Par likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 15. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam

un pārejas noteikumu 15. punkts, kā arī

1Ministru kabineta 2002. gada 16. jūlija noteikumi

2Nr. 304 "Valsts pensiju, atlīdzības par darbspēju zaudējumu

3un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēra pārskatīšanas

4kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 304).

51.1. Pensiju likuma 26.

6pants noteic: "Valsts pensijas apmērs pārskatāms Ministru

7kabineta noteiktajā kārtībā ik gadu, ņemot vērā faktisko patēriņa

8cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas

9reālā pieauguma indeksa."

101.2. Kopš Pensiju likuma

11spēkā stāšanās tā pārejas noteikumu 15. punkts koriģē

1226. pantā noteikto valsts pensiju indeksācijas kārtību.

13Sākotnēji pārejas noteikumu

1415. punktā bija noteikts, ka līdz 2000. gadam valsts

15pensijas pārskatāmas ik pēc pusgada, ņemot vērā tikai patēriņa

16cenu indeksu. Apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma indeksa

17izmaiņas, kā noteikts likuma 26. pantā, netika ņemtas vērā.

181998. gada 1. janvārī stājās spēkā jauna

1915. punkta redakcija, kurā bija iekļauts papildu kritērijs:

20saskaņā ar šo normu līdz 2000. gadam, ņemot vērā patēriņa

21cenu indeksu, bija pārskatāmas tās pensijas, kuru apmērs

22nepārsniedza trīs minimālās darba algas. No 1999. gada

231. janvāra pensijas tika indeksētas, ņemot vērā patēriņa

24cenu indeksu un pensijas saņēmēja vecumu, bet jau 1999. gada

25aprīlī pārejas noteikumu 15. punkts tika grozīts vēlreiz,

26būtībā atgriežoties pie iepriekšējā regulējuma. Savukārt ar

271999. gada 5. augustā pieņemtajiem grozījumiem

2815. punkta darbības termiņš tika pagarināts par diviem

29gadiem un indeksācijas biežums samazināts no divām reizēm uz

30vienu reizi gadā. Nākamie grozījumi tika veikti 2001. gada

3120. decembrī, pārejas noteikumu 15. punkta darbības

32termiņu pagarinot līdz 2010. gada 31. decembrim,

33indeksācijas biežumu padarot atkarīgu no inflācijas, bet tās

34apjomu diferencējot atkarībā no pensijas lieluma.

352004. gada 19. februārī

36Pensiju likuma pārejas noteikumu 15. punktā (turpmāk -

37apstrīdētā norma) tika izdarīti jau sestie grozījumi, kas stājās

38spēkā tā paša gada 10. martā. Šā punkta redakcija, kas

39apstrīdēta konstitucionālajās sūdzībās, noteic:

40"Līdz 2005. gada

4131. decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz

42pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas ik

43gadu, bet, ja inflācija pārsniedz 3 procentus gadā, - ik pēc

44pusgada, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un

45apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma indeksu šādā

46kārtībā:

47valsts pensijas, kuru apmērs

48nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu,

49pārskatāmas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un ne

50mazāk kā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā

51pieauguma procentiem;

52valsts pensijas, kuru apmērs

53pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet

54nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu,

55pārskatāmas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu.

56No 2006. gada 1. janvāra

57līdz 2010. gada 31. decembrim valsts pensijas, kuru

58apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma

59pabalstu, pārskatāmas ik gadu, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu

60indeksu un ne mazāk kā 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu

61algas reālā pieauguma indeksa.

62Pārskatot valsts pensijas, tiek

63pārskatīts piešķirtās pensijas apmērs."

641.3. Pamatojoties uz

65Pensiju likuma 26. pantu, Ministru kabinets izdevis

66noteikumus Nr. 304. Lai arī šie noteikumi pieņemti saskaņā

67ar 26. pantu, faktiski tajos precizēts apstrīdētajā normā

68noteiktais regulējums. To 7. punkts noteic: "Ņemot vērā

69likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 15. punktā

70noteiktos pensiju apmērus un attiecīgo indeksu piemērošanas

71termiņus, pensijas pārskata šādā kārtībā: [...]."

721.4. Saskaņā ar Ministru

73kabineta 2003. gada 29. jūlija noteikumiem Nr. 430

74"Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un

75apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu

76piešķiršanas un izmaksas kārtību" un 2005. gada

7726. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 561 ar

78tādu pašu nosaukumu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs

79ir 35 lati mēnesī. Tātad apstrīdētajā normā noteikto indeksējamo

80valsts pensiju robežvērtības šobrīd ir 105 un 175 lati

81mēnesī.

822. 2005. gada

836. aprīlī ierosināta lieta pēc V. Emsiņas

84konstitucionālās sūdzības. Savukārt 2005. gada

857. jūnijā ierosināta lieta pēc M. Draudiņa un

86M. Skujas konstitucionālās sūdzības. Šīs konstitucionālās

87sūdzības pēc būtības ir līdzīgas. Lai veicinātu lietu vispusīgu

88un ātru iztiesāšanu, saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

8922. panta sesto daļu abas lietas tika apvienotas.

90Konstitucionālās sūdzības

91iesniedzēji saņem valsts vecuma pensijas, kas pārsniedz

92pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu jeb 175 latus

93mēnesī. Saskaņā ar apstrīdēto normu tās netiek periodiski

94pārskatītas.

95Konstitucionālās sūdzības

96iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma ir pretrunā ar Latvijas

97Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. pantu. Gan

98V. Emsiņas, gan M. Draudiņa un M. Skujas

99konstitucionālajā sūdzībā norādīts, ka atšķirīgajai attieksmei,

100ko atkarībā no pensijas apmēra noteic apstrīdētā norma, nav

101objektīva un saprātīga pamata. Visi pensiju saņēmēji esot

102vienlīdz pakļauti inflācijai, tādēļ uzskatāms, ka tie atrodas

103vienādos apstākļos. Turklāt valsts pensiju speciālā budžeta

104ieņēmumi pārsniedzot izdevumus, tādēļ esot iespējama visu valsts

105pensiju indeksācija. Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji

106secina, ka atšķirīgā attieksme nav samērīga.

107M. Draudiņš un M. Skuja

108arī norāda, ka Pensiju likuma pārejas noteikumu 15. punkta

109biežo grozījumu dēļ tiekot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips,

110jo "pensionārs vairs nevar būt drošs par likumdevēja konsekvenci,

111par izdoto likuma normu pastāvību un nemainīgumu".

112Pēc iepazīšanās ar lietas

113materiāliem konstitucionālās sūdzības iesniedzēji rakstveida

114atzinumos pilnībā uztur savu konstitucionālajā sūdzībā izteikto

115viedokli.

1163. Institūcija, kas

117izdevusi apstrīdēto normu, - Saeima - atbildes

118rakstā norāda, ka šī norma nav pretrunā ar Satversmes 91.

119pantu.

120Normas leģitīmais mērķis esot,

121pirmkārt, veicināt zemo pensiju straujāku palielināšanos. Saeima

122piemin aritmētisko sakarību, kuras dēļ, vienlīdz strauji

123palielinot visas pensijas, lielākas pensijas indeksācijai

124absolūtā izteiksmē vajag salīdzinoši vairāk līdzekļu. Otrkārt,

125ierobežojumi attiecībā uz pensiju indeksāciju Pensiju likuma

126pārejas noteikumos esot iekļauti tāpēc, ka bijis nepieciešams

127sabalansēt valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu

128daļas.

129Saeima norāda, ka pirmā līmeņa

130pensiju sistēma darbojas saskaņā ar solidaritātes principu, kas

131piemērojams ne tikai paaudžu starpā, bet arī vienas paaudzes

132ietvaros. Atbildes rakstā norādīts, ka šīs sistēmas dalībnieki

133savstarpēji cits citam garantē sociālo drošību un diferencēta

134indeksācija ir viena no solidaritātes principa izpausmēm.

135Atbildes rakstā paskaidrots, ka

136"apstrīdētā norma iekļauta likumā, ņemot vērā pašu pensionāru

137lūgumu. [...] Saeimai adresētās Latvijas Pensionāru federācijas

138un tās reģionālo apvienību vēstulēs lūgts respektēt Latvijas

139Pensionāru padomes izvirzītos priekšlikumus pensionāru

140sociālekonomiskā stāvokļa normalizēšanai, tostarp arī

141priekšlikumu pensiju indeksāciju veikt diferencēti atkarībā no

142pensijas lieluma". Vēstules ar šādiem ierosinājumiem pievienotas

143Saeimas atbildes rakstam.

1444. Lietas sagatavošanas

145gaitā Satversmes tiesa pieprasīja informāciju no Labklājības

146ministrijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras.

1474.1. Labklājības

148ministrija norāda, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta

149apmēru, no kura atkarīgas indeksējamo pensiju robežvērtības,

150pārskata Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju

151valstī. Ministrija esot sagatavojusi priekšlikumu no

1522006. gada 1. janvāra palielināt valsts sociālā

153nodrošinājuma pabalstu. Ministrija, tāpat kā Saeima, uzskata, ka

154solidaritātes princips darbojas arī starp sociālo pakalpojumu

155saņēmējiem. Būtiska tā izpausme pensiju jomā esot gan pensijas

156aprēķināšana, ņemot vērā vidējo paredzamo dzīves ilgumu, gan

157minimālās pensijas garantijas pastāvēšana.

1584.2. Valsts sociālās

159apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - Aģentūra) Satversmes

160tiesai adresētajā atbildē sniedza informāciju par

161konstitucionālās sūdzības iesniedzēju pensiju aprēķināšanai

162izmantotajiem datiem, kā arī indeksāciju raksturojošo

163statistiku.

1642005. gada 1. janvārī

165valstī bija 593 494 pensijas saņēmēji. To pensionāru skaits, kuru

166valsts pensija nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma

167pabalstu, ir 93,85 procenti no kopējā pensionāru skaita.

168Pensijas, kas pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma

169pabalstu (105 latus), saņēmuši 6,15 procenti pensionāru jeb 36

170500 personas. No šā skaita - pensijas, kas pārsniedz trīskāršu,

171bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu

172(175 latus), saņēmuši 4,7 procenti pensionāru jeb 27 900

173personas. Pensijas, kas pārsniedz pieckāršu valsts sociālā

174nodrošinājuma pabalstu (175 latus), saņēmuši 1,45 procenti

175pensionāru jeb 8600 personas. Prognozēts, ka līdz

1762010. gadam to pensionāru skaits, kuri ik mēnesi saņems

177vairāk nekā 175 latus, pieaugs līdz aptuveni 14 000 jeb 2,49

178procentiem no kopējā pensionāru skaita.

179Aģentūra norāda, ka, pateicoties

180apstrīdētajai normai, panākamā valsts pensiju speciālā budžeta

181ekonomija šogad plānota 5,9 miljonu latu apmērā, kas atbilst 1,1

182procentam no izdevumiem. Paredzams, ka 2009. gadā šie

183skaitļi būs attiecīgi 10,3 miljoni latu un 1,8 procenti.

1842010. gada valsts pensiju speciālā budžeta prognoze vēl nav

185izstrādāta, taču paredzams izdevumu samazinājums 11,9 miljonu

186latu apmērā.

187Secinājumu

188daļa

1895. Satversmes 91. pants

190noteic, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas

191priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas

192diskriminācijas". Satversmes 91. pantā ir ietverti divi

193savstarpēji cieši saistīti principi: vienlīdzības princips -

194pirmajā teikumā un diskriminācijas aizlieguma princips - otrajā

195teikumā (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

19614. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106

1979. punktu).

198No konstitucionālajām sūdzībām un

199Saeimas atbildes raksta izriet, ka aplūkojamā gadījumā atšķirīgās

200attieksmes kritērijs ir pensijas apmērs. Tātad atkarībā no

201pensijas apmēra apstrīdētā norma noteic diferencētu valsts

202pensijas pārskatīšanas kārtību. Tādēļ lietas ietvaros apstrīdētā

203norma analizējama vienlīdzības, nevis diskriminācijas aizlieguma

204principa kontekstā.

205Satversmes tiesa, interpretējot

206Satversmes 91. pantu, ir atzinusi, ka vienlīdzības princips

207liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga

208pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas

209vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

210Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi

211pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj

212atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos

213apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats (sk.,

214piemēram, Satversmes tiesas 2001. gada 3. aprīļa

215sprieduma lietā Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas

2161. punktu).

217Pārbaudot, vai likumdevējs

218ievērojis vienlīdzības principu, jāņem vērā likumdevēja rīcības

219brīvība un tiesības lemt, vai divas situācijas ir uzskatāmas par

220vienādām. Atbilstoši vienlīdzības principam likumdevēja rīcības

221brīvības ārējo robežu nosaka patvaļas aizliegums (sk.,

222piemēram: Alexy R. A Theory of Constitutional Rights. Oxford:

223Oxford University Press, 2002, pp. 265 - 270). Likumdevēja

224rīcības brīvība vienlīdzības principa (Satversmes 91. panta

225pirmais teikums) īstenošanas ietvaros ir plašāka nekā

226diskriminācijas aizlieguma principa (Satversmes 91. panta

227otrais teikums) īstenošanas ietvaros. Noskaidrojot, vai tiesību

228norma nav pretrunā ar vienlīdzības principu, jāņem vērā tiesību

229nozare, kurā ietilpst apstrīdētā norma.

2306. Šajā lietā apstrīdētā

231norma pieskaitāma pie sociālajām tiesībām. To raksturu un

232īpatnības Satversmes tiesa vairākkārt vērtējusi, analizējot

233Satversmes 109. panta saturu.

2346.1. Pirmkārt, Satversmes

235109. pantā garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu

236konkretizētas likumā "Par sociālo drošību", ar sociālo

237nodrošinājumu saprotot dažādus sociālās drošības pasākumus, arī

238sociālo apdrošināšanu. Ar šo likumu noteikti sociālās drošības

239sistēmas veidošanas un darbības principi, kā arī personu galvenās

240sociālās tiesības un pienākumi. Minētais likums sociālo tiesību

241jomā uzskatāms par tiesiskā regulējuma ietvarus noteicošu likumu

242(sk. likuma "Par sociālo drošību" 1. panta pirmo daļu, kā

243arī Satversmes tiesas 2002. gada 25. februāra sprieduma

244lietā Nr. 2001-11-0106 secinājumu daļas

2451. punktu).

246Savukārt konstitucionālās tiesības

247uz sociālo nodrošinājumu vecuma gadījumā ir noteiktas likumā "Par

248sociālo drošību" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu",

249bet konkretizētas Pensiju likumā (sk. Satversmes tiesas

2502002. gada 19. marta sprieduma lietā

251Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 1. punktu). Tātad

252apstrīdētā norma arī ir uzskatāma par Satversmes 109. pantā

253noteikto tiesību konkretizējumu.

254Vienlīdzības princips itin bieži

255piemērojams kopā ar citām pamattiesībām. Jo sevišķi tādēļ, ka

256nereti, balstoties tikai uz šo principu, nevar secināt, kā

257izšķirama lieta (sk.: Langenbuhere K. Tiesnešu tiesību

258attīstība un iztulkošana. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005,

259158. lpp.).

2606.2. Otrkārt, sociālās

261tiesības ir specifiska cilvēktiesību joma, kura valstu

262konstitucionālajos likumos un starptautiskajos cilvēktiesību

263dokumentos formulēta kā vispārīgs valsts pienākums. Regulēšanas

264mehānisms ir atstāts katras valsts likumdevēja ziņā (sk.

265Satversmes tiesas 2001. gada 26. jūnija sprieduma lietā

266Nr. 2001-02-0106 secinājumu daļas 4. punktu).

267Satversmes tiesa jau agrāk norādījusi, ka sociālās tiesības ir

268ļoti nozīmīgas, taču vienlaikus īpašas, atšķirīgas

269cilvēktiesības, jo šo tiesību realizācija ir atkarīga no katras

270valsts ekonomiskās situācijas un pieejamiem resursiem. Bez tam

271Satversmes 109. pantā nav reglamentēti īpaši pensiju shēmas

272noteikumi. Līdz ar to šī norma paredz un pieļauj zināmas

273atšķirības sociālā nodrošinājuma saņemšanā (sk. Satversmes

274tiesas sprieduma lietā Nr. 2001-11-0106 secinājumu daļas

2751. punktu).

2766.3. Treškārt, viens no

277valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem ir solidaritāte

278starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem un sociālās

279apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem (sk. likuma "Par sociālo

280drošību" 2. panta 2. punktu un likuma "Par valsts

281sociālo apdrošināšanu" 3. panta otrās daļas

2821. punktu). Saeimas atbildes rakstā un Labklājības

283ministrijas vēstulē pamatoti norādīts, ka sociālās solidaritātes

284princips piemērojams ne vien paaudžu, bet arī vienas paaudzes

285sociālo pakalpojumu saņēmēju starpā. Šāds secinājums izriet no

286minimālo sociālo garantiju noteikšanas. Ja ir noteiktas minimālās

287sociālās apdrošināšanas izmaksas (piemēram, attiecībā uz vecuma

288pensijām), tad fiksēta budžeta apstākļos ieņēmumu un izdevumu

289loģika pieļauj noteikt arī maksimuma ierobežojumus.

2902005. gada ziņojumos par nacionālo stratēģiju pensiju jomā

291Eiropas Savienības dalībvalstis apliecinājušas līdzīgu

292solidaritātes principa izpratni, proti - tas piemērojams ne tikai

293starp paaudzēm, bet arī vienas paaudzes ietvaros

294[sk.: National strategy reports (2005): adequate and

295sustainable pension systems,

296http:// europa.eu.int/ comm/ employment_social/

297social_protection/ pensions_en.htm, aplūkots

29814. 08. 2005.].

2997. Konstitucionālās

300sūdzības iesniedzēji uzskata, ka viņi attiecībā uz pensiju

301indeksāciju atrodas vienādos apstākļos ar tiem pensionāriem, kuru

302pensijas tiek indeksētas saskaņā ar apstrīdēto normu. Viņuprāt,

303atšķirīgā attieksme, nosakot diferencētu pensiju pārskatīšanas

304kārtību atkarībā no pensijas apmēra, nav attaisnojama, jo

305inflācija viņus skar tikpat lielā mērā kā pārējos pensionārus,

306kuri saņem mazākas pensijas.

307Satversmes tiesa vairākkārt

308norādījusi, ka atšķirīgai attieksmei, lai tā būtu attaisnojama,

309jābūt pamatotai ar leģitīma mērķa sasniegšanu un jābūt samērīgai

310(sk., piemēram, Satversmes tiesas sprieduma lietā

311Nr. 2002-15-01 secinājumu daļas 3. punktu).

3128. Par pamatotu atzīstams

313Saeimas atbildes rakstā norādītais, ka apstrīdētā norma ir

314nepieciešama nolūkā straujāk paaugstināt mazo pensiju saņēmēju

315finansiālās nodrošinātības līmeni. Šāds mērķis tika pausts

316Saeimas debatēs par apstrīdētās normas redakciju. Proti -

317izskatot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām""

318otrajā lasījumā, Saeimas deputāte Jevgenija Stalidzāne Sociālo un

319darba lietu komisijas vārdā norādīja, ka "pārejas noteikumu

32015. punkts paredz noteiktas normas uz noteiktu laiku, un tās

321tiek vērstas uz mazo pensiju indeksāciju. Komisijas izstrādātais

322priekšlikums paredz maznodrošināto pensionāru aizsardzību […]"

323[2004. gada 19. februāra Saeimas sēdes stenogramma//

324Latvijas Vēstnesis, 2004. gada 26. februāris,

325Nr. 31 (2979)]. Bez tam vēl tikai iecerēto Pensiju

326likuma grozījumu projekta anotācijā norādīts, ka šie grozījumi

327"sekmēs maznodrošināto pensionāru stāvokļa uzlabošanos.

328Likumprojekts kopumā ir vērsts uz pensionāru sociālās atstumtības

329risku samazināšanu un virzību uz adekvātu pensiju nodrošināšanu"

330( likumprojekta

331"Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" anotācija, http://

332www.mk.gov.lv/ index.php/ files/ 0/ 20728.doc, aplūkots

33305. 07. 2005.).

334Pamatots ir arī Saeimas atbildes

335rakstā norādītais arguments, ka ierobežojumus pārejas noteikumos

336attiecībā uz pensiju indeksāciju bija nepieciešams iekļaut, lai

337sabalansētu valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu

338daļas. Šāds mērķis izriet no valsts sociālās apdrošināšanas

339speciālā budžeta pamatprincipa - pašfinansēšanās. Proti, sociālās

340apdrošināšanas jomā tiesiskais regulējums noteic ciešu saikni

341starp veiktajām iemaksām un izmaksām. Valsts pensiju speciālā

342budžeta līdzekļus galvenokārt veido obligātās un brīvprātīgās

343iemaksas pensiju apdrošināšanai. Turklāt būtiski ir izvairīties

344no deficīta veidošanās valsts pensiju speciālajā budžetā. Pie tam

345nepieciešams nodrošināt, lai pensiju izmaksas būtu iespējamas arī

346nākotnē, kad demogrāfiskais stāvoklis, iespējams, būs citāds

347.

348Tātad atšķirīga

349attieksme ir saistīta ar leģitīma mērķa sasniegšanu - "mazo

350pensiju" saņēmēju finansiālās nodrošinātības līmeņa

351paaugstināšanu, vienlaikus sabalansējot valsts pensiju speciālā

352budžeta ieņēmumus un izdevumus.

3539. Analizējot apstrīdētās normas

354atbilstību samērīguma principam, galvenokārt jāizvērtē

355likumdevēja izmantoto līdzekļu radītās sekas, proti - vai tiesību

356normas piemērošana nerada indivīda tiesībām un likumīgajām

357interesēm lielākus zaudējumus nekā tie labumi, kurus gūst

358sabiedrība.

359Satversmes tiesas uzdevums ir

360pārbaudīt, vai likumdevējs pamatoti noteicis diferencētu valsts

361pensiju pārskatīšanas kārtību un līdz ar to atšķirīgu valsts

362pensiju speciālā budžeta līdzekļu sadali. Proti, jāizvērtē, vai

363likumdevējs nav pārkāpis no pamatlikuma izrietošās rīcības

364brīvības robežas.

365Turklāt Satversmes tiesai

366jāatturas no politisku jautājumu izvērtēšanas, jo tie ir

367demokrātiski leģitimētā likumdevēja kompetencē (sal.

368Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma

369lietā Nr. 2003-05-01 29. punktu un Satversmes tiesas

370sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106 18. punktu).

371Sociālās tiesības ir joma, kurā robežu starp juridiskiem un

372politiskiem apsvērumiem ir grūti novilkt (sk.: Alexy,

373pp. 274-275).

3749.1. V. Emsiņa

375konstitucionālajā sūdzībā raksta, ka "pret inflāciju jānodrošina

376jebkura pensija, pretējā gadījumā pavisam drīz notiks pensiju

377nolīdzināšana un zaudēs jēgu katra strādājošā pensijas kapitāla

378uzkrāšana, kas faktiski ir izveidotās pensiju sistēmas pamats"

379(sk. lietas 3. lpp.). Arī M. Draudiņš un

380M. Skuja norāda, ka Pensiju likums "ievieš principu, ka

381pensionārs saņem vecuma pensiju, izejot no viņa darba gadu laikā

382veiktajām sociālajām iemaksām. Tātad darbojas princips -

383kādas iemaksas, tāds ir pensiju apmērs. […] Pašreiz spēkā esošā

384pensiju indeksācija faktiski veicina pensiju nonivelēšanu,

385tādējādi ir pretrunā ar personificētās pensiju sistēmas būtību un

386jēgu" (sk. lietas 65. lpp.).

3879.2. Tomēr jāņem vērā, ka

388"laika periodā, kad pensiju pieprasa arī pirms 1996. gada

3891. janvāra nodarbinātās personas […], uz tām pensiju

390apdrošināšanas sistēma vēl pilnībā nav attiecināma -

391pensijas piešķiramas un aprēķināmas, ņemot vērā ne tikai Pensiju

392likuma normas, bet arī tā pārejas noteikumus. Tādēļ pastāv

393atkāpes no iepriekš minētā noteikuma, ka personas pensija ir

394atkarīga tikai no nodarbinātības periodā veiktajām iemaksām"

395(Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2001-12-01

396secinājumu daļas 1. punkts). Viena no šādām atkāpēm

397attiecas tieši uz konstitucionālās sūdzības iesniedzējiem -

398tas ir pieņēmums, ka visu darba mūžu saņemta aptuveni tāda alga,

399kāda tā bijusi no 1996. gada līdz 2000. gadam.

400Satversmes tiesa to skaidrojusi šādi: "Pārejas periodā vecuma

401pensijas tiek aprēķinātas ne tikai pēc Pensiju likuma

40212. panta, bet arī ievērojot pārejas noteikumu

40313. punktu. Tādējādi pensiju aprēķināšanā tiek ņemts vērā ne

404tikai pensijas kapitāls, kas reģistrēts no 1996. gada

4051. janvāra un atbilst personas veiktajām (par to veiktajām)

406iemaksām, bet arī sākuma kapitāls. Tas savukārt tiek noteikts par

407nodarbinātības periodu līdz 1995. gada 31. decembrim,

408ņemot vērā personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par citu,

409vēlāku laika periodu - no 1996. gada līdz

4102000. gadam (atkarībā no pensionēšanās gada). Līdz ar to

411acīmredzams, ka aprēķinātā pensija kopumā nav adekvāta personas

412individuālajam ieguldījumam visā nodarbinātības periodā"

413(Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2001-12-01

414secinājumu daļas 1. punkts).

415Pensiju neatbilstība veiktajām

416iemaksām ir skaidri redzama konstitucionālās sūdzības iesniedzēju

417gadījumā. Saskaņā ar Aģentūras sniegto informāciju

4182005. gada 1. novembrī V. Emsiņas uzkrātais

419pensijas kapitāls, kam piemēroti apdrošināšanas iemaksu indeksi

420un kas ņemts vērā pensijas aprēķinā, ir 13 525,25 lati, bet

421ikmēneša pensija sasniedz 340,49 latus. Tātad domājamais

422uzkrājums atbilst nedaudz vairāk kā triju gadu izmaksām.

423M. Draudiņa uzkrātais pensijas kapitāls ir 10 389,38 lati,

424bet ikmēneša pensija - 261,04 lati. Arī šajā gadījumā domājamais

425uzkrājums atbilst nedaudz vairāk kā triju gadu izmaksām. Savukārt

426M. Skujas uzkrātais pensijas kapitāls ir 19 970,24 lati, bet

427pensija - 684,14 lati. Šajā gadījumā domājamā uzkrājuma pietiktu

428tikai nedaudz vairāk kā divu gadu izmaksām. Tomēr Pensiju likuma

429pārejas noteikumu dēļ viņi saņem domājamam uzkrājumam

430neatbilstošas izmaksas, jo tajos noteiktie termiņi un aprēķina

431formulas ir Saeimas politiska rakstura lēmuma rezultāts. Daļēji

432politiska ir arī apstrīdētā norma, kurā noteikta valsts pensiju

433pārskatīšanas kārtība.

4349.3. Likumdevēja lēmumam

435par valsts pensijas aprēķināšanas kārtību, veicot pensiju

436reformu, bija politisks raksturs. Attiecībā uz pensionāriem, kuru

437darba mūžs sācies pirms Pensiju likuma spēkā stāšanās, darbojas