7. pants

Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu

izvērtēt likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

6. panta otrās daļas (redakcijā, kas bija spēkā no

1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada

31. decembrim) atbilstību Satversmes 91. un

109. pantam. Atbilstoši apstrīdētajai normai darba ņēmēji,

kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma

pensiju, un personas ar I vai II grupas invaliditāti

bija pakļauti pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības

apdrošināšanai, kā arī darba negadījumu apdrošināšanai.

Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi: ja apstrīdētā norma

attiecas uz plašu atšķirīgu situāciju kopumu, tad nepieciešams

precizēt, ciktāl tā šo normu izvērtēs (sk. Satversmes tiesas

2009. gada 28. maija sprieduma lietā

Nr. 2008-47-01 6. punktu un 2011. gada

19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01

13. punktu). No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma

iesniedzēja neapstrīd visas likuma "Par valsts sociālo

apdrošināšanu" 6. panta otrās daļas (redakcijā, kas

bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz

2002. gada 31. decembrim) atbilstību Satversmei, bet

uzskata, ka Satversmei neatbilst tikai tā apstrīdētās normas

daļa, atbilstoši kurai personas ar I vai II grupas

invaliditāti nevarēja būt apdrošinātas pret invaliditātes risku

un attiecīgi uzkrāt invaliditātes pensijas iegūšanai nepieciešamo

apdrošināšanas stāžu. Proti, netiek apstrīdēta ne valsts vecuma

pensijas saņemšanai noteikto vecumu sasniegušu darba ņēmēju

nepakļaušana invaliditātes apdrošināšanai vai apdrošināšanai pret

bezdarbu, nedz arī personu ar I vai II grupas

invaliditāti nepakļaušana apdrošināšanai pret bezdarbu.

Līdz ar to izskatāmajā lietā Satversmes tiesa izvērtēs

apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. un

109. pantam tiktāl, ciktāl tā neparedz personu ar

I vai II grupas invaliditāti pakļaušanu invaliditātes

apdrošināšanai (turpmāk - apstrīdētais regulējums).