Par likuma "Par valsts pensijām" 11. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam

17. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai apstrīdētā

norma paredz atšķirīgu attieksmi pret minētajām personām.

17.1. Izskatāmajā lietā ir jāņem vērā tas, ka

apstrīdētā norma nosaka vienādu priekšlaicīgas pensionēšanās

tiesību saturu un apjomu visiem vecākiem, kuri vismaz astoņus

gadus ir aprūpējuši bērnu ar invaliditāti līdz brīdim, kad viņš

sasniedzis 18 gadu vecumu.

Tomēr apstrīdētajā normā ietvertā prasība, ka bērnam vismaz

astoņus gadus jābūt atzītam par bērnu ar invaliditāti atbilstoši

viņa aprūpes laikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajai

kārtībai un ietvertajiem invaliditātes noteikšanas kritērijiem,

ir saistīta ar mainīgu tiesisko regulējumu. Apstrīdētā norma

nostāda atšķirīgā situācijā personas, kurām tiesības

priekšlaicīgi pensionēties ir liegtas, jo to bērna aprūpes laikā

spēkā bijušie invaliditātes noteikšanas kritēriji atšķirībā no

vēlāk pieņemtajiem kritērijiem neietvēra bērnam konstatēto

slimību vai patoloģisko stāvokli kā invaliditātes noteikšanas

pamatu un tādēļ bērnam invaliditāti nebija iespējams noteikt uz

vismaz astoņus gadus ilgu laika posmu līdz 18 gadu vecuma

sasniegšanai.

Tādējādi apstrīdētā norma rada

atšķirīgu attieksmi pret personu atkarībā no tās bērna dzimšanas

laika un viņa aprūpes laikā spēkā esošajos normatīvajos aktos

paredzētajiem invaliditātes noteikšanas kritērijiem.

17.2. Secinot, ka apstrīdētā norma rada atšķirīgu

attieksmi, Satversmes tiesai ir jāizvērtē, vai atšķirīgā

attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā

pieņemtu tiesību normu, proti, "saskaņā ar likumu"

(sal. ar Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma lietā

Nr. 2015-11-03 20. punktu).

Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas ir vienisprātis, ka

apstrīdētā norma ir pieņemta normatīvajos aktos noteiktajā

procesuālajā kārtībā, publicēta un publiski pieejama atbilstoši

normatīvo aktu prasībām. Satversmes tiesa konstatē, ka apstrīdētā

norma ir pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu izprast

no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās

piemērošanas sekas.

Apstrīdētajā normā ietvertie invaliditātes noteikšanas

kritēriji citstarp ir paredzēti PSRS normatīvajos aktos.

Apstrīdētās normas un tajā ietilpstošā atšķirīgo attieksmi radošā

nosacījuma tiesiskumu Satversmes tiesa izvērtēs turpmāk.

Līdz ar to apstrīdētās normas radītā

atšķirīgā attieksme ir noteikta ar likumu.