3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdētās normas, -

Latvijas Republikas Saeima - nepiekrīt Pieteikuma

iesniedzēju paustajam viedoklim un uzskata, ka apstrīdētās normas

atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 105. un 109.

pantam.

Latvijā pastāvošā pensiju sistēma esot balstīta uz valsts

sociālās apdrošināšanas modeli. Tas nozīmējot, ka par personām

obligāti tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tiek

ņemtas vērā uzkrātā pensijas kapitāla aprēķināšanā.

Pensiju likuma 12. panta pirmā daļa paredzot uzkrātā pensijas

kapitāla aktualizācijai piemērot Indeksu. Ekonomiskās augšupejas

apstākļos Indekss esot lielāks par skaitli "1", bet

ekonomiskās lejupslīdes apstākļos tas varot būt arī mazāks par

skaitli "1". Ilgtermiņā Indeksa svārstības neietekmējot

veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru, bet tikai to

pensijas kapitāla palielinājumu, ko valsts piešķir tās

ekonomiskajai izaugsmei adekvāta pensijas apmēra nodrošināšanai.

Valsts nevarot noteikt tādus Indeksus, kas būtu personai

labvēlīgi, bet ilgtermiņā neizpildāmi. Tādēļ Indekss esot tieši

saistīts ar valsts ekonomisko izaugsmi un darbojoties arī kā

pensiju sistēmas stabilizators. Proti, palielinoties ieņēmumiem,

no kuriem tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas,

attiecīgi palielinoties arī valsts uzkrātās saistības pret

nākotnes pensionāriem. Savukārt, šiem ieņēmumiem samazinoties,

attiecīgi samazinoties arī valsts uzkrātās saistības pret

nākotnes pensionāriem.

Lai gan Satversme neuzliekot likumdevējam šādu pienākumu,

Pensiju likuma pārejas noteikumu 65.2. apakšpunktā likumdevējs

esot paredzējis mehānismu tādu negatīvo seku novēršanai, kādas

radīja 2009., 2010. un 2011. gadam noteiktie Indeksi, kas bija

mazāki par skaitli "1". Ekonomiskajai lejupslīdei

beidzoties, likumdevējs esot atzinis, ka pensiju pirmā līmeņa

jutīgums pret ekonomiskajām svārstībām īpaši ietekmējis

ekonomiskās lejupslīdes periodā pensionējušās personas. Ar

Pensiju likuma pārejas noteikumu 65.2. apakšpunktu likumdevējs

pēc būtības esot paredzējis, ka izņēmuma kārtā tiks pārskatītas

(piešķirtas no jauna) jau piešķirtās pensijas. Šāda pārskatīšana

nozīmējot, ka pensionāriem, kuri pensionējušies laikā no 2010.

gada līdz 2015. gadam, pensijas kapitāls tiks pārrēķināts

atbilstoši Pensiju likuma 12. panta ceturtās daļas noteikumiem.

Līdz ar pensijas kapitāla pārskatīšanu tikšot novērsta

ekonomiskās lejupslīdes ietekme uz šai pensionāru grupai turpmāk

izmaksājamām pensijām.

3.1. Saeima norāda, ka no Satversmes 109. panta

neizriet tiesības prasīt konkrētai personai vai personu grupai

vēlamu pensiju sistēmas modeli vai pensijas aprēķināšanas

formulu. Satversmes 109. pants radot tiesības paļauties vienīgi

uz to, ka pensijas apmēru noteiks veiktās iemaksas atbilstoši

normatīvajos aktos regulētajai pensiju aprēķināšanas shēmai.

Pensiju sistēmas izveidē, citastarp pensijas aprēķināšanas

formulas noteikšanā vai grozīšanā, valstij esot plaša rīcības

brīvība. Laika posmā, kad Indeksi bija mazāki par skaitli

"1", likumdevējs neesot mainījis pensiju aprēķināšanas

kārtību, nedz arī ierobežojis jau piešķirto pensiju izmaksas

apmēru. Tādējādi tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz

minimālajā līmenī izskatāmajā lietā netiekot skartas.

Pensiju likuma pārejas noteikumu 65.2. apakšpunktā paredzētā

pensiju pārrēķināšana esot izņēmums, kas noteikts, lai mazinātu

tās negatīvās sekas, ko konkrētai pensionāru grupai radīja

ekonomiskā krīze. Šis regulējums esot personām labvēlīgāks nekā

tas, uz kuru personām bija tiesības paļauties pirms šīs normas

spēkā stāšanās. Likumdevējs esot nodrošinājis pensiju izmaksu

atbilstoši formulai, kurā saprātīgi ņemts vērā personas

ieguldījums pensiju sistēmā, un neesot veicis iepriekš aprēķinātu

pensiju ieturējumu, nedz arī samazinājis pensiju izmaksas apmēru.

No Satversmes 109. panta neizrietot likumdevēja pienākums

atmaksāt šādu ieturējumu vai samazinājumu. Pensiju pārskatīšanas

mehānisma izstrāde esot likumdevēja politiska izšķiršanās par

konkrētas pensionāru grupas aizsardzību.

Apstrīdētajās normās noteiktais regulējums neesot pretrunā ar

sociālās apdrošināšanas būtību. Pensijas kapitāls tiekot veidots

ilgā laika posmā un ar Indeksu aktualizēts katru gadu. Indeksa

piemērošana ilgtermiņā nodrošinot pensijas kapitāla pieaugumu,

kas esot samērīgs ar valsts ekonomiskajām iespējām.

Pensiju pārrēķināšanas kārtība esot noteikta pietiekami

skaidri. Tā esot aplūkojama kopsakarā ar likuma "Par valsts

budžetu 2016. gadam" 57. pantu, kā arī likuma "Par

vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam"

17. pantu. Šie likumi veidojot vienotu sistēmu ar Pensiju likuma

pārejas noteikumu 65.2. apakšpunktu un sīkāk reglamentējot

likumdevēja noteiktā pensiju pārrēķina izpildes termiņus.

3.2. Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma neierobežo

Satversmes 105. pantā nostiprinātās tiesības uz īpašumu. Pensiju

sistēmas pirmajā līmenī personai nerodoties nedz īpašuma tiesības

uz uzkrāto pensijas kapitālu, nedz arī tiesības prasīt konkrēta

apmēra pensijas izmaksu nākotnē.

Līdz pensijas aprēķināšanai Latvijas pensiju sistēma personai

radot tiesības paļauties tikai uz to, ka pensijas apmēru noteiks

veiktās iemaksas atbilstoši normatīvajos aktos regulētajai

pensiju aprēķināšanas shēmai. Turklāt šādas tiesības izrietot

nevis no Satversmes 105. panta, bet gan no Satversmes 109. panta,

kas izvirzot augstākas prasības sociālā nodrošinājuma jomā.

Tādējādi apstrīdētās normas neierobežojot personas tiesības pēc

pensijas vecuma sasniegšanas pilnā apmērā saņemt pensiju, kas

aprēķināta saskaņā ar 1996. gadā izveidoto formulu.

3.3. Attiecībā uz to, vai apstrīdētās normas paredz

atšķirīgu attieksmi un rada Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

ietverto pamattiesību aizskārumu, Saeima pauž viedokli, ka

līdzīgas sociālās apdrošināšanas iemaksas un līdzīgs sociālās

apdrošināšanas stāžs nedodot tiesības paļauties uz to, ka arī

personu pensijām jābūt līdzīgām.

Vienlīdzības princips prasot, lai personām, kas atrodas

vienādos, salīdzināmos apstākļos, likuma normas tiktu piemērotas

vienādi. Savukārt no Satversmes 109. panta izrietot valsts

pienākums nodrošināt to, ka pensijas apmēru noteiks veiktās

iemaksas atbilstoši normatīvajos aktos regulētajai pensiju

aprēķināšanas shēmai. Šādas shēmas neatņemama sastāvdaļa esot

mainīga, no valsts ekonomiskās izaugsmes atkarīga Indeksa

piemērošana. Valstī izveidotā pensiju aprēķināšanas formula,

citastarp Indeksa piemērošanas kārtība, neesot mainīta kopš tās

spēkā stāšanās 1996. gadā. Tātad likumdevējs neesot paredzējis

atšķirīgu attieksmi pret pensiju shēmas dalībniekiem un

apstrīdētās normas šādu attieksmi nepieļaujot. Valsts ekonomikas

svārstības un to rezultātā notiekošās kapitāla indeksa un

pensijas kapitāla svārstības neesot uzskatāmas par atšķirīgu

attieksmi.

Tādējādi absolūta vienlīdzība, kas izpaustos kā vienāds

pensijas apmērs visām personām ar līdzīgu sociālās apdrošināšanas

stāžu un līdzīgām iemaksām, Latvijas pensiju sistēmā nemaz neesot

iespējama. Pensiju kapitāla svārstību līdzsvarošanai pensiju

pirmajā līmenī esot paredzēts pensiju otrais un trešais līmenis,

kā arī citi kompensējoši mehānismi.

Līdz ar to apstrīdētās normas neaizskarot Satversmes 91. panta

pirmajā teikumā ietverto vienlīdzības principu.