6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Cilvēku ar īpašām

vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO (turpmāk -

Sustento) - uzskata, ka apstrīdētā norma ir radījusi

nevienlīdzīgu situāciju darba tirgū, jo visiem - gan cilvēkiem

bez invaliditātes, gan cilvēkiem ar invaliditāti - par darbu

vienādos apstākļos jāsaņem vienāda sociālā aizsardzība.

Sustento nepiekrīt tam, ka ir salīdzināmas Pieteikuma

iesniedzējas norādītās grupas - darba ņēmēji ar I vai II grupas

invaliditāti, kuriem invaliditāte iestājusies pēc triju gadu

darba stāža uzkrāšanas, un darba ņēmēji ar I vai II grupas

invaliditāti, kuriem invaliditāte iestājusies pirms triju gadu

darba stāža uzkrāšanas -, jo cilvēku ar invaliditāti kā grupas

nodarbinātības iespējas neesot salīdzināmas ar cilvēku bez

invaliditātes nodarbinātības iespējām. Katras konkrētās

invaliditātes radīto ierobežojumu dēļ cilvēki neesot salīdzināmi

pat vienas invaliditātes grupas ietvaros. Tomēr esot atzīstams,

ka visiem cilvēkiem vienādos apstākļos ir jāsaņem vienāda sociālā

aizsardzība.

Invaliditāte neesot statisks stāvoklis - funkciju traucējumi

varot padziļināties vai dažreiz arī mazināties. Iestājoties

invaliditātei vai tai padziļinoties, cilvēkam samazinoties

darbspējas un līdz ar to arī ienākumi, bet pieaugot izdevumi tādu

pamatvajadzību apmierināšanai kā veselības aprūpe,

rehabilitācija, palīglīdzekļi. Tāpēc iespēja apdrošināt

invaliditātes risku esot ļoti būtiska sociālās drošības sadaļa

arī tiem nodarbinātajiem, kuriem jau ir noteikta invaliditātes

grupa. Invaliditātes pensija esot arī faktors, kas cilvēkus ar

invaliditāti motivē iesaistīties darba tirgū.

Sociālās drošības sistēma cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinot

minimālu finansiālu pabalstu, kas esot ievērojami zemāks par

ienākumiem, ko sniedz darbs. Savukārt valsts sociālās

apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai ļaujot

cilvēkam ar invaliditāti tās padziļināšanās gadījumā saņemt savām

sociālajām iemaksām atbilstošu invaliditātes pensiju.

Likumdevēja izraudzītais līdzeklis personu ar invaliditāti

nodarbinātības veicināšanai esot nostādījis nevienlīdzīgā

situācijā īpaši tos darba ņēmējus ar invaliditāti, kuri jau

bijuši iesaistīti darba attiecībās, jo bez darbinieku piekrišanas

esot mainīti apdrošināšanas noteikumi.

Secinājumu

daļa