierobežojumi

1534ir nepieciešami, ja nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat

1535iedarbīgi un kurus izvēloties personu pamattiesības tiktu

1536ierobežotas mazāk. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits,

1537bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi

1538vismaz tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas

15392010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 14.

1540punktu).

1541Ņemot vērā azartspēļu iespējamās nelabvēlīgās sekas, kas skar

1542indivīdu un visu sabiedrību, valstij šīs nozares regulēšanā ir

1543dota lielāka rīcības brīvība nekā citu nozaru regulēšanā (sk.

1544Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr.

15452018-17-03 20.3. punktu).

154620.1. Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka leģitīmos

1547mērķus būtu bijis iespējams sasniegt mazāk ierobežojošā

1548veidā.

1549Attiecībā uz klātienes azartspēļu aizliegumu Pieteikumu

1550iesniedzējas norāda, ka citām saimnieciskās darbības nozarēm,

1551kurām arī ir raksturīga cilvēku pulcēšanās un finanšu līdzekļu

1552izlietošana nolūkiem, kas nav saistīti ar pamatvajadzību

1553apmierināšanu, netika noteikti tik stingri aizliegumi. Pieteikumu

1554iesniedzējas apgalvo, ka būtu varējušas izpildīt tirdzniecības un

1555ēdināšanas vietām noteiktās prasības attiecībā uz distances un

1556dezinfekcijas līdzekļu nodrošināšanu un ka būtu bijuši pieļaujami

1557citi, mazāk ierobežojoši līdzekļi, piemēram, īpaši azartspēļu

1558zāļu darba laika ierobežojumi, uzturēšanās laika vai iztērējamās

1559summas ierobežojumi vai azartspēļu organizētājiem uzlikts

1560pienākums izvietot attiecīgajās telpās paziņojumus gan par

1561Covid-19, gan par finansiālās pratības nozīmi, atkārtoti uzsverot

1562iespēju iekļaut sevi pašatteikušos personu reģistrā vai

1563piedāvājot iespējas saņemt psiholoģisko atbalstu. Arī pēc

1564ārkārtējās situācijas beigām neesot pierādīts, ka ar jau iepriekš

1565noteiktajiem ierobežojumiem nebūtu pieticis infekcijas izplatības

1566ierobežošanai, proti, ka bija pamatoti tieši attiecībā uz

1567azartspēļu zālēm noteikt daudz stingrākas prasības nekā attiecībā

1568uz pielīdzināmām pakalpojumu sniegšanas vietām.

1569Savukārt attiecībā uz interaktīvo azartspēļu organizēšanas

1570aizliegumu, proti, Covid-19 likuma 9. pantu, Pieteikumu

1571iesniedzējas norāda, ka jau iepriekš bijuši spēkā dažādi

1572atbildīgas spēles ierobežojumi - piemēram, spēlētāja pienākums

1573pirms pieslēgšanās interaktīvajai azartspēlei noteikt maksimālo

1574likmi, kas viņam ir pieļaujama vienā spēlē, vai maksimālo kopējo

1575likmju summu, kas viņam ir pieļaujama 24 stundu laikā. Turklāt

1576ikviena persona varot sevi ierakstīt pašatteikušos personu

1577reģistrā, tādējādi liedzot sev piekļuvi Latvijā licencētām

1578interaktīvajām azartspēlēm. Interaktīvo azartspēļu organizētājiem

1579esot pienākums katru reizi, kad persona pieslēdzas savam spēles

1580kontam, informēt to par iespēju pieprasīt lieguma noteikšanu.

1581Līdz ar to Latvijā jau pirms apstrīdēto normu pieņemšanas esot

1582pastāvējis starptautiski atzīts un efektīvs mehānisms personu

1583atturēšanai no pārmērīgas nodošanās azartspēlēm. Ja likumdevējam

1584bija bažas par to, ka ārkārtējās situācijas laikā varētu pieaugt

1585ar finansiālo pratību saistīti riski, tad esot bijis iespējams

1586noteikt papildu prasības, kas azartspēļu organizētājiem būtu

1587obligāti jāievēro. Turklāt leģitīmais mērķis aizsargāt no

1588azartspēlēm jau atkarīgo cilvēku veselību un nepieļaut viņu

1589arvien aktīvāku iesaistīšanos azartspēlēs pēc būtības esot

1590saistīts ar tādiem likumdevēja uzdevumiem, kuri nemaz neesot

1591tieši attiecināmi uz ārkārtējo situāciju un tās izraisītajiem

1592apstākļiem. Savukārt, lai sasniegtu mērķi - novērst jaunu

1593spēlētāju iesaistīšanos interaktīvajās azartspēlēs -, likumdevējs

1594varējis noteikt aizliegumu ārkārtējās situācijas laikā vai uz

1595konkrētu laiku jauniem spēlētājiem reģistrēties interaktīvo

1596azartspēļu vietnēs.

1597Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, nosakot papildu

1598ierobežojumus, likumdevējs būtu varējis nodrošināt sabiedrības

1599labklājības aizsardzību, pilnībā neapturot to komercdarbību.

1600Turklāt tādējādi likumdevējs būtu nodrošinājis arī to, ka

1601interaktīvo azartspēļu spēlētājiem netiek atņemta vienīgā

1602alternatīva interaktīvo azartspēļu spēlēšanai nelegālajā un

1603valsts nekontrolētajā azartspēļu tirgū.

1604Turklāt no Covid-19 likuma 9. panta pieņemšanas dokumentiem

1605esot redzams, ka ne Atbildīgajā komisijā, ne Saeimā neesot

1606apspriestas ierobežojumu alternatīvas. Latvijas interaktīvo

1607azartspēļu biedrībai neesot bijusi iespēja pirms apstrīdētās

1608normas pieņemšanas izteikt savu viedokli un piedāvāt alternatīvus

1609risinājumus. Vēl vairāk, interaktīvo azartspēļu nozares pārstāvji

1610nemaz neesot bijuši informēti par likumdevēja ieceri noteikt

1611jebkādus ierobežojumus, jo Covid-19 likuma projekts esot bijis

1612paredzēts tam, lai ieviestu uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus,

1613nevis lai noteiktu jaunus ierobežojumus.

1614Saeima norāda, ka ārkārtējās situācijas apstākļos personu

1615sociālo aktivitāšu iespējas esot ierobežotas līdz minimumam un

1616līdz ar to neesot bijis šaubu, ka ar azartspēļu nozari, tostarp

1617interaktīvajām azartspēlēm, saistītie riski ir neadekvāti augsti.

1618Šādā situācijā leģitīmos mērķus - novērst pamudinājumus uz

1619pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar azartspēlēm un cīnīties pret

1620azartspēļu atkarību apstākļos, kuros tā varēja sevišķi

1621saasināties, - neesot bijis iespējams sasniegt nekādā citā veidā

1622kā vien ierobežojot azartspēļu pieejamību (it īpaši interaktīvajā

1623vidē). Tikai un vienīgi ar apstrīdētajā normā ietverto

1624pamattiesību ierobežojumu esot bijis iespējams vienlaikus

1625samazināt gan Covid-19 izplatību, gan pandēmijas radītās

1626ekonomiskās un sociālās sekas no azartspēlēm atkarīgajām personām

1627un to ģimenēm.

162820.2. Kā jau iepriekš tika atzīts, klātienes azartspēļu

1629organizēšanas ierobežojumi tika noteikti, citstarp reaģējot uz

1630koronavīrusa SARS-CoV-2 izplatības un tā izraisītās slimības

1631Covid-19 radīto sabiedrības veselības apdraudējumu.

1632Apstrīdēto normu pieņemšanas brīdī jau bija zināms, ka

1633Covid-19 ir infekcijas slimība, kura izplatās ātri, ir infekcioza

1634pat tad, ja ar to saslimušajai personai nav slimības simptomu, un

1635pret kuru nav ne vakcīnas, ne īpašu zāļu. Turklāt daudzos

1636gadījumos slimības gaita ir smaga un ar potenciālu letālu

1637iznākumu (sk.: European Centre for Disease Prevention and

1638Control. Novel coronavirus disease 2019 (COVID-19) pandemic:

1639increased transmission in the EU/EEA and the UK - sixth update -

164012 March 2020. Stockholm: ECDC, 2020).

1641Līdz 2020. gada marta vidum jau vairāk nekā 150 valstis bija

1642paziņojušas par Covid-19 saslimšanas gadījumiem. Kopumā pasaulē

1643jau bija vairāk nekā 200 000 saslimušo un vairāk nekā 8 000

1644mirušo. Turklāt 80 procenti no visiem gadījumiem bija reģistrēti

1645divos reģionos - Klusā okeāna rietumu daļas valstīs un Eiropā

1646(sk.: WHO Director-General's opening remarks at the media

1647briefing on COVID-19. 18 March 2020). Saslimstības un nāves

1648gadījumu statistika turpināja pieaugt satraucošos tempos.

1649Jau marta vidū risks, ka tuvāko nedēļu laikā vīrusa izplatības

1650dēļ tiks pārsniegta ES/EEZ valstu veselības sistēmu kapacitāte,

1651bija novērtēts kā augsts. Veselības nozares eksperti norādīja, ka

1652nepieciešama ātra pāreja uz vīrusa izplatīšanās iespēju

1653mazināšanas pieeju, jo straujais saslimšanas gadījumu skaita

1654pieaugums, kas apstrīdēto normu pieņemšanas laikā bija potenciāli

1655sagaidāms tuvāko dienu līdz nedēļu laikā, varētu neatstāt lēmumu

1656pieņēmējiem un slimnīcām pietiekami daudz laika, lai situāciju

1657saprastu, akceptētu un uz to attiecīgi reaģētu (sk.: European

1658Centre for Disease Prevention and Control. Novel coronavirus

1659disease 2019 (COVID-19) pandemic: increased transmission in the

1660EU/EEA and the UK - sixth update - 12 March 2020. Stockholm:

1661ECDC, 2020). Līdz ar to tika pieņemts lēmums pēc iespējas

1662aizkavēt vīrusa izplatīšanos, tādējādi arī cenšoties ierobežot

1663vienlaikus slimo cilvēku skaitu un izvairīties no veselības

1664sistēmas pārslodzes. Šādus mērķus tika plānots sasniegt,

1665ierobežojot cilvēku savstarpējos kontaktus privātajā,

1666profesionālajā un sabiedriskajā jomā.

1667Ņemot vērā apstrīdēto normu pieņemšanas laikā konstatētos

1668koronavīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības Covid-19

1669izplatības apmērus gan pasaulē, gan arī tieši Eiropā, kā arī

1670vīrusa izplatīšanās veidu, proti, to, ka tas izplatās ar

1671nelieliem elpceļu pilieniem, kas rodas, cilvēkam runājot,

1672klepojot vai šķaudot, nevar būt šaubu par to, ka tādu pulcēšanās

1673vietu slēgšana, kurās personām ir viegli nonākt tuvā saskarsmē ar

1674citām personām, bija viens no nepieciešamajiem drošības

1675pasākumiem, kas veicami gan šādu vietu apmeklētāju, gan arī visas

1676sabiedrības veselības aizsardzības ietvaros. Proti, tādējādi tika

1677novērsta iespēja, ka cilvēki cits citu inficēs, uzturoties vienās

1678telpās, savstarpēji saskaroties un lietojot vienus un tos pašus

1679priekšmetus. Tāpat tika novērsta infekcijas ķēžu rašanās, kas

1680bija iespējama, cilvēkiem atrodoties ceļā uz un no izklaides

1681vietām, piemēram, pārvietojoties sabiedriskajā transportā.

1682Tā kā klātienes azartspēļu zāles ārkārtējās situācijas laikā

1683būtu atzīstamas par paaugstināta riska vietām, citstarp ņemot

1684vērā spēlētājiem tipisko paradumu azartspēļu zālēs uzkavēties

1685diezgan ilgu laiku, tās nevar salīdzināt ar tirdzniecības un

1686ēdināšanas vietām, kurām tika noteikti vieglāki ierobežojumi.

1687Turklāt, lai gan tirdzniecības un ēdināšanas vietas ir uzskatāmas

1688par būtiskām cilvēka pamatvajadzību apmierināšanai, pat šo vietu

1689īpašniekiem un attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem tika uzlikts

1690pienākums aicināt apmeklētājus lieki neuzkavēties telpās.

1691Savukārt iespēja mazināt azartspēļu zālēs pastāvošos riskus,

1692pienācīgi dezinficējot telpas un iekārtas, apstrīdēto normu

1693pieņemšanas laikā bija tikai teorētiska, un tā arī neļautu

1694sasniegt leģitīmo mērķi tikpat efektīvi. Arī noteikumi par

1695distances ievērošanu prasītu apmeklētāju un spēļu zālēs esošo

1696kārtības uzraugu aktīvu līdzdalību, taču to nešaubīgi nodrošināt

1697nav iespējams. Vieglāku ierobežojumu ievērošanu arī būtu krietni

1698grūtāk kontrolēt, un attiecīgie pasākumi radītu valstij

1699nesamērīgi lielas izmaksas. Visbeidzot, būtiski ir tas, ka

1700ierobežojumi tika noteikti tikai uz noteiktu laika posmu.

1701Satversmes tiesa secina, ka nepastāv tādi alternatīvi

1702līdzekļi, kas personas pamattiesības ierobežotu mazāk nekā

1703apstrīdētajās normās noteiktais klātienes azartspēļu darbības

1704ierobežojums un ļautu sasniegt šā ierobežojuma leģitīmo mērķi -

1705sabiedrības veselības aizsardzība - vismaz tādā pašā kvalitātē.

1706Pēc būtības Saeima ir pievienojusies Ministru kabineta jau

1707iepriekš veiktajam izvērtējumam par alternatīvu trūkumu attiecībā

1708uz citu izklaides veidu ierobežojumiem. Proti, apstrīdēto normu

1709pieņemšanas brīdī Ministru kabinets, konsultējoties ar

1710speciālistiem, jau bija atzinis, ka vīrusa izplatīšanas

1711ierobežošanai būtu slēdzami teātri, kino un tamlīdzīgas iestādes,

1712tādēļ šāds pats liegums un tādā pašā tvērumā bija attiecināms arī

1713uz azartspēļu zālēm.

1714Ņemot vērā likumdevēja izraudzītos līdzekļus sabiedrības

1715veselības aizsardzības nodrošināšanai un faktu, ka šo leģitīmo

1716mērķi nebija iespējams sasniegt ar mazāk aizskarošiem līdzekļiem,

1717secināms, ka otrs ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sasniegts ar

1718pirmo saistītā veidā. Proti, nebūtu jēgas izvērtēt, vai

1719sabiedrības labklājību (personas finansiālo situāciju) iespējams

1720aizsargāt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, ja tie

1721nenodrošinātu pienācīgu sabiedrības veselības aizsardzību, kas ar

1722pandēmiju saistītās ārkārtējās situācijas laikā bija atzīstama

1723par primāro leģitīmo mērķi.

1724Līdz ar to apstrīdētajās normās

1725ietvertie klātienes azartspēļu organizatoru pamattiesību

1726ierobežojumi ir piemēroti leģitīmo mērķu - citu cilvēku tiesību

1727un sabiedrības labklājības aizsardzība - sasniegšanai.

172821. Attiecībā uz interaktīvo azartspēļu ierobežošanu

1729Satversmes tiesa piekrīt tam, ka ir būtiski ņemt vērā brīdi, kādā

1730apstrīdētās normas tika pieņemtas.

1731Darba zaudējuma, samazinātas darba slodzes, dīkstāves vai

1732attālināta darba režīma dēļ ārkārtējās situācijas laikā liela

1733daļa sabiedrības neparasti daudz laika pavadīja mājās. Turklāt

1734šajā laikā izklaides iespējas bija ļoti ierobežotas. Tādējādi

1735ārkārtējās situācijas ietekmē tika pilnībā mainīta cilvēku

1736ikdienas dzīves rutīna, potenciāli radot neziņu par to, kā plānot

1737savu laiku un ko vispār darīt. Pētnieki ir norādījuši, ka

1738papildus finanšu krīzei un nenoteiktībai par ekonomikas nākotni

1739pandēmijas radītās dramatiskas izmaiņas mājās pavadītā laika ziņā

1740radīja arī risku pieaugt tiešsaistē, tostarp interneta

1741azartspēlēs, pavadītajam laikam (sk.: Håkansson A. Changes in

1742Gambling Behavior during the COVID-19 Pandemic - A Web Survey

1743Study in Sweden. International Journal of Environmental Research

1744and Public Health, 2020, 17, 4013).

1745Tāpat atzīts, ka pandēmija, citstarp no telpiskās

1746distancēšanās izrietošās sociālās izolācijas dēļ, var būtiski

1747ietekmēt personu finansiālo un psiholoģisko labklājību un šie

1748stresori sasaistē ar izmaiņām azartspēļu tirgū var būtiski

1749ietekmēt arī personu uzvedību - proti, arī ar pandēmiju

1750saistītais stress var paplašināt iesaisti interaktīvajās

1751azartspēlēs (sk.: Håkansson A., Fernández-Aranda F., Menchón

1752Jose M., Potenza, Marc N., Jiménez-Murcia S. Gambling during the

1753COVID-19 crisis - A cause for concern? Journal of Addiction

1754Medicine, 2020, Vol. 14, Issue 4, pp. e10-e12). Kā ar

1755pandēmiju saistīti faktori, kas cilvēkus ticami pakļaus

1756paaugstinātam neveselīgas uzvedības un neveiksmīgu problēmu

1757pārvarēšanas stratēģiju riskam, tostarp azartspēlēm, norādīta arī

1758neskaidrība par nākotni, vientulība, depresija vai pat

1759potenciālas domas par paškaitējumu, kas izriet no sociālās

1760distancēšanās, stresa un sērām (sk.: Marsden J., Darke S.,

1761Hall W., Hickman M., Holmes J., Humphreys K., Neale J., Tucker

1762J., West R. Mitigating and learning from the impact of COVID‐19

1763infection on addictive disorders. Addiction, 2020, 115, pp.

17641007-1010). Turklāt to, ka azartspēles nereti tiek

1765izmantotas, lai gūtu pozitīvas emocijas, apliecina arī Veselības

1766ministrijas 2019. gada pētījums, kurā attiecībā uz interneta

1767spēlēm (spēļu automātiem internetā, kā arī kazino) kā būtiski

1768motivatori norādīta uzvaras sniegtā triumfa sajūta, spēles radītā

1769izklaide un iespēja atslābināties no saspringuma (sk.: Putniņa

1770A., Pokšāns A., Brants M. Pētījums par procesu atkarību

1771(azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību

1772Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem.

1773Pētījuma gala ziņojums. Rīga: Veselības ministrija, 2019, 75.,

177477. lpp.). Līdz ar to bija pamats uzskatīt, ka pandēmijas

1775laikā cilvēki meklēs iespēju aizmirsties un mazināt garlaicību un

1776stresu, citstarp spēlējot interaktīvās azartspēles.

1777Būtisks ir arī tāds secinājums, ka atkarību izraisošie

1778uzvedības modeļi izpaužas arvien spilgtāk un biežāk tad, ja

1779dzīves vidē ir maz citu, pozitīvu iespaidu, piemēram, patīkamu

1780lietu un cilvēku, ar kuriem varētu komunicēt, un tieši šādi

1781apstākļi ir raksturīgi sociālās izolācijas laikam (sk.:

1782Marsden J., Darke S., Hall W., Hickman M., Holmes J., Humphreys

1783K., Neale J., Tucker J., West R. Mitigating and learning from the

1784impact of COVID‐19 infection on addictive disorders. Addiction,

17852020, 115, pp. 1007-1010). Līdz ar to koronavīrusa SARS-CoV-2

1786izplatības apkarošanai noteiktie ierobežojumi bija saistīti ar

1787risku, ka cilvēkiem, kuriem jau ir problēmas ar azartspēlēm, tās

1788vēl vairāk saasināsies.

1789Pārvietošanās un pulcēšanās brīvību ierobežojumu dēļ ar

1790Covid-19 pandēmiju saistītā ārkārtējā situācija arī nav

1791salīdzināma ar līdz šim piedzīvotajām finanšu krīzēm, jo, lai gan

1792cilvēku finanšu līdzekļi, iespējams, bija tikpat sarukuši kā citu

1793krīžu laikā, tomēr saistībā ar pandēmiju noteiktie ierobežojumi

1794iedzīvotāju ikdienu ietekmēja tā, ka interaktīvās azartspēles

1795varēja kļūt par vienu no retajām viegli pieejamām izklaides un

1796atpūtas iespējām, kuru izmantojot spēlētāji vairs nepievērstu

1797pienācīgu uzmanību nepieciešamībai taupīt finanšu līdzekļus.

1798Vērā ņemams ir arī tas apsvērums, ka ar azartspēlēm iespējams

1799nopelnīt. Šis arguments finansiāli smagos apstākļos varētu

1800pamudināt cilvēkus izmēģināt savu laimi un potenciāli tikt pie

1801būtiskiem ienākumiem. Jau iepriekšminētajā Veselības ministrijas

1802pētījumā arī šis faktors - iespēja "laimēt lielu naudu"

1803- bija norādīts kā būtisks motivators vairāk nekā 80 procentiem

1804visu azartspēļu spēlētāju (sk.: Putniņa A., Pokšāns A., Brants

1805M. Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju,

1806datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to

1807ietekmējošiem riska faktoriem. Pētījuma gala ziņojums. Rīga:

1808Veselības ministrija, 2019, 73. lpp.). Tāpat iespējams, ka ir

1809arī tādi cilvēki, kuriem spēkā bijušie pārvietošanās, pulcēšanās

1810un citi ierobežojumi ļāva ietaupīt naudas līdzekļus, kas iepriekš

1811parasti tika tērēti transportam, ārpusmājas izklaidēm vai citiem

1812mērķiem. Arī šie pēkšņi pieejamie naudas līdzekļi kopsakarā ar

1813pašizolācijas dēļ zaudētajām izklaides iespējām varēja kļūt par

1814pamudinājumu iesaistīties interaktīvajās azartspēlēs.

1815Proti, ar ārkārtējo situāciju saistītās izmaiņas iedzīvotāju

1816ikdienā, kuras radīja gan psiholoģisku, gan materiālu ietekmi,

1817varēja mudināt gan tos, kuri jau agrāk vairāk vai mazāk bija

1818iesaistījušies azartspēlēs, spēlēt vēl biežāk un uz lielākām

1819likmēm, gan arī tos, kuri līdz šim vēl nebija spēlējuši

1820azartspēles, izmēģināt tās kā jaunu izklaides veidu. Cilvēkiem

1821sekojot šāda veida pamudinājumiem, azartspēles varētu atstāt

1822negatīvu ietekmi gan uz viņu garīgo veselību, citstarp potenciāli

1823radot atkarību, gan arī uz viņu finansiālo situāciju, potenciāli

1824radot nekontrolēti lielus tēriņus.

182521.1. Tomēr pat tad, ja likumdevēja vēlme noteikt uz

1826piesardzības principu balstītus ierobežojumus, lai novērstu

1827potenciālo kaitējumu sabiedrībai vai tās daļai, ir pietiekami

1828pamatota, attiecīgajiem lēmumiem jāatbilst Satversmei, proti,

1829izraudzītajiem līdzekļiem jābūt nepieciešamiem leģitīmā mērķa

1830sasniegšanai, turklāt jābūt pārliecībai par to, ka nepastāv mazāk

1831ierobežojoši, alternatīvi līdzekļi, ar kuriem šo mērķi varētu

1832sasniegt tādā pašā kvalitātē. Pat gadījumos, kad valsts izmanto

1833savas tiesības atkāpties no konkrētām starptautiskajos

1834cilvēktiesību līgumos noteiktajām saistībām, pieņemtajiem

1835lēmumiem ir jāatbilst samērīguma principam, proti, izraudzītajiem

1836līdzekļiem jābūt vismazāk ierobežojošiem no visiem tiem

1837līdzekļiem, ar kuriem vēlamais rezultāts varētu tikt sasniegts.

1838Vēl jo vairāk šis pienākums ir ievērojams tad, ja ārkārtējās

1839situācijas laikā pamattiesības tiek ierobežotas parastajā

1840kārtībā. Likumdevējam vienmēr ir jāievēro vispārējie tiesību

1841principi, kuru mērķis ir mazināt pamattiesībām, demokrātijai un

1842tiesiskumam nodarītu kaitējumu.

1843Satversmes tiesa ir kompetenta pārbaudīt, vai likumdevējs,

1844ierobežojot personas pamattiesības, ir pienācīgi izvērtējis tādu

1845alternatīvu līdzekļu esību, kuri pamattiesības aizskartu mazāk

1846(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta

1847sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 19. punktu). Tāpat tiesa var

1848norādīt, ka šādi alternatīvi līdzekļi pastāv (sk. Satversmes

1849tiesas 2005. gada 4. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-09-01

185014.3. punktu). Konstatējot, ka ir kaut viens mazāk

1851ierobežojošs līdzeklis, ir arī pamats atzīt, ka apstrīdētā norma

1852nesamērīgi ierobežo pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2009.

1853gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-42-01 17.2.

1854punktu).

1855Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, leģitīmo mērķu

1856sasniegšanai bija iespējams izvēlēties mazāk ierobežojošus

1857līdzekļus.

1858Jau iepriekš minētos pasākumus, proti, noteikumu, ka spēlētājs

1859pats nosaka maksimālo likmi, kuru viņš drīkst izdarīt vienā

1860spēlē, vai arī maksimālo kopējo likmju summu, ko viņš drīkst

1861atļauties 24 stundu laikā, kā arī citus ierobežojumus, piemēram,

1862attiecībā uz reklāmas izvietojumu, likumdevējs acīmredzot ir

1863uzskatījis par nepietiekamiem cilvēku veselības un finansiālās

1864situācijas aizsardzības nodrošināšanai ārkārtējās situācijas

1865laikā. Aizliegums ārkārtējās situācijas laikā vai uz noteiktu

1866laiku interaktīvo azartspēļu vietnēs reģistrēt jaunus spēlētājus

1867neaizkavētu to jau esošo spēlētāju problēmu saasināšanos, uz

1868kuriem it īpaši attiecas ierobežojumu leģitīmais mērķis. Līdz ar

1869to daļa no Pieteikumu iesniedzēju minētajiem alternatīvajiem

1870pasākumiem nepalīdzētu sasniegt leģitīmos mērķus tikpat efektīvi.

1871Savukārt Pieteikumu iesniedzēju minētie ar konkrēto ierobežojumu

1872nesaistītie līdzekļi, kas paredzēti ģimeņu finansiālās situācijas

1873aizsardzībai, piemēram, alkohola tirdzniecības aizliegums vai

1874būvmateriālu veikalu darbības ierobežojumi, neattiecas uz

1875konkrēto ierobežojumu un tā skartajām personu grupām.

1876Tomēr secināms, ka Saeimas norādītie leģitīmie mērķi - cilvēku

1877pasargāšana no nelietderīgiem tēriņiem un finansiālā stāvokļa

1878pasliktināšanās, kā arī cilvēku veselības aizsardzība -

1879interaktīvo azartspēļu kontekstā prasa novērst azartspēļu īpaši

1880smagu ietekmi, proti, šo spēļu patērēšanu potenciāli

1881nekontrolējamos apmēros. Taču ar Covid-19 likuma 9. pantu tika

1882liegta jebkuras personas pieeja jebkura veida interaktīvajām

1883azartspēlēm neatkarīgi no tās psiholoģiskā vai finansiālā

1884stāvokļa. Proti, pēc būtības tika ierobežotas ne tikai Pieteikumu

1885iesniedzēju tiesības, bet arī jebkura indivīda tiesības

1886izvēlēties konkrētu laika pavadīšanas veidu.

1887Indivīdam pieņemot lēmumus, kas ietekmēs tikai viņu pašu, ir

1888tiesības izdarīt savu izvēli uz viņam pieejamās informācijas

1889pamata bez valsts tiešas iejaukšanās. Demokrātiskā tiesiskā

1890valstī indivīda pašnoteikšanās brīvībai ir augstākā vērtība. Šī

1891brīvība aptver jebkādu cilvēka izvēli, vienalga, vai tā no

1892socioētiskā viedokļa būtu atzīstama par vērtīgu vai arī būtu

1893tikai cilvēka personīgās gribas izpausme, ciktāl tā neapdraud

1894citu cilvēku tiesības, konstitucionālo kārtību vai arī citas

1895sabiedrībai būtiskas intereses. Likumdevējam ir jārespektē

1896personas izvēles brīvība un jāuzticas tās spējai novērtēt šādas

1897brīvības izpausmes, varbūt pat potenciāli paškaitējošas darbības,

1898sekas, kamēr vien tās ietekmē tikai pašu personu. Indivīdam ir

1899jāuzņemas atbildība par savas brīvības īstenošanas sekām.

1900Nav pamata vispārīgi pieņemt, ka jau minimālu summu

1901ieguldīšana konkrēta veida izklaidē novestu pie personas

1902finansiālā stāvokļa pasliktināšanās vai radītu kaitējumu

1903sabiedrības labklājībai. Pie šāda secinājuma varētu nonākt tikai

1904tad, kad jau būtu konstatējams kontroles trūkums un iztērēto

1905līdzekļu neproporcionalitāte ar personas ienākumiem. Tas pats

1906attiecas uz personu veselību, proti, nav pamata uzskatīt, ka,

1907piemēram, vienreizēja vai īslaicīga iesaistīšanās azartspēlē

1908varētu tik ļoti negatīvi ietekmēt personas veselību, ka valstij

1909būtu nepieciešams iejaukties.

1910Pat ārkārtējās situācijas laikā likumdevējs nedrīkst pieņemt

1911tādas normas, kas ir nepamatoti plašas un ierobežo arī to personu

1912tiesības, uz kurām nemaz neattiecas ierobežojuma leģitīmais

1913mērķis. Proti, pieņemot normu, kas vērsta uz to personu

1914aizsardzību, kurām ir problēmas ar azartspēlēm, un šo personu

1915ģimeņu aizsardzību, likumdevējam nebija pamata ierobežot arī visu

1916citu cilvēku iespējas izvēlēties, kur tie vēlas ieguldīt savus

1917finanšu līdzekļus un kā pavadīt savu brīvo laiku, jo visiem

1918iedzīvotājiem šāda aizsardzība nebija nepieciešama. Šādu lēmumu

1919pieņemšana pašu iedzīvotāju vietā nozīmē neproporcionālu

1920paternālistisku iejaukšanos cilvēku tiesībās uz izvēles un

1921pašnoteikšanās brīvību.

1922Proti, lai sasniegtu Saeimas norādītos leģitīmos mērķus,

1923nebija nepieciešams noteikt interaktīvo azartspēļu atkarības

1924riska grupā neietilpstošu personu tiesību ierobežojumus

1925visaptveroša aizlieguma formā. Turklāt, ja netiktu ierobežotas to

1926personu tiesības, kurām aizsardzība nebija nepieciešama, būtu

1927mazāks arī komersantu tiesību aizskārums.

1928Līdz ar to par leģitīmo mērķu sasniegšanas līdzekļu

1929alternatīvām varētu tikt uzskatīti konkrēti interaktīvo

1930azartspēļu norises ierobežojumi un tāds to kopums, kas būtu tieši

1931vērsts uz azartspēļu mājaslapās pavadāmā laika un tērējamo

1932līdzekļu ierobežošanu, t. i., būtu precīzāk fokusēts uz

1933leģitīmajiem mērķiem. Proti, likumdevējs varēja noteikt konkrētu

1934to stundu skaitu, kuras individuāla persona drīkst pavadīt

1935interaktīvo azartspēļu vietnēs, vai interaktīvo azartspēļu

1936pieejamības ("darba") laiku, tādējādi liedzot

1937spēlētājiem tām piekļūt, piemēram, vakaros un naktīs. Tādējādi

1938tiktu ierobežota azartspēļu kaitīgā daba, neļaujot personai to

1939vietnēs pavadīt neierobežotu, tikai pašas vēlmēm atbilstošu

1940laiku. Tāpat bija iespējams noteikt tērējamo naudas summu

1941limitus, kurus spēlētāji nedrīkstētu pārsniegt un kuri nebūtu

1942atkarīgi no viņu vēlmēm. Šādi limiti varētu tikt noteikti, ņemot

1943vērā, piemēram, valstī noteikto minimālo algu vai citus

1944kritērijus, kas ļautu pietiekami kontrolēt to, vai azartspēlēs

1945netiek izšķērdēts pārāk liels līdzekļu apjoms, kas varētu novest

1946pie sabiedrības kopējās labklājības pasliktināšanās. Visbeidzot,

1947pastāvēja iespēja kombinācijā ar minētajiem ierobežojumiem

1948ierobežot arī interaktīvo azartspēļu pievilcību, piemēram, uz

1949ārkārtējās situācijas laiku aizliedzot azartspēļu organizētājiem

1950piedāvāt saviem klientiem bonusus.

1951Proti, likumdevējam bija iespējams noteikt konkrētus,

1952mērķtiecīgus interaktīvo azartspēļu organizatoru darbības

1953ierobežojumus, kas kopsakarā būtu vērsti uz azartspēļu

1954pieejamības un piesaistošās dabas ierobežošanu, bet pilnībā

1955nepārtrauktu to darbību. Turklāt šādā veidā joprojām tiktu

1956saglabāta interaktīvo azartspēļu pieejamība personām, kuras

1957vēlētos tās izmantot tikai kā relaksējošu laika kavēkli. Izvēle

1958ieguldīt daļu sava laika un finanšu līdzekļu interaktīvajās

1959azartspēlēs būtu vairāk atkarīga no personu brīvās gribas, nevis

1960no pārliecināšanas mehānismiem, turklāt noteiktie laika un

1961finanšu ierobežojumi pasargātu personas no aizraušanās ar

1962tām.

1963Savukārt attiecībā uz personām, kuras jau ir atkarīgas no

1964azartspēlēm, būtisks ir jautājums par to, vai likumdevējs ir

1965izvērtējis iepriekš pastāvējušos ierobežojumus un iespējas,

1966piemēram, atgādinājumus par iespēju ierakstīties pašatteikušos

1967personu reģistrā un šā reģistra darbību pašu par sevi, lai varētu

1968pamatot, ka šādi līdzekļi ārkārtējās situācijas laikā varētu

1969nebūt pietiekami personu tiesību aizsardzības nodrošināšanai.

1970Tāpat nav pierādīts, ka interaktīvo azartspēļu organizēšanas

1971liegums būtu efektīvākais veids, kā aizsargāt no azartspēlēm jau

1972atkarīgās personas, un ka tās nepāries uz nelegālajām azartspēļu

1973vietnēm, kur tieši šādas personas ir īpaši apdraudētas. Nav

1974apsvērta arī iespēja īstenot fokusētus ierobežojumus, piemēram,

1975sadarbībā ar Inspekciju un interaktīvo azartspēļu organizatoriem

1976liegt iespēju iesaistīties azartspēlēs tieši tām personām, kuras

1977jau pandēmijas sākumposmā izrādījušas tendenci uz atkarību,

1978turklāt attiecīgie ierobežojumi varētu tikt apvienoti ar

1979proaktīvu psiholoģisko palīdzību. No azartspēlēm atkarīgo cilvēku

1980aizsardzībai un palīdzībai šādiem cilvēkiem pārvarēt savu

1981atkarību vajadzētu būt likumdevēja un arī izpildvaras uzmanības

1982lokā jebkādos, ne tikai ārkārtējās situācijas apstākļos, citstarp

1983ņemot vērā arī pandēmijas ilgtermiņa sekas.

198421.2. Daļa iepriekšminēto iespējamo līdzekļu ir

1985saistīti ar noteiktiem tehniskiem risinājumiem un tādējādi ir arī

1986sarežģītāki nekā licenču apturēšana. Tomēr Saeima nav

1987noskaidrojusi, vai attiecīgie risinājumi tehniski būtu iespējami

1988un cik ilgā laikā tos varētu ieviest. Proti, nav secināts, ka

1989šādas alternatīvas radītu lielāku apgrūtinājumu vai izmaksas

1990tieši valstij vai ka to ieviešanai būtu nepieciešams nesamērīgi

1991ilgs laiks. Turklāt, piemēram, interaktīvo azartspēļu

1992"darba" laika ierobežošana neprasītu īpašus papildu

1993mehānismus.

1994Būtiski atzīmēt to, ka Covid-19 likuma 9. panta pieņemšanas

1995laikā Saeima vispār nav vērtējusi šajā pantā ietvertā

1996ierobežojuma alternatīvas. Debates ir risinājušās vienīgi par

1997dilemmu starp interaktīvo azartspēļu darbības pilnīgu

1998pārtraukšanu un to pieļaušanu. Netika izvērtēts, vai nav

1999iespējams izmantot citus, Pieteikumu iesniedzējas mazāk

2000ietekmējošus un mērķētākus ierobežojumus, ņemot vērā gan

2001komersantu intereses, gan arī indivīdu brīvo gribu un tādējādi

2002patiesi nodrošinot aizsardzību personām, kuras ir atkarīgas no

2003azartspēlēm. Ja attiecībā uz klātienes azartspēļu ierobežojumiem

2004padziļinātas izpētes trūkums ir attaisnojams, jo lēmuma

2005pieņemšanas ātrums tieši ietekmēja potenciālo koronavīrusa

2006SARS-CoV-2 izplatības ķēžu veidošanos un no tā bija tieši

2007atkarīga cilvēku veselība un dzīvība, kā arī veselības aprūpes

2008sistēmas stabilitāte, tad attiecībā uz pandēmijas psihoemocionālo

2009seku novēršanu nav saskatāms tik augsta līmeņa steidzamības

2010pamats, it sevišķi tāpēc, ka tās bija gaidāmas ar novirzi laikā

2011pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Proti, likumdevējs būtu

2012varējis šim mērķim pakārtotus ierobežojumus noteikt arī,

2013piemēram, vienu dienu vēlāk, pēc nepieciešamās izpētes

2014veikšanas.

2015Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs nav izvērtējis, vai

2016pastāv saudzējošāks līdzeklis (līdzekļu kopums), kas mazāk

2017ierobežotu personām Satversmes 1. pantā un 105. panta pirmajā un

2018trešajā teikumā noteiktās pamattiesības, bet ļautu to

2019ierobežošanas leģitīmos mērķus - citu cilvēku tiesību un

2020sabiedrības labklājības aizsardzība - sasniegt tādā pašā

2021kvalitātē.

2022Tādējādi interaktīvo azartspēļu

2023ierobežojums neatbilst samērīguma principam un līdz ar to

2024Covid-19 likuma 9. pants, ciktāl tas nosaka Inspekcijas pienākumu

2025apturēt azartspēļu organizēšanas licences interaktīvajā vidē un

2026(vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību,

2027neatbilst Satversmes 1. pantam kopsakarā ar 105. panta pirmo un

2028trešo teikumu.

202922. Līdz ar to turpmākajā šā sprieduma daļā par

2030apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1. pantam un 105. panta

2031pirmajam un trešajam teikumam ir izvērtējama tikai klātienes

2032azartspēļu ierobežojumu, proti, Covid-19 likuma 8. pantā noteiktā

2033aizlieguma organizēt klātienes azartspēles un 9. pantā noteiktā

2034Inspekcijas pienākuma apturēt klātienes azartspēļu organizēšanas

2035licences, atbilstība samērīguma principam.

2036Lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

2037jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai

2038rodas tās pamattiesību ierobežošanas rezultātā, nav lielākas par

2039labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Tādējādi

2040Satversmes tiesai jānoskaidro izskatāmajā lietā līdzsvarojamās

2041intereses un jānoteic, kurām no šīm interesēm būtu piešķirama

2042prioritāte.

2043Izskatāmajā lietā ir salīdzināmas komersantu - klātienes

2044azartspēļu organizatoru - tiesības veikt komercdarbību un gūt no

2045tās labumu, no vienas puses, un apstrīdētajās normās noteiktā

2046pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu aptvertās tiesības un

2047intereses, tostarp sabiedrības fiziskās un garīgās veselības

2048aizsardzība un indivīdu un ģimeņu finansiālās intereses, no otras

2049puses.

2050Līdz ar to Satversmes tiesai jāpārbauda, vai ar apstrīdēto

2051normu ir panākts taisnīgs līdzsvars starp šīm dažādajām tiesībām

2052un likumiskajām interesēm.

205322.1. Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka apstrīdētās

2054normas esot nesamērīgas, jo to piemērošanas rezultātā klātienes

2055azartspēļu organizatoriem esot nodarīts būtisks un

2056neatgriezenisks kaitējums. Ņemot vērā to, ka Covid-19 izplatību

2057bijis iespējams ierobežot arī azartspēļu vietās, nodrošinot

2058fizisko distancēšanos un nosakot papildu prasības azartspēļu

2059organizētājiem, kā arī to, ka azartspēļu organizēšanas aizliegums

2060nenoliedzami atstāšot negatīvas sekas uz valsts tautsaimniecību

2061un veicināšot nelegālo azartspēļu izplatību, šis aizliegums esot

2062atzīstams par nesamērīgu.

2063Satversmes tiesa jau secināja, ka izskatāmajā lietā liela

2064nozīme ir citu cilvēku tiesībām un ar sabiedrības veselību

2065saistītām interesēm. Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību

2066ierobežojums skāra atsevišķus komersantus, bet ar leģitīmo mērķi

2067aizsargātās tiesības un intereses ir būtiskas daudz plašākam

2068personu lokam. Proti, labumu no šā ierobežojuma gūst visa

2069sabiedrība, turklāt daudzējādos aspektos, jo attiecīgais

2070regulējums pasargāja gan tieši pašus cilvēkus no saslimšanas, gan

2071arī veselības aprūpes sistēmu no pārslodzes. Papildu labumu

2072sabiedrībai deva arī azartspēļu zāļu apmeklētāju pasargāšana no

2073pārmērīgiem finansiāliem izdevumiem.

2074Saeima kā lēmējinstitūcija, nosakot apstrīdētajās normās

2075ietveramos aizliegumus, ir vērtējusi, kurām no iepriekš minētajām

2076interesēm dodama priekšroka. Ņemot vērā iepriekšminētos atzinumus

2077par Covid-19 izraisošā vīrusa izplatību un tās radītajiem

2078draudiem veselības sistēmai, atsevišķu komersantu intereses tika

2079nostatītas zemāk nekā visas sabiedrības intereses. Satversmes

2080tiesa attiecīgo ierobežojumu varētu atzīt par nesamērīgu vienīgi

2081tad, ja tas nebūtu piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai (sal.

2082sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr.

20832018-17-03 20.3. punktu). Taču, kā norādījis infektologs Uga

2084Dumpis, lai ārkārtējas situācijas laikā varētu turēt atvērtas

2085kādas iestādes, sabiedrības ieguvumiem vai ekonomiskajiem

2086labumiem no tā jābūt ļoti nozīmīgiem. Savukārt Pieteikumu

2087iesniedzēju norādītās alternatīvas spēļu zāļu slēgšanai

2088Satversmes tiesa jau iepriekš atzina par nepiemērotām leģitīmo

2089mērķu sasniegšanai.

2090Sabiedrības ieguvums no

2091apstrīdētajās normās ietvertā klātienes azartspēļu ierobežojuma

2092apstākļos, kad pastāvēja nepieciešamība samazināt iedzīvotāju

2093savstarpējo saskarsmi, lai tādējādi aizsargātu sabiedrības

2094veselību, ir lielāks nekā azartspēļu organizatoriem radītās

2095nelabvēlīgās sekas.

209622.2. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, samērīguma

2097princips tika pārkāpts arī tādējādi, ka likumdevējs, pieņemot

2098apstrīdētās normas, neesot respektējis ar licences izsniegšanu

2099radīto tiesisko paļāvību. Likumdevējs arī neesot paredzējis

2100saprātīgu pārejas periodu, lai Pieteikumu iesniedzējas pielāgotos

2101apstākļiem un spētu nodrošināt azartspēļu organizēšanas pilnīgu

2102apturēšanu. Tāpat neesot paredzētas kompensācijas par Pieteikumu

2103iesniedzēju īpašuma tiesību ierobežošanu. Turklāt ierobežojuma

2104samērīguma izvērtēšanā esot jāņem vērā arī tas, ka nebija

2105paredzams tā darbības termiņš.

210622.2.1. Tiesiskās paļāvības princips ir saistīts ar

2107tiesiskās drošības principu un nodrošina tā pieprasīto

2108stabilitāti, aizliedzot nekonsekventu valsts rīcību. Šā principa

2109pamatā ir šāda ideja: indivīds var paļauties uz to, ka valsts

2110rīkojas tiesiski un konsekventi, savukārt valstij ir jāaizsargā

2111tai dāvātā uzticēšanās. Tiesiskās paļāvības princips aizsargā

2112personas reiz iegūtās tiesības, t. i., persona var paļauties uz

2113to, ka tiesības, kas iegūtas saskaņā ar spēkā esošu tiesību aktu,

2114noteiktā laika posmā tiks saglabātas un reāli īstenotas (sk.

2115Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr.

21162018-22-01 24. punktu).

2117Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz to, ka indivīda

2118reiz iegūtās tiesības var tikt grozītas likumīgā un tiesiskā

2119veidā. Proti, šis princips nedod pamatu ticēt, ka reiz noteiktā

2120tiesiskā situācija nekad nemainīsies, bet gan pieļauj un

2121noteiktos apstākļos pat pieprasa pastāvošā tiesiskā regulējuma

2122grozīšanu. Pretējā gadījumā valsts nevarētu pienācīgi reaģēt uz

2123mainīgajiem dzīves apstākļiem. Grozot tiesisko regulējumu,

2124likumdevējam ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai

2125īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība (sal. sk.

2126Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr.

21272019-05-01 24.2. punktu).

2128Pieteikumu iesniedzējām uz tām izdoto licenču pamata varēja

2129rasties tiesiskā paļāvība, ka tās varēs turpināt savu

2130komercdarbību atbilstoši licencēs un azartspēļu nozari

2131regulējošajās tiesību normās ietvertajiem nosacījumiem. Šāda

2132paļaušanās uz tiesību normām, kas noteica licenču spēkā esību,

2133parastos apstākļos būtu gan likumīga, gan pamatota, gan

2134saprātīga. Tomēr jāņem vērā, ka apstrīdētās normas tika pieņemtas

2135ārkārtējās situācijas laikā un bija tieši saistītas ar

2136nepieciešamību ierobežot vīrusa izplatību.

21372020. gada martā Latvijā pakāpeniski pieauga ar Covid-19

2138izraisošo vīrusu inficēto cilvēku skaits, turklāt situācija

2139citviet pasaulē un arī Eiropā jau bija kļuvusi kritiska. Šī

2140informācija bija pieejama gan likumdevējam, gan arī klātienes

2141azartspēļu organizatoriem. Reaģējot uz Covid-19 pandēmijas

2142radītajiem cilvēku veselības un dzīvības, kā arī visas veselības

2143aprūpes sistēmas apdraudējumiem, kā arī ņemot vērā to, ka jebkāda

2144vilcināšanās nozīmētu papildu riskus, likumdevējam bija jārīkojas

2145ātri. Proti, valstij bija pienākums rīkoties operatīvi un

2146efektīvi, lai novērstu pandēmijas tālāku izplatību un tādējādi

2147aizsargātu sabiedrības veselību.

2148Tātad normatīvā regulējuma maiņa bija nepieciešama visas

2149sabiedrības interesēs.

215022.2.2. Pārejas noteikumi ir normatīvā akta sastāvdaļa,

2151kurā tiek reglamentēti dažādi tā spēkā stāšanās vai piemērošanas

2152jautājumi konkrētā periodā. Tādējādi pārejas noteikumi ir

2153juridiskās metodes instruments, ar kuru normatīvā akta izdevējs

2154citstarp var atlikt tiesību normas tiesisko seku iestāšanos uz

2155noteiktu laiku vai attiecībā uz noteiktām personām. Tomēr tas,

2156vai likumam nepieciešams pievienot pārejas noteikumus, ir

2157likumdevēja izšķiršanās jautājums. Likumdevējs izvērtē, vai

2158konkrētā gadījumā ir nepieciešami pārejas noteikumi un tātad arī

2159pārejas periods līdz jaunā regulējuma spēkā stāšanās dienai

2160(sal. sk. Satversmes tiesas 2015. gada 29. aprīļa sprieduma

2161lietā Nr. 2014-31-01 18.2.1. punktu).

2162Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka sabiedrībai nozīmīgu

2163interešu aizsardzībai var tikt piešķirta prioritāte salīdzinājumā

2164ar tiesiskās paļāvības principu (sk. Satversmes tiesas 2009.

2165gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 25. punktu).

2166Tādēļ, samērojot personu un sabiedrības intereses,

2167nepieciešamībai pēc jauna regulējuma var tikt piešķirta

2168prioritāte (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 29. aprīļa

2169sprieduma lietā Nr. 2014-31-01 9.2. punktu).

2170Pārejas noteikumu iekļaušana likumā jeb ierobežojumu spēkā

2171stāšanās brīža atlikšana uz vēlāku laiku izslēgtu iespēju

2172rīkoties pietiekami operatīvi un efektīvi, jo pārejas periodā

2173joprojām pastāvētu potenciālais sabiedrības veselības un cilvēku

2174tiesību apdraudējums. Proti, katra diena, kad personas būtu

2175varējušas aktīvi kontaktēties izklaides vietās, tostarp,

2176azartspēļu zālēs, potenciāli palielinātu saslimšanas gadījumu

2177skaitu.

2178Līdz ar to pārejas perioda noteikšana pirms klātienes

2179azartspēļu darbības ierobežojumu spēkā stāšanās nebūtu bijusi

2180saprātīga un likumdevējam nebija pienākuma to noteikt.

218122.2.3. Pieteikumu iesniedzēju licenču darbības

2182apturēšana ir vērtējama kā to īpašuma tiesību ierobežojums, nevis

2183īpašuma atsavināšana. Proti, no Satversmes 105. panta neizriet,

2184ka šādu ierobežojumu noteikšanas gadījumā būtu nepieciešama

2185kompensācija, lai gan tās esība tomēr ir ņemama vērā, vērtējot

2186ierobežojuma samērīgumu (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

2187Lielās palātas 2010. gada 29. marta sprieduma lietā "Depalle

2188v. France", pieteikums Nr. 34044/02, 91. punktu).

2189Lai gan šāda kompensācija netika tieši noteikta, Ministru

2190kabinets paredzēja mehānismus, ar kuriem tika mazinātas ārkārtējā

2191situācijā noteikto ierobežojumu sekas. Azartspēļu organizatoru

2192darbiniekiem bija iespēja saņemt dīkstāves pabalstu, proti,

2193darbiniekiem, kuri netika nodarbināti, Ministru kabineta

2194noteiktajā kārtībā un apmērā tika piešķirta kompensēta atlīdzība

2195līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās darba

2196atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra

2197mēnesi. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamajai

2198informācijai, daļa Pieteikumu iesniedzēju šo iespēju arī

2199izmantoja (sk. Kopsavilkums: darba devēji, kuru darbinieki

2200saņēmuši dīkstāves pabalstu. Pieejams:

2201https://www.vid.gov.lv/). Šādā veidā Ministru kabinets

2202nodrošināja to, ka darbiniekiem, kuriem konkrētajā brīdī

2203apstrīdētajās normās ietverto ierobežojumu dēļ nebija iespējams

2204strādāt un attiecīgi saņemt darba algu, tika saglabāti ienākumi.

2205Tāpat azartspēļu organizatoriem bija iespēja sadalīt vai atlikt

2206nodokļu maksājumus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no

2207iesnieguma iesniegšanas dienas, kā arī lūgt piešķirt termiņa

2208pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas

2209termiņš jau bija pagarināts saskaņā ar likumu "Par nodokļiem

2210un nodevām". Arī šos mehānismus atbilstoši Valsts ieņēmumu

2211dienesta statistikai dažas no Pieteikumu iesniedzējām izmantoja.

2212Pieejami bija arī citi valsts atbalsta instrumenti, piemēram,

2213nomas maksas atlaides valsts un pašvaldību īpašumos utt.

2214Klātienes azartspēļu darbības ierobežojums bija spēkā tikai

2215laikposmā no 2020. gada 22. marta līdz 10. jūnijam, proti, mazāk

2216nekā trīs mēnešus. Ņemot vērā to, ka Covid-19 izraisošā vīrusa

2217izplatība un tās ierobežošanas efektivitāte nebija no likumdevēja

2218atkarīgs vai jebkādā veidā paredzams faktors, bija pieļaujams

2219tas, ka apstrīdētajās normās netika noteikts precīzs ierobežojumu

2220spēkā esības beigu termiņš. Turklāt pēc ārkārtējās situācijas

2221beigām Pieteikumu iesniedzējas pilnībā varēja atsākt savu

2222komercdarbību.

2223Satversmes tiesa secina, ka sabiedrības ieguvums no

2224apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma laikā, kad

2225valstī pastāvēja ārkārtējā situācija, ir lielāks par

2226nelabvēlīgajām sekām, ko šā ierobežojuma dēļ cieš atsevišķas

2227personas, turklāt azartspēļu organizatoriem bija pieejami to

2228tiesību aizskārumu samazinoši līdzekļi.

2229Tādējādi klātienes azartspēļu

2230ierobežojums atbilst samērīguma principam. Līdz ar to Covid-19

2231likuma 8. pants un 9. pants, ciktāl tas nosaka klātienes

2232azartspēļu zāļu darbības ierobežojumu, atbilst Satversmes 1.

2233pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.

223423. Pieteikumu iesniedzējas lūgušas izvērtēt arī

2235apstrīdēto normu atbilstību vienlīdzības principam, kas ietverts

2236Satversmes 91. panta pirmajā teikumā.

2237Konstatējot apstrīdētās normas neatbilstību kaut vienam

2238Satversmes pantam, tā atzīstama par prettiesisku un spēkā neesošu

2239(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 21. februāra sprieduma lietā

2240Nr. 2017-11-03 15. punktu). Tā kā Covid-19 likuma 9. pants,

2241ciktāl tas nosaka interaktīvo azartspēļu ierobežojumus, ir atzīts

2242par neatbilstošu Satversmes 1. pantam kopsakarā ar 105. panta

2243pirmo un trešo teikumu, vairs nav nepieciešams vērtēt šīs normas

2244atbilstību Satversmes 91. pantam. Tomēr ir izvērtējama klātienes

2245azartspēļu ierobežošanas, proti, Covid-19 likuma 8. panta un 9.

2246panta, ciktāl tas nosaka klātienes azartspēļu organizēšanas

2247ierobežojumus, atbilstība Satversmes 91. panta pirmajam

2248teikumam.

2249Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi, ka Satversmes 91. panta

2250pirmajā teikumā ietvertā vienlīdzības principa uzdevums ir

2251nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā

2252likumu aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu

2253piemērots bez jebkādām privilēģijām (sal. sk., piemēram,

2254Satversmes tiesas 2010. gada 2. februāra sprieduma lietā Nr.

22552009-46-01 7. punktu). Tomēr tas nenozīmē nivelēšanu, bet

2256liek vienādi izturēties pret tām personām, kuras atrodas patiešām

2257vienādos un salīdzināmos apstākļos. Proti, vienlīdzības princips

2258pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras

2259atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi

2260pret personām, kuras atrodas vienādos apstākļos, ja tai ir

2261objektīvs un saprātīgs pamats (sk., piemēram, Satversmes

2262tiesas 2015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 15.

2263punktu).

2264Līdz ar to, izvērtējot, vai apstrīdētā norma atbilst

2265Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, Satversmes tiesai

2266jānoskaidro:

22671) vai un kuras personas (personu grupas) ir salīdzināmas un

2268vai tās atrodas vienādos vai atšķirīgos apstākļos;

22692) vai apstrīdētā norma paredz vienādu attieksmi pret

2270atšķirīgos apstākļos esošām personām vai arī atšķirīgu attieksmi

2271pret vienādos apstākļos esošām personām;

22723) vai šāda attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos

2273paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu;

22744) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats,

2275proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma

2276princips (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 2. novembra

2277sprieduma lietā Nr. 2020-14-01 8. punktu).

227824. Vērtējot iespējamo Satversmes 91. panta pirmajā

2279teikumā ietvertā vienlīdzības principa aizskārumu, Satversmes

2280tiesai visupirms jāpārliecinās, vai salīdzināmas personu grupas

2281atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos. Lai to

2282noskaidrotu, ir nepieciešams noteikt galveno salīdzināmās grupas

2283vienojošo pazīmi (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020.

2284gada 10. jūlija sprieduma lietā Nr. 2019-36-01 11. punktu).

2285Divas situācijas nekad nav pilnīgi identiskas. Tādēļ

2286salīdzināšanai ir jāizvēlas tāda situācija, kurai ir viens vai

2287vairāki kopīgi elementi ar pārbaudāmo situāciju. Kopējam

2288elementam ir jāapvieno abas situācijas zem viena virsjēdziena

2289(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 4. janvāra sprieduma lietā

2290Nr. 2006-13-0103 7. punktu). Turklāt Satversmes tiesai ir

2291jāizvērtē arī tas, vai nepastāv kādi būtiski apsvērumi, kas

2292norāda, ka šādas personu grupas neatrodas savstarpēji

2293salīdzināmos apstākļos (sal. sk. Satversmes tiesas 2013. gada

22949. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2012-14-03 17.2. punktu).

229524.1. Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka vienādos un

2296pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas šādas

2297grupas:

22981) azartspēļu organizētāji un izložu organizētāji, tostarp

2299tie, kuri organizē interaktīvās azartspēles un izlozes;

23002) azartspēļu organizētāji un citi komersanti, kuri savā vārdā

2301peļņas gūšanas nolūkā veic komercdarbību, kas ir saistīta ar

2302pakalpojumu sniegšanu vai preču pārdošanu speciāli attiecīgajam

2303komercdarbības veidam piemērotās un aprīkotās telpās, kurās

2304klientiem ir iespēja uzturēties klātienē un pulcēties, un kuri

2305pakalpojumu sniegšanai vai preču pārdošanai izmanto speciālu

2306personālu.

2307Attiecībā uz pirmo Pieteikumu iesniedzēju norādīto salīdzināmo

2308grupu Saeima norāda, ka izložu, tostarp interaktīvo izložu,

2309organizēšana ir atļauta VAS "Latvijas Loto". Atbilstoši

2310Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesas un Eiropas

2311Savienības Tiesas judikatūrai esot saprātīgi uzskatīt, ka

2312sasniegt leģitīmo mērķi - apkarot atkarību no azartspēlēm -

2313valstij ir vieglāk tad, ja šajā jomā darbojas viens

2314monopolstāvoklī esošs uzņēmums, nevis vairāki privāti uzņēmumi.

2315Turklāt valsts tai piederoša uzņēmuma darbību varot uzraudzīt un

2316kontrolēt sekmīgāk nekā privātu komerciālo pakalpojumu sniedzēju

2317darbību. Tādējādi interaktīvo momentloteriju organizēšana, ar ko

2318nodarbojas VAS "Latvijas Loto", neesot tikusi

2319ierobežota, jo valsts arī bez īpašu ierobežojumu noteikšanas

2320Covid-19 likumā esot spējusi efektīvi sasniegt ārkārtējās

2321situācijas laikā izvirzītos mērķus. Valsts ziņā esot novērtēšana,

2322vai tās izvirzīto leģitīmo mērķu labad ir pilnīgi vai daļēji

2323jāaizliedz ar spēlēm un derībām saistītās darbības vai tikai tās

2324jāierobežo, nosakot pārraudzības mehānismus.

2325Turklāt azartspēļu sektoram izvirzītos ierobežojumus nevarot

2326vērtēt atrauti no azartspēļu izraisītajām morāli un finansiāli

2327negatīvajām sekām, kas skar indivīdus un sabiedrību kopumā. Šajā

2328sakarā esot jānorāda, ka ienākumi, kas gūti no VAS "Latvijas

2329Loto" darbības, tiek novirzīti valsts budžetā. Tādējādi

2330tiekot veicināts atbalsts dažādu sociāli nozīmīgu jautājumu

2331risināšanai. Tas ārkārtējās situācijas laikā esot sevišķi

2332būtiski, ņemot vērā valsts pienākumu mazināt un novērst Covid-19

2333pandēmijas izraisītās sekas. Līdz ar to Pieteikumu iesniedzēju

2334norādītās personas (personu grupas) neatrodoties vienādos un pēc

2335noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

2336Tā kā Pieteikumu iesniedzējas ir sniegušas argumentus par

2337apstrīdēto normu iespējamo neatbilstību vienlīdzības principam

2338vairākos aspektos, Satversmes tiesai apstrīdētās normas jāizvērtē

2339katrā no šiem aspektiem.

234024.2. Lai pārbaudītu, vai pirmās Pieteikumu iesniedzēju

2341norādītās grupas - azartspēļu organizētāji un izložu

2342organizētāji, proti, VAS "Latvijas Loto" - ir

2343salīdzināmas un atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos,

2344Satversmes tiesa pārbaudīs gan to komercdarbības veidu, gan

2345sniegto pakalpojumu līdzības un atšķirības. Turklāt, ņemot vērā

2346to, ka tiek pārbaudīta tikai klātienes azartspēļu ierobežojumu

2347atbilstība vienlīdzības principam, kā salīdzināmā grupa tiks

2348vērtēti tikai šo azartspēļu organizatori.

2349Atbilstoši Azartspēļu un izložu likumam azartspēle ir spēle,

2350kurā fiziskā persona, iemaksājot dalības likmi, var iegūt

2351laimestu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no veiksmes gadījuma

2352vai apstākļiem, kuri iepriekš nav zināmi. Latvijas Republikā ir

2353atļauts organizēt šādas azartspēles: spēļu automātu spēles,

2354ruleti (cilindrisko spēli), kāršu spēles, kauliņu spēles,

2355derības, totalizatoru, bingo un veiksmes spēles pa tālruni.

2356Savukārt izloze ir spēle, kurai ir laimes līguma raksturs un kurā

2357tās dalībnieka iegūtajam laimestam pilnīgi vai daļēji ir gadījuma

2358raksturs. Izložu veidi ir naudas un mantu izlozes, skaitļu

2359izlozes un momentloterijas.

2360Starp izlozēm un azartspēlēm ir konstatējamas vairākas

2361līdzības. Pirmkārt, visu šo spēļu pamatā ir spēlētāja veikts

2362naudas līdzekļu ieguldījums. Otrkārt, iespēja laimēt ir vairāk

2363vai mazāk atkarīga no veiksmes. Treškārt, gan azartspēļu, gan arī

2364valsts mēroga skaitļu izlozes un momentloterijas organizēšanai ir

2365nepieciešama licence, kuru izsniedz Inspekcija. Tāpat arī atzīts,

2366ka piedalīšanās gan azartspēlēs, gan izlozēs var izraisīt

2367atkarību. Līdz ar to pirmšķietami būtu salīdzināmas visas

2368azartspēles un izlozes.

2369Tomēr starp klātienes azartspēlēm, no vienas puses, un

2370loterijām un izlozēm, no otras puses, ir konstatējamas arī

2371būtiskas atšķirības. Piemēram, atšķirīgs ir spēles veids, tas,

2372vai personai, kura grib iesaistīties spēlē, ir jādodas uz

2373konkrētu vietu (kā klātienes azartspēļu gadījumā), tas, vai ir

2374iespējams uzreiz uzzināt par laimestu (skaitļu izlozēs laimests

2375tiek izlozēts tikai vienu vai divas reizes nedēļā, bet

2376interaktīvajās azartspēlēs, nokasāmajās spēļu kartiņās un spēļu

2377zāļu spēlēs par laimestu iespējams uzzināt acumirklī), veicamā

2378ieguldījuma apjoms un citi faktori. Atšķiras arī veiksmes faktora

2379būtiskums - dažu spēļu, piemēram, kāršu spēļu, rezultātu tomēr

2380var ietekmēt spēlētāja prasmes, savukārt panākumi totalizatorā ir

2381balstīti uz spēju novērtēt uzvaras izredzes, kā arī uz citu

2382cilvēku rīcību un citiem faktoriem.

2383Tāpat pat tikai virspusēji salīdzinot tieši Pieteikumu

2384iesniedzēju pārstāvēto azartspēļu veidu (spēļu automāti) un

2385izlozes, ir redzamas vairākas būtiskas atšķirības spēles formā un

2386piesaistes veidā. Līdzīgus secinājumus izdarījusi arī Konkurences

2387padome un uzsvērusi, ka spēļu zāļu apmeklētājus tām lielā mērā

2388piesaista iespēja personīgi kontaktēties ar apkalpojošo

2389personālu, spēļu zāles atmosfēra, vide ar fiziskiem spēļu

2390automātiem, kā arī iespēja izmantot bāra pakalpojumus.

2391Proti, klātienes azartspēles, no vienas puses, un

2392tradicionālās skaitļu izlozes un momentloterijas, kā arī

2393interaktīvās izlozes un momentloterijas, no otras puses, nav

2394savstarpēji salīdzināmas, jo starp šiem spēļu veidiem pastāv

2395vairākas būtiskas atšķirības. Attiecīgi arī to organizatori

2396neatrodas pēc noteiktiem kritērijiem savstarpēji salīdzināmos

2397apstākļos. Tādēļ klātienes azartspēļu organizatori un izložu

2398organizatori nav atzīstami par salīdzināmām grupām Satversmes 91.

2399panta izpratnē.

240024.3. Tāpat par salīdzināmām grupām Satversmes 91.

2401panta izpratnē nav atzīstamas otras Pieteikumu iesniedzēju

2402norādītās grupas - azartspēļu organizatori, kas nodrošina spēļu

2403zāļu darbību, un citi komersanti. Šāds salīdzinājums ir pārāk

2404plašs, turklāt aptver arī cilvēka pamatvajadzību apmierināšanai

2405nepieciešamos komersantus (ēdināšanas uzņēmumus), bet azartspēles

2406ir izklaides veids. Tāpat arī telpas, kurās pakalpojumi tiek

2407sniegti, atšķiras pēc tādiem rādītājiem kā, piemēram, personu

2408savstarpējie kontakti un tuvums, attiecīgo iestāžu apmeklēšanas

2409iemesli, kā arī iestāžu psiholoģiskā pievilcība un tajās

2410pavadītais laiks. Proti, lai gan abas grupas vienojošais elements

2411varētu būt pakalpojumu sniegšana, tomēr starp abām grupām

2412pastāvošo atšķirību ir pārāk daudz, lai tās varētu uzskatīt par

2413vienādos un salīdzināmos apstākļos esošām.

2414Klātienes azartspēļu organizatori un

2415VAS "Latvijas Loto" vai citi komersanti neatrodas

2416savstarpēji salīdzināmos apstākļos. Līdz ar to klātienes

2417azartspēļu ierobežojumi atbilst Satversmes 91. pantam pirmajam

2418teikumam.

241925. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

2420daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

2421neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

2422par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

2423dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

2424Tās Pieteikumu iesniedzējas, kuras nodarbojušās ar interaktīvo

2425azartspēļu organizēšanu, lūdz atzīt Covid-19 likuma 9. pantu par

2426spēkā neesošu no to pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

2427Turklāt 2020. gada 13. jūlijā un 5. oktobrī Satversmes tiesā

2428saņemtas Administratīvās rajona tiesas vēstules, kurās norādīts,

2429ka Administratīvā rajona tiesa apturējusi tiesvedību lietās par

2430Inspekcijas 2020. gada 6. aprīļa lēmuma Nr. 2020/0161 "Par

2431azartspēļu organizēšanas licenču apturēšanu" daļēju

2432atcelšanu. Nevar izslēgt iespējamību, ka vēl kāda persona ir

2433vēlējusies aizsargāt savas ar Covid-19 likuma 9. pantu aizskartās

2434pamattiesības, vēršoties administratīvajā tiesā.

2435Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar

2436kuru apstrīdētā norma (akts) zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās

2437uzdevums ir pēc iespējas novērst pieteikuma iesniedzēja

2438pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16.

2439decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Lai

2440pēc iespējas novērstu nelabvēlīgās sekas, ko interaktīvo

2441azartspēļu organizatoriem radījusi apstrīdētās normas

2442piemērošana, attiecībā uz tiem Covid-19 likuma 9. pants, ciktāl

2443tas nosaka Inspekcijas pienākumu apturēt azartspēļu organizēšanas

2444licences interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko

2445sakaru pakalpojumu starpniecību, ir atzīstams par spēkā neesošu

2446no to pamattiesību aizskāruma rašanās brīža, proti, Inspekcijas

24472020. gada 6. aprīļa lēmuma Nr. 2020/0161 "Par azartspēļu

2448organizēšanas licenču apturēšanu" pieņemšanas.

2449Nolēmumu

2450daļa

2451Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29.-32. pantu,

2452Satversmes tiesa

2453nosprieda:

24541. Izbeigt tiesvedību lietā daļā par

2455likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un

2456pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 9.

2457panta atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49.

2458pantam.

24592. Atzīt likuma "Par valsts

2460apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem

2461sakarā ar Covid-19 izplatību" 8. pantu un 9. pantu, ciktāl

2462tas paredz klātienes azartspēļu ierobežojumus, par atbilstošu

2463Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta

2464pirmajam un trešajam teikumam.

24653. Atzīt likuma "Par valsts

2466apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem

2467sakarā ar Covid-19 izplatību" 9. pantu, ciktāl tas nosaka

2468Inspekcijas pienākumu apturēt azartspēļu organizēšanas licences

2469interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru

2470pakalpojumu starpniecību, par neatbilstošu Satversmes 1. pantam

2471kopsakarā ar 105. panta pirmo un trešo teikumu un attiecībā uz

2472interaktīvo azartspēļu organizatoriem par spēkā neesošu no to

2473pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

2474Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

2475Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

2476Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.

2477Osipova