16. pants

Izskatāmajā lietā visupirms nepieciešams konstatēt,

vai pastāv personas (personu grupas), kas atrodas vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2008. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr.

2008-37-03 7. punktu). Vērtējot, vai vienlīdzīgas attieksmes

princips tiek ievērots, noteicošais ir tas, vai vairākas personu

grupas vieno kopīga un būtiska tām piemītoša pazīme (sk.

Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr.

2015-10-01 17. punktu).

No pieteikuma secināms, ka vienādos un pēc noteiktiem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas personas, kuru bērni

ir dzimuši dažādā laikā, bet ar vienām un tām pašām slimībām

slimojuši vai vienādā patoloģiskā stāvoklī nonākuši vienā laikā -

vismaz astoņus gadus pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Savukārt

Saeima norāda, ka šādos apstākļos atrodas personas, kuru bērni ir

dzimuši dažādā laikā, bet pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas ar

vienām un tām pašām slimībām slimojuši vai viena un tā paša

patoloģiskā stāvokļa dēļ cietuši vismaz astoņus gadus, turklāt šo

slimību un patoloģisko stāvokļu rašanās brīdis varot būt

atšķirīgs.

Lai nodrošinātu personu pamattiesību aizsardzību, izskatāmajā

lietā ir būtiski noteikt visas personas, kas atrodas vienādos un

pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Satversmes

tiesa uzskata, ka šādos apstākļos atrodas ne tikai Pieteikuma

iesniedzēja norādītās personas. Laiks, rūpes un uzmanība, kas

bija jāvelta bērna aprūpei, kopumā radīja papildu fizisko un

emocionālo slodzi, kā arī darba un socializācijas iespēju

ierobežojumus visiem vecākiem, kuru bērni slimoja ar vienām un

tām pašām slimībām vai cieta viena un tā paša patoloģiskā

stāvokļa dēļ vismaz astoņus gadus līdz 18 gadu vecuma

sasniegšanai. Tie ir gan tādi vecāki, kuru bērnam invaliditāte

bija konstatēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, gan arī

tādi vecāki, kuru bērnam invaliditāte normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā konstatēta nebija.

Ņemot vērā apstrīdētajā normā ietverto kritēriju, proti,

astoņus gadus ilgu tāda bērna aprūpēšanu, kurš normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu

ar invaliditāti, izšķiroša nozīme ir tam, ka bērniem vienas un

tās pašas slimības vai vienāds patoloģiskais stāvoklis bija

vismaz astoņus gadus līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

Tādējādi visas personas, kuras

vismaz astoņus gadus ir aprūpējušas bērnus, kuriem vismaz astoņus

gadus līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir bijušas vienas un tās

pašas slimības vai viens un tas pats patoloģiskais stāvoklis,

atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos.