14. pants

No tiesiskā

regulējuma skaidrības viedokļa Saeimai iespējami īsākā laikā pēc

apstrīdētās normas spēkā stāšanās, proti, pēc 1999. gada

7. decembra, bija pienākums šo normu grozīt, nosakot precīzu

to personu loku, no kuru jaunajām pensijām izdarāmi ieturējumi.

Proti, Saeimai bija pienākums izlemt, vai apstrīdētajā normā

noteiktais iepriekšējās pensijas atmaksāšanas pienākums attiecas

uz visām personām, kam pensija piešķirta no jauna (arī uz tām,

kam pensija piešķirta no 1999. gada 1. septembra līdz

7. decembrim), vai arī neattiecas ne uz vienu personu (sākot

jau no 1999. gada 1. janvāra).

Saeimas bezdarbība ir atzīstama

par nepamatotu, jo netika labots regulējums, kas acīmredzami

nevienlīdzīgā situācijā nostādīja personas, kuras atradās

vienādos tiesiskos apstākļos. Tomēr Satversmes tiesa atkārtoti

uzsver, ka šajā gadījumā, kad normas spēkā stāšanās un tās

radītās tiesiskās sekas nebija atkarīgas no Saeimas gribas, būtu

nepamatoti apstrīdēto normu vērtēt tikai sakarā ar vienlīdzības

principu, atrauti no citām Satversmes normām.