14. pants

Vērtējot tiesību normas atbilstību Satversmes 91.

panta pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlīdzības principam,

Satversmes tiesai visupirms jāpārliecinās, vai personu grupas

atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos.

14.1. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka visi viena

vecuma pensionāri ar līdzīgu darba stāžu un līdzīgām veiktajām

sociālās apdrošināšanas iemaksām atrodas savstarpēji salīdzināmos

apstākļos. Tādējādi arī attieksmei pret šīm personām, t.i.,

aprēķinātajai vecuma pensijai, vajagot būt vienādai. Tomēr,

piemērojot Indeksus, kas mazāki par skaitli "1", tiekot

nepamatoti samazināts pensijas kapitāls un līdz ar to arī

pensijas apmērs tām personām, kuras pensionējušās no 2010. gada

1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim (sk. lietas materiālu

6. lpp.).

Turpretim Saeima norāda, ka ikviena privātpersona var

paļauties uz to, ka pensijas apmēru noteiks veiktās iemaksas

atbilstoši normatīvajos aktos regulētajai pensiju aprēķināšanas

shēmai. Šādas shēmas neatņemama sastāvdaļa esot mainīga, tieši no

valsts ekonomiskās izaugsmes atkarīga Indeksa piemērošana.

Pensiju likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktā pensijas

aprēķināšanas formula, citastarp Indeksa piemērošanas kārtība,

neesot mainīta kopš Pensiju likuma spēkā stāšanās, t.i., kopš

1996. gada. Valsts ekonomikas svārstības un to izraisītās Indeksa

un pensijas kapitāla svārstības neesot uzskatāmas par atšķirīgu

attieksmi. Tādējādi Pensiju likuma 12. panta pirmā daļa

neparedzot atšķirīgus noteikumus vai atšķirīgu valsts attieksmi

attiecībā uz to tiesību izmantošanu, kuras personām piešķir

Satversmes 109. pants un no tā izrietošās tiesības uz sociālo

nodrošinājumu (sk. lietas materiālu 53.-55. lpp.).

14.2. Satversmes tiesa uzskata, ka veiktās iemaksas

valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā ir pazīme, kas vieno visus

valsts pensiju sistēmas dalībniekus un dod viņiem tiesības

paļauties uz to, ka viņi saņems pensiju normatīvajos aktos

paredzētajā kārtībā. Kaut arī darba stāžs un sociālās

apdrošināšanas iemaksu apmērs varētu būt līdzīgs, tomēr tas tiek

aprēķināts katrai personai individuāli. Līdz ar to katrs valsts

pensiju sistēmas dalībnieks ir savā ziņā unikāls.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka pensiju pirmā līmeņa

kontekstā privātpersonai nav piešķirtas tiesības prasīt

identificējamu daļu, bet tā var cerēt, ka saņems tādu materiālo

atbalstu, kas būs atkarīgs no apstākļiem, kādi pastāvēs laikā,

kad būs jāsaņem pensija (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 26.

jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-02-0106 secinājumu daļas 2.

punktu un 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01

23. punktu).

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi: tas vien, ka pēc

atsevišķiem kritērijiem salīdzināmas personu grupas ir veikušas

iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, pats par sevi

nenozīmē, ka visas šīs personas atrodas vienādos un savstarpēji

salīdzināmos apstākļos. Šīm personu grupām var piemist arī

būtiskas atšķirīgas pazīmes, kas liedz šīs grupas salīdzināt.

Tādēļ vienlīdzības princips ne visos gadījumos prasa, lai valsts

nodrošina visām personām vienādu pensijas aprēķināšanas kārtību

(sal.: Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2010. gada

16. marta sprieduma lietā "Carson and others v. The United

Kingdom", pieteikums Nr. 42184/05, 83.-90. punkts).

Pensiju likuma 12. panta pirmajā daļā paredzētā pensijas

kapitāla aktualizācija ietver ikgadēju Indeksu piemērošanu.

Jāpiekrīt Saeimas norādītajam, ka pensiju sistēmas neatņemama

sastāvdaļa ir mainīga, no valsts ekonomiskās izaugsmes atkarīga

Indeksa piemērošana. Gadu no gada valsts ekonomiskie apstākļi

mainās, un atbilstoši tiem jāpārskata arī valsts saistības pret

nākotnes pensionāriem, lai nodrošinātu pensiju sistēmas

ilgtspēju.

Pensiju kapitāla aktualizācijai izmantojamais Indekss katru

gadu ir mainījies, svārstoties robežās no 0,7978 līdz 1,3596.

Laika posmam no 2009. gada līdz 2011. gadam noteiktie Indeksi,

kas bija mazāki par skaitli "1", ir samazinājuši

aprēķinātās pensijas apmēru personām, kuras pensionējušās no

2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim. Tomēr jāņem

vērā, ka, salīdzinot jebkuros divos gados pensionējušos personu

pensijas, nāktos secināt, ka to apmēru ir ietekmējuši Indeksi.

Piemēram, personai, kurai pensija aprēķināta 2005. gadā, ņemot

vērā 2004. gada Indeksu 1,1754, pensijas kapitāla uzkrājums būtu

pieaudzis par 17,54 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš

pensionējušās personas pensijas kapitāla uzkrājumu. Tādējādi

dažādos gados pensionējušās personas neatrodas vienādos un

savstarpēji salīdzināmos apstākļos.

Pensiju likuma 12. panta pirmā daļa kopš 1996. gada ir

vairākkārt grozīta. Tomēr šajā normā ietvertā vecuma pensijas

aprēķina formula un Indeksa aprēķina tiesiskais regulējums

(sk. šā sprieduma 9. punktu) pēc būtības nemainījās līdz

pat 2015. gada 18. jūnijam, kad likumdevējs grozīja Pensiju

likumu, nosakot minimālo un maksimālo Indeksa apmēru. Tādējādi

apstrīdētā norma paredz vienādus pensijas kapitāla aktualizācijas

noteikumus visām personām neatkarīgi no pensionēšanās brīža.

Apstrīdētā norma neparedz atšķirīgu attieksmi pret kādu personu

grupu.

Līdz ar to Pensiju likuma 12. panta

pirmā daļa atbilst Satversmes 109. pantam un 91. panta pirmajam

teikumam.