Par likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 41.punkta vārdu "līdz 2011.gada 31.decembrim" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109.pantam

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izvērtējot to, vai likumdevējs ir veicis

pasākumus, lai nodrošinātu personām iespēju īstenot sociālās

tiesības, jāņem vērā piešķirto piemaksu izmaksāšanai atvēlētie

līdzekļi. Proti, likumdevējs, pretēji Pieteikuma iesniedzēja

norādītajam, nav vēlējies atteikties no savām saistībām pret

noteiktu iedzīvotāju grupu. Apjomīgi speciālā budžeta līdzekļi

piemaksām tika novirzīti pat ekonomiskās lejupslīdes periodā,

piemēram, 2009. gadā šiem mērķiem tika iztērēti aptuveni

141,9 miljoni latu, 2010. gadā - 140,5 miljoni latu,

2011. gadā - 138,6 miljoni latu, bet 2012. gadā - 136

miljoni latu (sk. Labklājības ministrijas 2012. gada

7. septembra vēstuli Satversmes tiesai Nr.34-1-02/1869,

lietas materiālu 93. un 94. lpp.).

Uz iemaksām balstīta pensiju sistēma pastāv jau kopš

1996. gada 1. janvāra - 1995. gada

2. novembra likuma "Par valsts pensijām" spēkā

stāšanās brīža. Līdz 2005. gada 20. oktobrim, kad

likums tika papildināts ar pārejas noteikumu 41. punktu, šī

pensiju sistēma bija darbojusies jau aptuveni desmit gadus, un,

sākot no 2006. gada 1. janvāra, piemaksa tika piešķirta

turpmākos sešus gadus. Līdz ar to personas, kuras pensijā devās

pēc 2012. gada 1. janvāra, jau aptuveni sešpadsmit

gadus bija uz iemaksām balstītās pensiju sistēmas dalībnieki.

Sešpadsmit gadus ilga līdzdalība pensiju sistēmā nodrošina to, ka

piešķiramās pensijas apmēru salīdzinoši mazāk ietekmē gan

piemaksas kompensējošais raksturs, gan arī līdz 1996. gadam

uzkrātais apdrošināšanas stāžs.

Līdz ar to likumdevējs speciālā budžeta finansiālo iespēju

robežās un savas rīcības brīvības ietvaros ir veicis pasākumus,

lai nodrošinātu personām iespēju īstenot sociālās tiesības.