3. pants

Pieteikumu iesniedzēji - Ramona Pabērza, Jānis

Ozoliņš, Valdis Graudiņš un Olga Nosenko (turpmāk -

Pieteikumu iesniedzēji) - norāda, ka apstrīdētās normas

rezultātā priekšlaicīgās vecuma pensijas apjoms tika nepamatoti

samazināts no 80 procentiem uz 50 procentiem. Tādējādi esot

pārkāpti tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipi -

tiesiskās paļāvības princips un samērīguma princips.

3.1. Pieteikuma iesniedzēja R. Pabērza norāda, ka

priekšlaicīgā vecuma pensija viņai nepieciešama, lai varētu segt

izdevumus par dzīvokli, komunālajiem maksājumiem un veselības

aprūpi. Iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras

(turpmāk - VSAA) Rīgas pilsētas Vidzemes nodaļā Pieteikuma

iesniedzēja R. Pabērza iesniedza 2009. gada 16. jūnijā.

Priekšlaicīgā vecuma pensija viņai piešķirta ar 2009. gada 16.

oktobra lēmumu no 2009. gada 14. jūlija līdz turpmākam.

Pieteikuma iesniedzējs J. Ozoliņš norāda, ka viņa darbs bijis

fiziski smags un radījis jūtamas sekas viņa veselībai. Līdz ar to

viņš paļāvies uz tādu vecuma pensijas apmēru, kas viņam

pienāktos, priekšlaicīgi pensionējoties. Iesniegumu VSAA Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļā Pieteikuma iesniedzējs J.

Ozoliņš iesniedza 2009. gada 25. jūnijā. Priekšlaicīgā vecuma

pensija viņam piešķirta ar 2009. gada 27. jūlija lēmumu no 2009.

gada 3. jūlija līdz turpmākam.

Pieteikuma iesniedzējs V. Graudiņš iesniegumu VSAA Valmieras

reģionālajā nodaļā iesniedza 2009. gada 4. novembrī.

Priekšlaicīgā vecuma pensija viņam piešķirta ar 2009. gada 28.

decembra lēmumu no 2009. gada 1. decembra līdz turpmākam.

Savukārt Pieteikuma iesniedzējai O. Nosenko, izskatot viņas

2009. gada 4. septembra iesniegumu, VSAA Rīgas pilsētas Zemgales

nodaļa ar 2009. gada 14. septembra lēmumu piešķīra priekšlaicīgo

vecuma pensiju no 2009. gada 28. septembra līdz turpmākam.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka viņai piešķirtā pensija ir

mazāka par iztikas minimumu.

3.2. Satversmes 109. panta tvērumā ietilpstot arī

priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja, taču apstrīdētā norma

minētajā pantā garantētās pamattiesības nepamatoti sašaurinot. Ja

valsts kādu pamattiesību iekļāvusi konstitūcijā, tad tās

pienākums esot arī to īstenot.

Vecuma pensija esot sociālās politikas jautājums, kam piemītot

ilglaicīgs raksturs un kam nepieciešama stabilitāte. Vecuma

pensijas saņēmēji esot īpaša sabiedrības daļa, jo viņu vienīgais

iztikas avots esot piešķirtā pensija. Pieteikuma iesniedzēja O.

Nosenko norāda, ka visu veidu pensiju aprēķināšanas un

piešķiršanas kārtība ir spēkā jau ilgu laiku un balstīta uz

noteiktiem principiem.

Likumdevējs apstrīdēto normu esot pieņēmis sasteigti. Par tajā

ietvertajiem grozījumiem likumdevējs neesot iepriekš informējis

sabiedrību, kā arī neesot konsultējies ar ekspertiem.

Pieteikuma iesniedzēja O. Nosenko uzskata, ka likumdevējs nav

centies mīkstināt apstrīdētās normas ietekmi uz sociāli

neaizsargātu sabiedrības grupu, jo nav paredzējis pienākumu

kompensēt vai atmaksāt priekšlaicīgās vecuma pensijas saņēmējiem

ieturēto valsts pensijas samazinājumu. Tāpat likumdevējs neesot

atvieglojis mazturīgā statusa iegūšanu pensionāriem, kuri

pensionējušies priekšlaicīgi. Pieteikuma iesniedzējs J. Ozoliņš

norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst tiesiskuma principam, jo

likumdevējs atkāpies no privātpersonām sākotnēji garantētajām

tiesībām.

3.3. Pieteikumu iesniedzēji esot tiesiski paļāvušies uz

to, ka priekšlaicīgās vecuma pensijas samazinājums būs tikai

divdesmit, nevis piecdesmit procenti no vecuma pensijas apmēra.

Tādējādi apstrīdētā norma esot sociāli netaisnīga, jo radījusi

nelabvēlīgas sekas Pieteikumu iesniedzējiem.

Neesot pieļaujama valsts budžeta līdzekļu taupīšana uz

neaizsargātas sabiedrības grupas rēķina. Apstrīdētās normas

leģitīmais mērķis arī nevarot būt tāds, ka sociālā nodrošinājuma

sniegšana personām tiktu sniegts tikai pieejamā finansējuma

apmērā. Valstij esot jānodrošina tāds finansējums sociālo

vajadzību apmierināšanai, kāds paredzēts normatīvajos aktos.

Ja sociālā budžeta finansējums ir nepietiekams, tad valstij

esot jāizvērtē alternatīvi risinājumi, kā arī jānosaka saudzējoša

pāreja uz jauno regulējumu. Šīs lietas ietvaros likumdevējs

neesot izraudzījies apstrīdētās normas leģitīmā mērķa

sasniegšanai piemērotus līdzekļus.

3.4. Pieteikuma iesniedzējs V. Graudiņš norāda, ka ir

pieļauta atšķirīga attieksme pret personām, kurām priekšlaicīgās

vecuma pensijas piešķirtas līdz 2009. gada 30. jūnijam, un

personām, kuras to saņem no 2009. gada 1. jūlija. Pirmā personu

grupa saņemot priekšlaicīgo vecuma pensiju 80 procentu apmērā no

vecuma pensijas. Savukārt otrā personu grupa to saņemot 50

procentu apmērā no vecuma pensijas. Šāda atšķirīga attieksme

neesot objektīvi pamatota un pieļaujama demokrātiskā sabiedrībā

un tāpēc būtu atzīstama par neatbilstošu Satversmes 91.

pantam.